Foto: Providus
Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv un domnīcas Providus veidotā Partiju šķirotava pirms 15. Saeimas vēlēšanām tika aizpildīta 130 936 reizes. Tā nav reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja, taču tik apjomīgs pašatlasītas, politiski ieinteresētas auditorijas datu kopums ļauj ieraudzīt vairākas interesantas šķirtnes. Lai arī tā nav reprezentatīva aptauja, apjomīgie dati parāda, kuros jautājumos partiju un politiski aktīvas auditorijas pozīcijas pārklājas un kur slēpjas potenciāli konflikti. Dažus no tiem būtu vērts zināt arī domājot par valdības veidošanu un nākamās Saeimas darbu.
Daudzi atnāca uz Šķirotavu vēl bez skaidras politiskās izvēles
Šķirotavas lielais izmantojums pats par sevi ir ievērības cienīgs. Vairāk nekā puse Šķirotavas lietotāju no septiņām piedāvātajām tēmām izvēlējās vismaz četras (minimālā prasība bija izvēlēties 2 tēmas), bet teju trešdaļa lietotāja veltīja laiku, un pārbaudīja savu saderību visās septiņās tēmās, atbildot uz visiem 52 jautājumiem. Dati parāda, ka liela daļa vēlētāju savu izvēli izdara īsi pirms vēlēšanām, – gandrīz puse visu aizpildījumu notika pirmsvēlēšanu nedēļā.
Detalizēti dati apkopoti šeit.
Vēl interesantāks ir partijas izvēles jautājums. Konkrētu partiju lietotāji norādīja 50 983 aizpildījumos, vēl 37 573 reizēs atbildēja, ka nezina, par ko balsot, bet pārējos gadījumos uz šo jautājumu neatbildēja. Tātad no tiem, kuri savu izvēli vispār atklāja, 42,4% atzina, ka vēl nezina, par ko balsos. Tas, protams, nepierāda, ka Šķirotava kādam mainīja balsojumu, taču rāda, ka ievērojama auditorijas daļa instrumentu izmantoja brīdī, kad izvēle vēl nebija nostiprinājusies.
Savukārt starp tiem, kuri konkrētu partiju jau nosauca, īpaši izcēlās Apvienotais saraksts un Progresīvie. Katru no tiem kā savu potenciālo izvēli vēlēšanās bija norādījis apmēram trešdaļa konkrētu partiju nosaukušo lietotāju. Tas arī labi parāda, kāpēc šie dati nav vēlēšanu prognoze: AS arī vēlēšanās uzvarēja, bet Progresīvie vēlēšanās ieguva 7,9%. Šķirotavas auditorija ir specifiska, taču tieši tādēļ interesanta kā politiski iesaistītas sabiedrības daļas portrets.
Ekonomika pāri visam
Ja jānosauc viena 2026. gada vēlēšanu tēma, kuru Šķirotavas lietotāji uzskatīja par svarīgāko, tā nešaubīgi bija ekonomika, darbs un nodokļi. To izvēlējās 76,2% aizpildītāju. Drošību un ārpolitiku – 67,7%, vērtības un sabiedrību – 65%. Salīdzinoši mazāk Šķirotavas lietotājus interesē reģionu attīstības jautājumi (tēma “Reģioni, vide un transports” -izvēlēta 44,5% gadījumu). Ekonomika ir svarīga visās vecuma grupās līdz 65 gadiem, neatkarīgi no dzimuma, reģiona, kurā dzīvo vai ģimenē lietotās valodas. Vienīgais izņēmums ir 66+ grupa, kur veselība kļūst par biežāk izvēlēto tēmu – 69,9%.
Taču, ieskatoties ekonomikas tēmā piedāvātajos jautājumos, redzams, ka viedokļi nenorāda uz vienu gatavu politisko kursu. Ir jautājumi, kuros virziens ir skaidrāks, piemēram, 61,5% lietotāju atbalsta progresivitātes principu, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem nodokļos jāmaksā lielāka ienākumu daļa; tam piekrīt arī četras no sešām 15.Saeimā ievēlētajām partijām – JV, PRO, NA un SV/JA, bet abi pārējie spēki – vēlēšanu uzvarētājs Apvienotais saraksts un LPV tam nepiekrīt. Nospiedošs vairākums ir arī par darba ņēmēju interešu pasargāšanu, proti, 74,9% lietotāju vēlas saglabāt 100% piemaksu par virsstundu darbu, kamēr ievēlētās partijas jau sadalās: NA, PRO un SV/AJ par saglabāšanu, AS un JV par samazināšanu, LPV pa vidu. Atkal redzam, ka uzvarētājam – AS, šoreiz kopā ar JV, ir pretējs viedoklis Šķirotavas lietotāju noskaņojumam, tai skaitā, šo abu sarakstu vēlētājiem.
