Projekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot to Latvijas nevalstisko organizāciju spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās. Uzraudzības komitejas ir lielākie un svarīgākie forumi Latvijā, kuros tiek izskatīti būtiskākie jautājumi un pieņemti lēmumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu ieviešanu, uzraudzību, vadības sistēmu un stratēģiju. Tādēļ kvalitatīva un jēgpilna NVO pārstāvība šajās komitejās ir īpaši svarīga.
Projekta apraksts: Projektā iesaistītās organizācijas – biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” (vadošais partneris), biedrība “Latvijas Lauku forums”, biedrība “Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstība”, biedrība “Latvijas Kvalitātes biedrība”, biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība” un biedrība “Latvijas Vācu savienība”. Projekts dod šīm organizācijām iespēju pilnvērtīgi uzraudzīt ES fondu izlietojumu divu gadu garumā, pilnveidot savu kapacitāti ar apmācību un ārēju ekspertu palīdzību, informēt sabiedrību par ES fondu izlietošanu. Tāpat projekts paredz piedāvāt valsts pārvaldei un Eiropas Komisijai sistēmiskus risinājumus tam, lai stiprinātu NVO nozīmi ES fondu pārraudzībā. Projektā tiks iesaistītas un tā ietvaros izstrādātie materiāli būs noderīgi arī citām organizācijām, kas darbojas ES fondu uzraudzības komitejās vai plāno tajās iesaistīties.
Šajā projektā iesaistītās organizācijas piedalās šādu ES fondu uzraudzības
komitejās:
1) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda uzraudzības komitejā (Providus),
2) Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai uzraudzības komitejā (Providus),
3) Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komiteja (Latvijas Lauku Forums, Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai)
4) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 1.politikas mērķa “Viedāka Eiropa” apakškomiteja (Latvijas Lauku Forums, Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai, Latvijas Kvalitātes biedrība),
5) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 2.politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomiteja (Latvijas Lauku Forums, Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai),
6) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada
plānošanas perioda uzraudzības komitejas 3.politiskā mērķa “Savienotāka
Eiropa” apakškomiteja (Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai),
7) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada
plānošanas perioda uzraudzības komitejas 4.politiskā mērķa “Sociālāka Eiropa” apakškomiteja (Latvijas Vācu savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija),
8) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 5.politiskā mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” apakškomitejā (Latvijas Lauku forums),
9) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 6.politiskā mērķa “Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas” apakškomitejā (Latvijas Lauku forums),
10) Rīcības programmas Eiropas Jūrlietu, akvakultūras un zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2021.-2027.gadam Uzraudzības komitejā (Latvijas Lauku forums),
11) Kopējās Lauksaimniecības politikas 2021.-2027. gadam uzraudzības komitejā (Latvijas Lauku forums).
|
