Septembrī Providus publicēja pētījumu par Ukrainas bēgļiem, kas patvērušies Latvijā. Papildus jau pētījumā esošajiem datiem, izceltas būtiskākās atziņas un izveidoti papildus informatīvie materiāli.

Ukrainas civiliedzīvotāji sastāda aptuveni 1.4% – 2.3% Latvijas sabiedrības, taču precīzs skaits nav zināms. Līdz ar to, viens no pētījuma galvenajiem mērķiem bija izstrādāt vienotu datu modeli, kas ļautu iegūt visaptverošu informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju sociālekonomisko situāciju, demogrāfisko portretu un integrācijas iznākumiem. Papildus dažādām datu kategorijām, kas tika apkopotas, tika veikta Ukrainas civiliedzīvotāju aptauja un Latvijas sabiedrības viedokļa aptauja, kuru sniedz priekšstatu gan par Ukrainas civiliedzīvotāju situāciju Latvijā, gan Latvijas iedzīvotāju attieksmi.

Plašāk ar pētījuma “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, vajadzības, sabiedrības attieksme” rezultātiem var iepazīties šeit.

Lai pētījumā iegūtos datus padarītu pārskatāmus, tika izveidotas infografikas, kas atspoguļo dažādus jautājumus, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, piemēram nodarbinātības, izglītības, drošības un citās jomās. Vispārēja papildus informācija par pētījuma galvenajām atziņām pieejama zemāk pievienotajā video.

Vispārēja informācija

Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvo galvaspilsētas reģionā. Tas saistāms ar vairākiem aspektiem, piemēram pakalpojumu un latviešu valodas kursu pieejamību.

Izglītība

Viens no būtiskākajiem jautājumiem izglītības jomā ir saistāms ar skolas vecuma Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu Latvijas izglītības sistēmā. Valsts pārvaldes iestāžu aplēses par Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu Latvijas izglītības sistēmā atšķiras, taču Izglītības Ministrijas sniegtais aprēķins un Centrālās statistikas pārvaldes koeficients par Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu Latvijā liecina, ka ārpus Latvijas izglītības sistēmas atrodas aptuveni viena trešdaļa Ukrainas civiliedzīvotāju skolas vecumā.

Saistībā ar izglītības līmeni visās Ukrainas civiliedzīvotāju vecuma grupās redzams, ka aptuveni trešdaļa Fizisko personu reģistrā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju ir ieguvuši augstāko izglītību. 

Nodarbinātība

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvo Rīgas reģionā, arī lielākais darba devēju īpatsvars, kas nodarbina Ukrainas civiliedzīvotājus tieši galvaspilsētas reģionā.

Infografikā zemāk redzams strādājošo Ukrainas civiliedzīvotāju sadalījums saskaņā ar kvalifikācijas veidu. Ņemot vērā iepriekš aplūkotos datus par to Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvaru, kam ir augstākā izglītība, redzams, ka būtiska daļa strādā profesijās, kas neatbilst viņu kvalifikācijai. Šis ir saistāms ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, valodas barjeru, kvalifikācijas atzīšanu un citiem.

Vienkāršajās profesijās nodarbināto Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvars atspoguļojas šīs grupas ienākumu līmenī, kas ir zemāks, nekā Latvijas iedzīvotājiem vidēji. Tomēr būtiski norādīt, ka daļa Providus aptaujāto Ukrainas civiliedzīvotāju nevēlējās norādīt savu ienākumu līmeni. 

Drošība

Saistībā ar drošības sajūtu Latvijā,  Providus 47.5% aptaujāto Ukrainas civiliedzīvotāju norādīja, ka nav izjutuši apdraudējumu, taču 44% norādīja, ka apdraudējumu izjutuši vismaz vienu reizi.

Aptuveni 60% aptaujāto Providus aptaujāto Ukrainas civiliedzīvotāju norādīja, ka negatīvu attieksmi izjutuši nacionālās piederības dēļ. Infografikā zemāk redzamas jomas, kurās Ukrainas civiliedzīvotāji saskārušies ar negatīvu attieksmi.

Papildus tika aplūkoti arī tādi jautājumi, kas saistīti ar to, vai Ukrainas civiliedzīvotāji ziņoja par apdraudējumu un kādi bija iemesli tam, kāpēc par apdraudējumu nevienam neziņoja.

Projekts "Datu ieguve par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā un viņu vajadzībām"