Citviet vienprātības nav vispār. Par pensiju 2. līmeņa priekšlaicīgu izņemšanu lietotāji sadalās gandrīz uz pusēm – 42,4% par un 39,2% pret. Līdzīga aina ir jautājumā, vai cenu kāpuma laikā palīdzība mērķējama cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai jāmazina cenas visiem. Tātad ekonomika ir un būs valdības centrālā tēma, bet, ko tieši ekonomikas jautājumos lemt, vēl būs jāatrod kopīga valoda – gan partijām savā starpā, gan ar saviem vēlētājiem.
Vērtību jautājumos partijas ir sašķeltas vairāk nekā lietotāji
Te ir viens no paradoksālākajiem Šķirotavas rezultātiem. Vērtību un sabiedrības bloks visvairāk šķīris partijas – šajā tēmā to atbildes bija visizkliedētākās. Taču vairākos jautājumos paši lietotāji bija pārsteidzoši vienoti. Piemēram, 79,5% Šķirotavas lietotāju atbalsta reproduktīvās veselības un attiecību izglītību skolās arī tad, ja daļa vecāku iebilst. Eitanāziju atbalsta 75,6%. Savukārt Saeimā ievēlētās partijas reproduktīvās izglītības jautājumā ir daudz piesardzīgākas: tikai trešdaļa ir “par”, puse ieņem viduspozīciju (“gan piekrītu, gan nepiekrītu”).
Īpaši zīmīgs ir Stambulas konvencijas jautājums. Latvijas dalības saglabāšanu atbalsta 76,9% Šķirotavas lietotāju, kamēr sešas ievēlētās partijas sadalās precīzi trijās daļās – divas par, divas pret, divas pa vidu. Turklāt atbalsts dalības saglabāšanai ir vairākumā visās vecuma grupās: no 83,9% 18-25 gadu grupā līdz 66,6% 66+ grupā. Tāpēc, ja Šķirotavas auditoriju uztver kā vienu signālu par politiski iesaistītu vēlētāju noskaņojumu, Stambulas konvencijas atkārtota atvēršana nebūt neizskatās pēc tēmas, kurā būtu redzams plašs pieprasījums pēc kursa maiņas. Līdzīga aina ir reproduktīvās veselības izglītībā – atbalsts ir ļoti augsts un pa vecuma grupām mainās maz.
Kur jaunajai Saeimai varētu būt vieglāk vienoties
Visvairāk kopīgu pozīciju starp partijām un lietotājiem ir veselības un sociālā atbalsta tēmā. 80% lietotāju atbalsta cita ārsta-speciālista apmaksu, ja valsts apmaksātais nav savlaicīgi pieejams; līdzīgā virzienā atbild 76,9% visu partiju un 83,3% Saeimā ievēlēto. Pilna vecāku pabalsta saglabāšanu arī strādājošiem vecākiem atbalsta 76,9% lietotāju, 84,6% visu partiju un visas sešas ievēlētās partijas.
Arī militārā atbalsta turpināšanā Ukrainai vairākuma virziens sakrīt: par ir 67,6% lietotāju un piecas no sešām ievēlētajām partijām. Līdzīga sakritība redzama enkurjautājumā par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju: pilnīgu pārtraukšanu atbalsta 66,6% lietotāju un 66,7% ievēlēto partiju. Tie ir jautājumi, kuros politiskā pretestība (ja pieņemam, ka partijas Šķirotavā atbildēja tāpat, kā rīkotos, ja būtu jābalso Saeimā), vismaz pēc Šķirotavas datiem, varētu būt mazāka nekā citās jomās.
Kur Partiju šķirotavas lietotāji atšķiras visvairāk?
Demogrāfiskie dati nebija obligāti, tomēr vecumu, dzimumu, valodu vai reģionu norādīja ap trim ceturtdaļām aizpildītāju. Tas nav reprezentatīvs Latvijas sabiedrības profils, bet grupu lielums ir ievērojams (vairāk nekā 98 tūkst. lietotāju, kuri norādīja par sevi informāciju), lai analizētu pašas Šķirotavas auditorijas iekšējās atšķirības.
Paaudžu ziņā Šķirotavas lietotāju vidū nav universāla konflikta visos jautājumos. Taču var redzēt, ka gados jaunie biežāk izvēlas izglītības un vērtību tēmas, vecākās grupas – veselību. Īpaši liela paaudžu atšķirība parādās jautājumā par valsts aparāta samazināšanu. Taču to nevajadzētu interpretēt kā jauniešu simpātijas pret birokrātiju. Šķirotavas apgalvojumā valsts iestāžu un darbinieku skaita samazināšana bija sasaistīta ar konkrētu cenu – mazāku valsts pakalpojumu pieejamību. Šādam kompromisam piekrita 55,1% lietotāju vecumā virs 66 gadiem, bet tikai 10,2% 18-25 gadu grupā. Tātad paaudžu atšķirība var būt ne tik daudz jautājumā par birokrātijas lielumu, cik gatavībā efektivitātes vārdā atteikties no daļas valsts pakalpojumu. Līdzīgs vecuma efekts redzams arī citos jautājumos: vecākie lietotāji biežāk atbalsta lielākas jauniešu daļas virzīšanu uz profesionālo izglītību, Ķīnas investīciju ierobežošanu stratēģiskās nozarēs.
Reģionālā politika savukārt visizteiktāk ir Latgales dienaskārtība. “Reģioni, vide un transports” Latgalē izvēlēti salīdzinoši biežāk nekā citos reģionos (52,6% gadījumu kā izvēles tēma, kamēr citos Latvijas reģionos ap 43-46%). Vēl spilgtāks ir resursu pārdales jautājums: 71,1% Šķirotavas lietotāju Latgalē atbalsta ievērojami lielāku finansējumu Latgalei, kamēr citos reģionos atbalsts tam ir ap 20-30%. Rīgā-Pierīgā, gluži pretēji, 51,8% atbalsta lielākas savu ieņēmumu daļas atstāšanu savai attīstībai. Nedaudz novienkāršojot, reģionālā solidaritāte datos izskatās visai selektīva: pārdale visvairāk patīk tad, ja ieguvējs ir paša reģions.
Ja skatās pēc Šķirotavas lietotāju dzimuma, kopumā atbilžu atšķirības nav lielas, taču interesantā kārtā Valsts obligātā dienesta attiecināšanu arī uz sievietēm ievērojami vairāk atbalsta vīrieši (53,7%), kamēr sievietes tam piekrīt vien 26,8%. Skaidri parādās Stambulas konvencijas nozīme dažādās grupās – 84,4% sieviešu atbalsta dalības saglabāšanu konvencijā, kamēr vīrieši atbalstu pauduši mazāk – 68.8% vīriešu. Abas grupas pārliecinoši atbalsta, bet sievietēm tas ir svarīgāk. Šī dzimumu atšķirība saglabājas neatkarīgi no vecuma, ģimenes valodas vai reģiona, kurā Šķirotavas lietotāji dzīvo. Tas ļauj domāt, ka konvencijas vardarbības novēršanas saturs sievietēm ir personiski tuvāks, lai gan pati Šķirotava motivāciju nemērīja.
Savukārt ģimenē lietotā valoda dažos jautājumos izrādās ļoti spēcīgs šķirojošs faktors. Sabiedriskā medija ziņas krievu valodā atbalsta 15% “tikai latviešu” un 76,3% “tikai krievu” ģimenes valodas grupas; pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju – attiecīgi 75,2% un 22,9%; militārā atbalsta turpināšanu Ukrainai – 72,8% un 42,7%, turklāt šo tendenci uzrāda tieši valodas efekts, nevis citi faktori kā vecums, dzimums vai reģions. Tātad to nevar vienkārši norakstīt uz Latgali. Krasā viedokļu atšķirība ir zināms signāls saliedētības problēmai, kuru būtu vērts pārbaudīt ar precīzākiem sabiedrības noskaņojuma mērinstrumentiem.
Kam prasīt atbildību
Priekšvēlēšanu kampaņās visa uzmanība parasti nonāk uz premjera amata kandidātiem, taču valdību neveido viens cilvēks. Tikpat svarīgi ir zināt, kam partijā uzticēta ekonomika, veselība, izglītība, drošība un citas būtiskas jomas – proti, kas īsti ir komanda aiz līdera un kas gatavs uzņemties atbildību partijas dažādu jomu solījumus novest līdz īstenošanai un par tiem atbildēt. Tāpēc šogad “Partiju šķirotava” partijām lūdza nosaukt ne tikai premjera amata kandidātu, bet arī cilvēkus, kuri partijā vai nu paredzēti kā jomas ministri, vai atbild par partijas attiecīgās programmas sadaļu. Tikai sešas partijas spēja nosaukt atbildīgos arī pa jomām, piecas aprobežojās ar premjera kandidātu, bet divas nenosauca pat to. No Saeimā ievēlētajām partijām plašāku speciālistu loku papildus premjera kandidātam norādīja tikai Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši un Progresīvie, pārējās aprobežojās tikai ar premjera amata kandidātu. Tas vēl nenozīmē, ka pārējām partijām nav spēcīgu cilvēku, taču vēlētājam daudz vairāk pasaka partija, kas jau pirms vēlēšanām spēj parādīt ne tikai seju uz plakāta, bet arī komandu, kura būtu gatava uzņemties atbildību par dažādām jomām. Bez atbildīgā nav atbildības.
Ja Kulbergs skatītos uz Šķirotavu kā valdības sarunu karti..
AS pēc vēlēšanām ir 41 mandāts, tātad valdību vienatnē izveidot nevar. Kulbergs pats pēc vēlēšanām uzsvēris, ka koalīcijas partneri būs tie, kas būs gatavi “parakstīties uz pārmaiņām”. LSM Šķirotavas 52 jautājumu salīdzinājums rāda, ka kopumā AS pozīcijām vistuvāk ir NA (72,1% līdzība) un JV (71,6%), pēc tam PRO (66,3%) un LPV (65,9%); SV/AJ ir tālāk – 50,5%.
Taču tuvums nav vienāds visās jomās. Ar JV AS ļoti tuvas pozīcijas ir drošībā un vērtību jautājumos; ar NA – veselībā un reģionu jautājumos. Savukārt viszemākā vidējā līdzība starp AS un pārējām ievēlētajām partijām ir ekonomikā, demokrātijā un valsts pārvaldē. Tieši tur, kur AS ir izvirzījis dažas no savām prioritātēm. Attiecīgi, valdības sarunās varētu var nākties vēl vienoties par prioritātēm un kompromisiem šajās jomās.
Turklāt AS būtu vērts paskatīties arī uz saviem potenciālajiem vēlētājiem Šķirotavā. Kopumā AS un tā potenciālo vēlētāju dominējošā pozīcija sakrita tikai 46,2% jautājumu – zemākais rādītājs starp analizētajām partijām. Īpaši spilgts piemērs ir civilā aizsardzība: AS neatbalstīja daļas aizsardzības finansējuma pārdali civilajai aizsardzībai, bet 70,7% tā potenciālo vēlētāju to atbalstīja. Līdzīga piesardzība būtu vajadzīga virsstundu piemaksas un minimālās algas jautājumos, kur AS potenciālo vēlētāju nostāja ir sociāli aizsargājošāka nekā pašas partijas pozīcija. Tas stiprina versiju, ka līdera nozīme partijas izvēlē bija svarīgāka nekā partijas nostāja vai programma.
Šķirotava, protams, nav vēlēšanu aptauja un nav reprezentatīvs Latvijas sabiedrības spogulis. Taču 130 tūkstoši aizpildījumu nav arī mazs. Tie rāda, ka ekonomika jaunajai Saeimai būs neizbēgama dienaskārtības ass, kur priekšā vienošanās, kāds kuram šajā jomā vispār ir redzējums par darāmo. Drošības jautājumos ir redzama lielāka vienprātība, taču vērtību politikā partijas bieži ir sašķeltākas nekā sabiedrība, šajā gadījumā, tā lielā sabiedrības grupa, kas pirms vēlēšanām izmantoja Partiju šķirotavu.