Projekta progresa kopsavilkums (2025. gada 1. janvāris – 30. jūnijs) Projekta īstenošana ir sasniegusi noslēguma fāzi, kas, ņemot vērā paveiktā apjomu un jaunas iezīmējušās aktualitātes, ir pagarināta līdz 2025. gada septembra beigām. Šis pusgads iezīmējās ar būtisku pāreju no zināšanu apguves uz aktīvu, praktisku rīcību un paliekošu rezultātu radīšanu. Ja projekta pirmajā posmā galvenais uzsvars tika likts uz ES fondu sistēmas izprašanu, tad šajā periodā partnerorganizācijas mērķtiecīgi izmantoja uzkrāto pieredzi, lai ne tikai reaģētu uz notikumiem, bet arī proaktīvi ietekmētu procesus, celtu trauksmi par riskiem un veidotu stratēģisku redzējumu par nākotnes investīcijām. Galvenā šī perioda aktivitāte un vienlaikus galvenā projekta dalībnieku apmācības metode bija astoņu nodarbību video kursa izveide pilsoniskajiem aktīvistiem. Apzināti izvēloties “mācīšanās darot” pieeju, projekta partneri paši strukturēja, formulēja un pasniedza sarežģītu informāciju par ES fondu uzraudzību, tādējādi ne tikai radot vērtīgu resursu citām NVO, bet arī padziļināti nostiprinot pašu kompetenci. Šis process notika ciešā sadarbībā ar Valsts kanceleju, kas finansēja kursa tehnisko izveidi, kamēr projekts sedza ekspertu darba laiku satura radīšanā, nodrošinot efektīvu un no dubultā finansējuma riska brīvu resursu izmantošanu. Īpaši aktīvs darbs tika veltīts ES fondu līdzekļu pārdales jeb tā dēvētā elastības finansējuma uzraudzībai. Konstatējot, ka līdzekļu pārvirzīšana uz citām vajadzībām notiek nepietiekami caurskatāmi un bez pienācīgas sabiedrības iesaistes, projekta partneri organizēja vairākas mērķtiecīgas tikšanās ar atbildīgajām ministrijām. Šajās sanāksmēs tika ne tikai paustas bažas, bet arī aktīvi informētas un iesaistītas citas nevalstiskās organizācijas, tādējādi veidojot plašāku spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Tāpat tika celta trauksme par konkrētiem problemātiskiem gadījumiem, piemēram, par augstskolu digitalizācijas projektu, norādot uz tā nepilnībām. Līdztekus operatīvajai reaģēšanai, projekts pievērsās arī stratēfiskiem jautājumiem. Tika uzsāktas diskusijas un formulēti pirmie ieteikumi par Latvijas interesēm nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028-2034), iesaistoties sarunās gan ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, gan Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Tāpat tika pievērsta pastiprināta uzmanība necaurskatāmajai praksei ar ierobežotās atlases projektu konkursiem, kur finansējums tiek piešķirts bez atklātas konkurences, un par šiem riskiem tika informēti lēmumu pieņēmēji. Vienlaikus novērojams, ka oficiālo uzraudzības komiteju sēžu skaits ir samazinājies, kas ir likumsakarīgi, jo fondu ieviešanas periods ir pārsniedzis savu viduspunktu un līdz ar to lielākā daļa svarīgāko īstenošanas noteikumu jau ir izstrādāti un apstiprināti. Komunikācija un sabiedrības informēšana joprojām bija viena no projekta prioritātēm. Katru mēnesi tika sagatavota un ar Valsts kancelejas atbalstu plašam NVO lokam izsūtīta informatīvā ziņu lapa par aktualitātēm ES fondu jomā. Par projekta secinājumiem un darbību tika regulāri ziņots arī Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdēs, nodrošinot atgriezenisko saiti augstākajā līmenī. Ir gandarījums redzēt, ka Memoranda padome šajā periodā ir izveidojusi un ieviesusi savu deleģēto pārstāvju atskaitīšanās un informācijas apmaiņas sistēmu, kas lielā mērā sakrīt ar projekta iepriekš piedāvāto modeli, tādējādi sistēmiski uzlabojot informācijas apriti.
Plānotās aktivitātes projekta noslēguma periodā (2025. gada jūlijs – septembris) Projekta pagarinājuma periodā galvenais uzsvars tiks likts uz projekta laikā uzkrāto zināšanu un secinājumu apkopošanu un nodošanu gan lēmumu pieņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai. Ir plānots organizēt vairākus noslēguma pasākumus, kuros tiks prezentētas projekta ietvaros izstrādātās metodiskās vadlīnijas Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai. Šajās vadlīnijās būs apkopoti konkrēti ieteikumi, kā nodrošināt jēgpilnu un efektīvu nevalstisko organizāciju iesaisti ES fondu uzraudzības procesos, balstoties uz projekta divu gadu praktisko pieredzi. Projekta noslēguma centrālais notikums būs plaša konference, kas notiks 2025. gada 28. augustā un būs veltīta Latvijas interešu definēšanai nākamajā ES Daudzgadu budžetā. Šis pasākums kalpos kā platforma, kurā, balstoties uz projekta atziņām par esošā perioda izaicinājumiem, kopā ar politikas veidotājiem, ekspertiem un plašu NVO loku tiks iezīmētas stratēģiskās prioritātes nākamajam plānošanas periodam. Tādējādi projekts ne tikai noslēgsies ar atskatu uz paveikto, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu nākotnes diskusijās, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības balss sadzirdēšanu. * * * |
Projekta progress 2024.gada decembris
Projekta īstenošana ir iegājusi finiša taisnē – projekts ilgs līdz 2025.gada jūnija beigām. Atskatoties uz paveikto jāsecina, ka projekta pirmajā gadā (2023.gadā) iesaistītās organizācijas caur regulārām informatīvām sanāksmēm izzināja un izprata ES fondu arhitektūru un sabiedrības iesaistes iespējas, kā arī regulāri līdzdarbojās fondu Uzraudzības un apakškomiteju sēdēs. 2024.gads bija darbošanās un aktivitāšu gads, jo šī gada ietvaros projekts deva iespēju ne tikai aktīvi līdzdarboties Uzraudzības un apakškomiteju darbā, bet arī paveikt vēl citas aktivitātes, tai skaitā informēt nevalstiskās organizācijas par aktualitātēm un iesaistīt arī tās nozīmīgu jautājumu apspriešanā.
2024.gada otrajā pusē projekts deva iespēju:
- Aktīvi iesaistīties ES fondu uzraudzības komitejās un apakškomitejās (astoņos dažādos formātos), sniedzot viedokli vai ekspertīzi par dažādiem jautājumiem, piemēram, apakškomitejā “Sociāla un iekļaujoša Eiropa” jautājumā par Kultūras ministrijas plāniem par investīcijām sabiedrības saliedēšanai (pasākums 4.3.4.9. “Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas”), sniedzām priekšlikumus par to kā labāk sasniegt rezultātus attiecībā uz nevalstisko organizāciju stiprināšanu reģionos. Šis priekšlikums guva atbalstu un aktivitāte tika mainīta/uzlabota ar mūsu sagatavotiem ieteikumiem
- Vērst ministriju uzmanību uz nepieciešamiem papildinājumiem programmu izpildē, piemēram, iesniedzām Ekonomikas ministrijai priekšlikumu par specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai” pasākuma “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumiem, aicinot nodrošināt finansējuma pieejamību procesu digitalizācijai arī biedrībām un nodibinājumiem;
- Katru mēnesi sagatavot informatīvo ziņu lapu par ES fondu uzraudzības aktivitātēm, sabiedriskajā apspriešanā aktuālajiem dokumentiem un ES fondu jaunumiem kopumā. Ziņu lapu saņem plašs loks ar nevalstiskām organizācijām, ne tikai projektā iesaistītas, tās pieejams šeit https://providus.lv/projekti/es-fondu-uzraugi/. Ziņu lapu veido biedrība “Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstība”;
- Noorganizēt sarunas/diskusijas ar vairākām ministrijām (Kultūras ministrija, VARAM, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Finanšu ministrija) par to kā ministrijas plāno Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pieejamā finansējuma pārdali (attiecībā uz elastības finansējumu. Šajās sanāksmēs piedalījās ne tikai projektā iesaistītas organizācijas, bet arī citas NVO, atbilstoši ministriju un NVO darbības profilam. Atbilstoši dzirdētajam un pārrunātajam, tika sagatavota vēstule Finanšu ministrijai, vēršot ministra uzmanību uz to, ka NVO nav tikušas (vai nepietiekami) iesaistītas ES kohēzijas fondu elastības finansējuma vajadzību un prioritāšu noteikšanā, ar lūgumu mainīt praksi un iesaistīt NVO ne tikai plānu apspriešanas procesā, bet ideju sagatavošanas fāzē.
- Izveidot mehānismu kā projektā iesaistītās organizācijas saņem informāciju par aktuāliem tiesību aktiem, kas tiek izstrādāti ministrijā, palīdzot sadarbības partneriem iegūt aktuālu informāciju par tiesību aktiem TAP.gov.lv sistēmā. Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” ik katru nedēļu apkopo informāciju par aktualitātēm Tiesību aktu portālā, kas skar ES fondu jautājumus, nosūtot informāciju visām projektā iesaistītajām organizācijām.
- Iesaistīties jaunizveidotā Iekšlietu ministrijas ES fondu uzraudzības komitejā, ietekmējot šīs komitejas nākotnes darba kārtību tā, lai visai uzraudzības komitejai būtu labāks priekšstats par investīciju jēgpilnumu.
- Veikt sarunas ar Ārlietu ministriju un palīdzēt formulēt nacionālo pozīciju par Latvijas skatījumu uz nākamo ES Daudzgadu budžetu (2028.-2034.gadam), kā arī sarunāt tikšanos ar Finanšu ministriju par nākamo EEZ plānošanas periodu.
Projekta pēdējais semestris – no 2025.gada janvāra līdz jūnijam būs veltīts apmācību/informatīvo materiālu sagatavošanai tām organizācijām, kurām nav pieredzes ES fondu uzraudzībā, kā arī vadlīniju izstrādei institūcijām – šajās vadlīnijās būs apkopotas visas šī projekta mācības.
Projekta progress 2024.gada jūnijs
Projekts nodrošina septiņu NVO iespēju kvalitatīvi piedalīties 10 dažādu ES fondu uzraudzības komitejās un apakškomitejās – sagatavoties un apmeklēt to sēdes, izteikt priekšlikumus rakstiskajās procedūrās, piedalīties saskaņošanā par izteiktajiem priekšlikumiem. Projekta pirmajā gadā caur regulārām informatīvām sanāksmēm projektā iesaistītajām organizācijām (uz tām uzaicinot valsts iestāžu un citu NVO pārstāvjus) ir ļāvis organizācijām labāk saprast ES fondu arhitektūru un pašreizējās iesaistes iespējas,kā arī regulāri komiteju sēdēs pieteikt NVO un sociālajiem uzņēmumiem svarīgus jautājumus.
Papildus tam projektā iesaistītās organizācijas 2023 un 2024.gadā (pirmajā pusē):
1) sadarbībā ar organizāciju “Zaļā brīvība” un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju noorganizēja konferenci Saeimā ““Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?” un atskaitījās par savām aktivitātēm Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai,vienojoties apvienot spēkus tam, lai labāk sekotu līdzi ES fondu investīcijām (agrāk Saeima nebija iesaistīta ES fondu uzraudzībā).
2) nodrošināja regulāru informāciju par ES fondos aktuālajām jautājumiem MK-NVO sadarbības memoranda padomes organizācijām (reizi mēnesī, sākot ar 2024.gada janvāri), kā arī šai padomei īpašā sēdē atskaitījās par savu darbu, liekot pamatu jaunai atskaitīšanās sistēmai arī citiem MK-NVO sadarbības padomes eleģētajiem locekļiem.
3) palīdzēja risināt sistēmiskas problēmas, kas izriet no tā, ka uzraudzības komitejās iesaistītajiem NVO pārstāvjiem tiek noteikts valsts amatpersonas statuss un nav skaidrs no tā izrietošais pienākumu apjoms. Sadarbībā starp projekta partneriem, VID, KNAB un Finanšu ministriju taps jaunas vadlīnijas par to, kā šo problēmu risināt, kā arī sagatavoti priekšlikumi likuma grozījumiem. Tāpat projekts izgaismoja un palīdzēja risināt neskaidrības, kas izriet no interešu konfliktu izpratnes ES Finanšu regulā.
4) panāca to, ka ne tikai industriju pārstāvošās, bet arī sabiedriskā labuma NVO var jēgpilni piedalīties diskusijās par tā saucamo ES fondu elastības finansējumu un finansējuma pārdalēm (līdz tam šādas pārdales nebija caurskatāmas).
Vadošās organizācijas kontaktpersona saziņai par šo projektu: Iveta Kažoka (iveta.kazoka@providus.lv)
Projektā veiktās aktivitātes:
