Foto: Providus

Nedēļu pirms vēlēšanām partiju reitingi tiek lasīti kā prognoze. Tie tādi nav. Zviedrijas un Vācijas septembra vēlēšanas parādīja, ka pat daudz blīvāka aptauju vide nepasaka rezultātu iepriekš – un ka arī Latvijā ir jāpārdomā, kā nodrošinām nepieciešamo informāciju sabiedrībai.

Šis raksts tapis dienās pirms 15. Saeimas vēlēšanām: vēlētāji balsi glabāšanā var nodot no 28. septembra līdz 2. oktobrim, vēlēšanu diena ir 3. oktobris [15], publiskajā telpā vēl tiek gaidīts pēdējais pirmsvēlēšanu partiju reitings, tiek izteikti dažādi minējumi un piedāvāti viedokļi par gaidāmo vēlēšanu rezultātu. Tomēr jāpasaka godīgi: šonedēļ neviens – ne pētnieki, ne mediji, ne politiķi – precīzi nezina, kādi būs 3. oktobra rezultāti. Taču tieši šajā brīdī ir vērts vēlreiz analizēt, ko šie politisko partiju reitingu cipari spēj un nespēj sabiedrībai parādīt.

Latvijā publiski pieejamo nacionālo partiju reitingu tirgus ir ļoti šaurs: regulāru mērījumu sēriju nodrošina SKDS, savukārt “Latvijas fakti” un atsevišķos periodos citi socioloģisko pētījumu institūti vai uzņēmumi publicējuši epizodiskākus mērījumus [1]. Salīdzinājumam – Igaunijā šajā politisko partiju reitingu nišā regulāri darbojas vismaz trīs neatkarīgi mērītāji (“Norstat”, “Kantar Emor”, “Turu-uuringute AS”), Lietuvā vēlēšanu ciklā – “Vilmorus”, “Spinter tyrimai” un “Baltijos tyrimai”, bet Dānijā “Voxmeter” partiju reitingu mērījumu pēc nacionālās ziņu aģentūras “Ritzau” pasūtījuma publicē katru nedēļu [16].

Ja publiskajā telpā ir pieejams tikai viens mērījums, kurš regulāri tiek veikts un publiskots tikai neilgi pirms vēlēšanām, tad ir grūtāk nošķirt reālu sabiedrības noskaņojuma maiņu no socioloģiskā institūta vai uzņēmuma izmantotās metodoloģijas, izlases un svēršanas radītām atšķirībām [1]. Vairāki neatkarīgi mērījumi teorētiski labāk ļautu salīdzināt rezultātus, pamanīt sistemātiskas nobīdes un veidot stabilāku kopējo tendenci.

Latvijas gadījumā to var redzēt ar neapbruņotu aci. SKDS un “Latvijas faktu” augusta mērījumi rāda līdzīgas pamattendences, taču atšķiras gan skaitļos, gan prognozēs par to, kuras partijas pārsniegs 5% barjeru. Iespējams, daļa šo atšķirību nāk no metodoloģijas: vienā gadījumā pusi respondentu veidoja interneta aptauja un pusi – klātienes intervijas; otra uzņēmuma mērījums, pēc pieejamās informācijas, balstījās klātienes intervijās un telefonintervijās [1][7]. Lasītājam, kurš redz tikai galarezultātu, šī atšķirība izskatās pēc sabiedrības noskaņojuma svārstībām, lai gan daļēji tā varbūt ir mērinstrumenta radīta nobīde.

Sabiedriskās domas pētniecībā jau desmitgadēm darbojas ESOMAR (European Society for Opinion and Marketing Research) un WAPOR (World Association for Public Opinion Research) kopīgi izstrādātā vadlīnija par aptaujām un publicētiem pētījumiem [2]. Šīs vadlīnijas ir starptautisks profesionālās pašregulācijas standarts. Latvijas kontekstā atsaucei uz šo standartu ievērošanu ir tieša nozīme: SKDS savā tīmekļvietnē norāda, ka kopš 2000. gada ir pārstāvēts ESOMAR un ievēro visus šīs organizācijas noteiktos ētiskos un metodoloģiskos standartus, bet SIA “Latvijas fakti” apliecina, ka kopš 1995. gada stingri ievēro asociācijas noteiktos principus [4][5]. Šīs vadlīnijas nav Latvijas normatīvais akts, bet starptautisks profesionālās pašregulācijas standarts. Tieši tādēļ tās ievērošanu nevērtē valsts iestāde – to vērtē profesionālā kopiena un sabiedrība. Un tieši tādēļ nozīme ir tam, ka abi uzņēmumi paši publiski apliecina šī standarta ievērošanu.

Vadlīnija nosaka konkrētu informācijas kopumu, kam jābūt vai nu pašā publikācijā, vai publiski pieejamam citā formā [2]. Būtiskākais:

• pētījuma veicējs un aptaujas pasūtītājs – tas, kurš par pētījumu samaksāja; ja publiskoti kādas politiskas organizācijas iekšējās aptaujas dati, tas jānorāda atsevišķi;
• faktiski pārstāvētā populācija, ģeogrāfiskais aptvērums un tas, vai kādas grupas izlasē nav iekļautas;
• faktiskais izlases apjoms, lauka darba datumi un izlases veidošanas metode; varbūtības izlašu gadījumā pēc pieprasījuma – arī atbildējušo īpatsvara rādītājs;
• datu ieguves veids: klātienes intervijas, telefonintervijas, interneta panelis vai jaukta metode;
• vai dati ir svērti un pēc kādām vispārīgām pazīmēm (algoritmi nav jāatklāj, svēršanas mainīgo apraksts – jā);
• neizlēmušo īpatsvars un vēlēšanu aptaujās – arī to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka nebalsos;
• precīzs jautājuma formulējums, bet tīmeklī – arī vismaz svērtās izlases kopējais atbilžu sadalījums;
• skaidri fiksēti pētījuma ierobežojumi un vājās vietas.

Vadlīnijās ir arī divi noteikumi, kas Latvijas diskusijā gandrīz nav izskanējuši. Pirmkārt, pilnai informācijai gan pētījuma veicēja, gan medija vietnē jābūt pieejamai 24 stundu laikā pēc datu un pētījuma publicēšanas, un publikācijā jānorāda, kur to iegūt [2][3]. Otrkārt, pēc pieprasījuma jāsniedz tehniskā informācija rezultātu ticamības izvērtēšanai: detalizētāks izlases un svēršanas apraksts, svērtās un nesvērtās bāzes, atbildējušo īpatsvara rādītāji un būtiskas zināmas nobīdes [2].

Būtiski, ka vadlīnijas neuzliek par pienākumu publiskot respondentu individuālos datus – anonimitāte ir pētījumu ētikas pamats. Tā arī tieši neprasa katrā publikācijā norādīt kļūdas robežu; tā prasa atklāt izlasi, metodi un ierobežojumus un nodrošināt, ka interpretācija pilnībā atbilst datiem [2][3]. Pienākumi sadalīti starp trim pusēm – pētnieku, pasūtītāju un mediju, kas datus izplata.

Pienākumu sadalījums ir būtisks. Pētījuma veicējam jālieto piemērotas metodes un jābūt gatavam sniegt tehnisko informāciju; pasūtītājam, publiskojot rezultātus, tie jāatspoguļo godprātīgi un jāatklāj sava loma; medijam, kas datus izplata, jānodrošina, lai virsraksts un interpretācija neaizēno datus un lai lasītājs, ja vēlas, varētu iepazīties ar metodoloģiju [2][3]. Ja kāda no šīm trim pusēm savu daļu neizpilda, tad vadlīnijās noteiktais standarts nav izpildīts, pat ja pētījums ir bijis nevainojams.

Šo prasību gaismā augustā un nupat septembrī publiskotās aptaujas vērtējamas nevis pēc tā, kurai partijai kura uzņēmuma veiktās aptaujas uzrādīja augstāku rezultātu, bet gan pēc tā, cik daudz no informācijas minimuma lasītājam bija pieejams. Sabiedriskā medija 27. augusta publikācijā par SKDS augusta reitingiem metodoloģijas apraksts sākotnēji nebija pievienots; īss skaidrojums parādījās vien septembra sākumā, un arī pēc tā publikācijā nav kļūdas robežas norādes un nav pieejama saite uz datu tabulām [1]. Ar pēdējo pirmsvēlēšanu reitingu publicēšanu 2026. gada septembrī vēl būtu iespējams uzlabot publicēšanas praksi, un tieši uz to ESOMAR standarta 24 stundu prasība attiecas vistiešāk [2].

Otrs jautājums skar pasūtītāju un lomu sadalījumu. Augusta un nupat publiskoto septembra mērījumu “Latvijas fakti” veica sadarbībā ar SIA “Faktu logs” – uzņēmumu, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 2026. gada janvārī un par kuru tādēļ vēl nav pieejami gada pārskati [6]. Jaunam uzņēmumam tas ir likumsakarīgi, un pati par sevi tā nav ne pārkāpuma, ne politiska finansējuma pazīme. Tomēr tas nozīmē, ka publiski pieejamas informācijas par uzņēmuma darbību vēl nav, un tieši tādēļ ESOMAR prasība nosaukt pasūtītāju un finansētāju kļūst praktiski nozīmīga. Finansētāja atklāšana ir svarīga: arī medija, uzņēmuma, akadēmiskas institūcijas vai paša pētnieka finansēta aptauja var būt metodoloģiski nevainojama – lasītājam tikai jādod iespēja pašam redzēt, kurš no gadījumiem šis būtu.

Šādām situācijām Eiropā jau ir izstrādāts neitrāls vērtēšanas rāmis. Aptauju apkopotāja “Europe Elects” projektā “Truth in Polling” pētījumu veicēji tiek vērtēti pēc divpadsmit pazīmēm, tostarp: vai uzņēmums ir reģistrēts un cik ilgi, vai ir zināmi par pētījumu atbildīgie cilvēki, vai ir tīmekļvietne, juridiskā adrese un kontakti, kā arī cik tuvu iepriekšējie mērījumi bijuši faktiskajiem vēlēšanu rezultātiem [30]. Neviena no šīm pazīmēm atsevišķi neko nepierāda, taču kopā tās ļauj atšķirt pārbaudāmu pētījumu veicēju no tāda, par kuru publiski nav zināms gandrīz nekas.

Kopumā datu atspoguļošanas praksei Latvijā netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Pētījumu uzņēmumu pašu sagatavotajos ziņojumos metodoloģiskā informācija bieži ir korekta un pietiekama, bet ceļā līdz ziņu virsrakstam vai rakstam tā pazūd: publikācijā paliek cipari ar desmitdaļām, bez bāzes, bez nenoteiktības un bez saites uz pilnu aprakstu [1]. Tas rada situāciju, kurā formāli neviens nav maldinājis, bet lasītājs tomēr ir palicis bez informācijas, kas nepieciešama, lai skaitļus saprastu un rezultātus varētu kritiski vērtēt.

Izlase n=1058 pilsoņu – tik respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem no 21. līdz 31. augustam stratificētā nejaušā izlasē klātienes un telefonintervijās, pēc publiski pieejamās informācijas, aptaujāja “Latvijas fakti” sadarbībā ar “Faktu logu” [7]. Vienkāršas nejaušas izlases gadījumā šāds izlases apmērs nozīmētu maksimālo aptuveno 95% ticamības kļūdas robežu ap ±3 procentpunktiem. Šāds izlases apjoms ir pietiekams un kopumā atbilst Eiropā ierastajam apjomam nacionālas vēlētāju kopas mērījumam. Reālā precizitāte var atšķirties, jo to ietekmē izlases dizains, svēršana, datu ieguves veids un neatsaucība, – tieši tādēļ šie parametri būtu jāatklāj.

Vēl viens solis notiek, kad reitingus pārrēķina tikai uz izlēmušajiem. SKDS augusta mērījumā, kurā aptaujāti vismaz 1205 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, 22,5% nezināja, par ko balsotu, un 11,2% norādīja, ka nepiedalīsies vēlēšanās [1]. Pārejot uz “izlēmušo vēlētāju” reitingu, bāze sarūk par aptuveni trešdaļu, un teorētiskā kļūdas robeža attiecīgi pieaug. Pats pārrēķins nav kļūdains – tā ir izplatīta prakse. Taču, ja decimāldaļas (piemēram, 6,3% pret 5,9%) tiek pasniegtas bez skaidrojuma par bāzi un nenoteiktību, tad lasītājam rodas mānīgs priekšstats par vienas partijas pārsvaru.

Labākas prakses piemēru rāda Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, kas mērījuma beigās konsekventi fiksē atrunu pēc vienas formulas – piemēram, ka tīmeklī un pa telefonu aptaujāti 1684 balsstiesīgie iedzīvotāji un maksimālā iespējamā kļūda ir ±2 procenti [8].

Šī saruna Latvijā nav jauna. Jau 2013. gada februārī domnīca “Providus” publicēja skaidrojošu materiālu “FAQ – Sabiedriskās domas pētījumi vēlēšanu kontekstā”, kurā SKDS pētījumu direktore Ieva Strode uz jautājumu par apmaksātāja ietekmi atbildēja: “Man gribētos ticēt, ka nē, jo pētījumu firmas netiek dibinātas tikai uz vēlēšanām. Izņemot gadījumus, ja pētījuma īstenotāja uzņēmums neplāno pastāvēt pēc vēlēšanām, un savu darbu pakārto vēlēšanu PR vajadzībām.” Par jaunām firmām tur teikts: “Jauna firma – tas nav grēks”, taču tad “varētu būt svarīgi, kas aptauju apmaksājis, kam pieder ideja šādu aptauju veikt”, jo tehniskā specifikācija pati par sevi neko negarantē – “papīrs pacieš visu”. Turpat atgādināts, ka sūdzības par nekvalitatīvu darbu var izvērtēt Latvijas Sociologu asociācija [9].

Piecus gadus vēlāk (2018. gadā) “Providus” sadarbībā ar Datu skolu un Latvijas Sociologu asociāciju sagatavoja žurnālistiem domātu infografiku “Padomi par to, kā pareizi atainot politisko partiju reitingus” [10]. Tajā ir gan seši jautājumi, kas jāuzdod pirms reitingu izmantošanas (kas, kad, cik, kas ir respondenti, kāds pārklājums, kā formulēts jautājums un kāda metode), gan firmas uzticamības kritēriji – tostarp, vai ir norādīta kontaktpersona metodoloģijas precizēšanai un vai uzņēmums ir Latvijas Sociologu asociācijas vai ESOMAR biedrs. Tajā skaidri pateikts arī tas, ka reitings “nav skaitlis, bet gan diapazons”, ka par izmaiņām drīkst runāt tikai tad, ja tās pārsniedz statistisko kļūdu, un ka procenti nav procentpunkti [10].

Divas lietas 2013. gada materiālā ir vērts uzsvērt arī šobrīd. Pirmā: jau toreiz tika norādīts, ka sūdzības par nekvalitatīvu darbu var izvērtēt profesionālā kopiena, tātad mehānisms formāli pastāv, bet tas darbojas tikai tad, ja to lieto [9]. Otrā: publiski pieejamajos avotos nav atrodams dokumentēts gadījums, kur Latvijā kāda pirmsvēlēšanu aptauja būtu oficiāli atzīta par falsificētu; tālaika diskusija bija par atsevišķu jaunu mērītāju metožu nepārbaudāmību, nevis par pierādītu manipulāciju. Arī vēlāk – piemēram, 2018. gada pirmsvēlēšanu ciklā – publiskā strīda centrā bija nevis izlases matemātika, bet gan caurskatāmība: kurš pasūta, kurš apmaksā un kā rezultāts tiek atspoguļots [29].

2018. gada infografikā ir arī paraugs tam, kā izskatās korekts tehniskās informācijas bloks pie reitingu grafikas: pētījuma veicējs, pasūtītājs, lauka darba laiks, izlases apjoms un veids, datu ieguves metode, mērķa grupa un precīzs jautājuma formulējums vienā vietā [10]. Tās ir aptuveni piecas rindiņas teksta. Tieši šo piecu rindiņu Latvijas reitingu publikācijās visbiežāk trūkst, un tās būtu nepieciešamas, lai vēlētāji paši var vērtēt un svērt.

Septembrī divās ES dalībvalstīs ar daudz blīvāku politisko reitingu aptauju ekosistēmu notika vēlēšanas. Rezultāti pārsteidza un savā veidā sniedza neērtu atbildi: vairāk politisko partiju reitingu mērītāju nenozīmē, ka iznākums ir droši zināms un paredzams iepriekš.

Zviedrijā 13. septembrī balsoja 84,9% balsstiesīgo [11]. Sociāldemokrāti ieguva 28,02%, Moderātu partija 19,85%, Zviedrijas demokrāti 17,48%, un valdību veidošanas blokos vai koalīcijās tas nozīmēja 49,57% pret 48,84% jeb 176 mandātus pret 173, kur vairākumam vajadzīgi 175 [12]. Partiju līmenī salīdzinot vēlēšanu rezultātus un pēdējos aptauju mērījumus, vidējā kļūda bija 0,85 procentpunkti. Taču kļūdas nebija nejaušas – Moderātu partiju par zemu novērtēja visu sešu socioloģisko institūtu reitingi (par 1,5–4,0 procentpunktiem), bet Zviedrijas demokrātus un Centra partiju visi seši reitingi novērtēja par augstu [13]. Visu reitingu kļūdas bija vērstas vienā virzienā – tātad varam fiksēt kopīgu sistemātisku nobīdi, nevis nejaušu kļūdu.

Vēl skarbāka mācība ir par vēlēšanu dienas aptaujām. Sabiedriskā medija SVT iecirkņu aptauja “Valu” balstījās uz 13 709 atbildēm – lielākais apjoms tās vēsturē – un uzrādīja koalīciju bloku starpību 4,5 procentpunkti [14]. Patiesībā tā bija mazāka par vienu [12]. Turklāt SVT aptaujā otrā lielākā partija bija Moderātu partija, bet TV4 aptaujā – Zviedrijas demokrāti [14]. Daļu no tā, ko aptaujas nepamanīja, veidoja mobilizācija: iecirkņos, kur vismaz puse iedzīvotāju ir dzimuši ārvalstīs vai ir ārvalstīs dzimušu vecāku bērni, dalība pieauga par aptuveni 3 procentpunktiem līdz 67,5% [17], un šim faktoram izrādījās būtiska nozīme.

Nupat Vācijā septembrī notika trīs zemju vēlēšanas, un katra no šīm parāda citu datu ieguves un analīzes izaicinājumu:

• Saksijā-Anhaltē 6. septembrī “Alternatīva Vācijai” ieguva 43,8%, bet kristīgie demokrāti 17,2% – par 4,8–5,8 procentpunktiem mazāk, nekā rādīja pēdējā aptauja; dalība vēlēšanās pieauga par 17,5 procentpunktiem līdz 77,8% [18].
• Meklenburgā-Priekšpomerānijā 20. septembrī kristīgie demokrāti ar 4,9% pirmo reizi palika ārpus zemes parlamenta, lai gan neviena pēdējā aptauja neliecināja par šādu iespējamību  – mērījumi rādīja rezultātu robežās no 6% līdz 10% [19][20].
• Berlīnē tajā pašā dienā Kreisā partija ieguva 25,7%, kas ir par 3,7–4,7 procentpunktiem vairāk, nekā rādīja visi partiju reitingi [21].

“Infratest dimap” savai aptaujai norādīja kļūdas robežu 2–3 procentpunkti, kas nozīmē, ka rādītājs 40% apzīmē diapazonu no 37% līdz 43% [22]. Politologs Torstens Fāss atgādina, ka aptauja ir “noskaņojuma attēls, kas var mainīties” un ka zemju vēlēšanās daudzi izšķiras pēdējā nedēļā; turklāt publicētais skaitlis nav tiešs respondentu atbilžu atspoguļojums, jo dati tiek svērti un modelēti [23]. Vācijas aptaujas kopumā tiek vērtētas kā precīzas – apkopojot 186 mērījumus 36 vēlēšanās kopš 2017. gada, pēdējo pirmsvēlēšanu aptauju vidējā absolūtā novirze vienai no lielākajām partijām bijusi 1,3 procentpunkti [25]. Problēma nav kļūdas lielums, bet relatīvais atbalsts uz kuru tas attiecas: 1,3 procentpunkti novirze nav nekas, ja reitings ir 40%, un ir izšķiroši, ja tas ir 5%.

Vācijā ir arī brīdinošs precedents par to, kas notiek, kad publiskajā telpā dominē metodoloģiski vājāks mērījums. Pirms Saksijas-Anhaltes vēlēšanām visvairāk uzmanības publiskajā telpā  saņēma tikai tiešsaistē veiktas aptaujas, kas rādīja gandrīz neizšķirtu starp abiem līderiem, savukārt atšķirības starp citu institūtu veiktajām aptaujām bija lielākas nekā to pašu deklarētā kļūdas robeža [22]. Vācu pētnieki norāda arī uz to, ka publicētais skaitlis nav neapstrādāts atbilžu sadalījums: vienā gadījumā aptaujas neapstrādātie dati rādīja aptuveni 21%, bet publicētā, uz gatavību balsot modelētā prognoze – 27% [23]. Visu šo apzināto nepilnību dēļ Vācijas sabiedriskais medijs ARD vēlēšanu nedēļā jaunus reitingus nepublisko – prakse, kas tiek ievērota   jau ilgstoši [23]. Gluži kā Vācijā, arī Latvijā likums tieši aizliedz šādu reitingu publiskošanu un izmantošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos tikai pašā vēlēšanu dienā vēlēšanu norises laikā (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12. pants [4]).

Vēl viens šī gada piemērs nāk no Ungārijas. Pirms 12. aprīļa vēlēšanām dažādu pētījumu uzņēmumu rezultāti bija tik atšķirīgi, ka atkarībā no mērītāja varēja prognozēt gan pārliecinošu opozīcijas uzvaru, gan valdošās partijas pārsvaru [32]. Vēlēšanās “Tisza” ieguva 53,2% un konstitucionālu vairākumu, bet valdošās partijas pārstāvis pēc tam publiski atzina, ka partijas iekšējās aptaujas bija radījušas maldīgu priekšstatu par tās izredzēm [33]. Mācība ir divkārša: sadalīts un politiski piesaistīts aptauju tirgus sabiedrībai nepalīdz, un partiju iekšējie dati nav uzticamāki par publiskajiem pārliecinošu tie tikai netiek pārbaudīti.

No pavisam nesenās Zviedrijas un Vācijas pieredzes Latvijai noderīgi trīs secinājumi:

• pirmkārt, mērījumu kļūda koncentrējas tieši tur, kur vēlētāji potenciāli redz savu lēmumu ietekmi – pie 5% barjeras un pie vairākuma (šo mēdz dēvēt arī par taktisko balsošanu un reitingi dod signālus vēl neizlēmušajiem);
• otrkārt, ja visi mērītāji kļūdās vienā virzienā, tad vairāk mērītāju pašu par sevi problēmu neatrisina; vajadzīga arī publiski pieejama metodoloģija, pēc kuras nobīdes vispār var pamanīt;
• treškārt, vismazāk izmērāmais ir tas, vai cilvēks aizies balsot un kādus lēmumus pieņems tieši vēlēšanu dienā: abās Vācijas zemēs dalība strauji pieauga [18][20], un Zviedrijā izšķirīgā bija konkrētu grupu mobilizācija [17].

15. septembrī interneta žurnāls “Satori” sērijā “Vēlēšanu troksnis” publicēja diskusiju “Socioloģijas krīze un partiju reitingi”, kurā Ivetas Kažokas vadībā sarunājās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, “Fifty5Blue” (agrāk “TNS Latvija”) direktore Santa Tolka un Latvijas Universitātes docents Jurijs Ņikišins [24]. Galvenie apgalvojumi šajā diskusijā par sev labi zināmo tirgu bija šādi: klātienes aptaujas kļūst dārgas, tādēļ tirgus pāriet uz tiešsaistes formātiem ar plānojamo atsaucību 20–25%; publiskajos iepirkumos noteicošā bieži ir zemākā cena; publicētais reitings ir svērts rezultāts, kur svaros var būt iekļauta arī iepriekšējā balsošanas uzvedība un grupu atšķirīgā gatavība doties uz iecirkņiem; un pēc iepriekšējo vēlēšanu datiem aptuveni katrs ceturtais balsstiesīgais galīgo izvēli izdarījis pēdējā nedēļā [24].

Sarunas skarbākais secinājums: partiju reitingus publisko tikai viens uzņēmums, un vienīgais atskaites punkts esot reputācija [24]. Šo diagnozi nevajadzētu pieņemt bez iebildēm. Pastāv nosacīti objektīvi etaloni – oficiālā statistika, pēc kuras var pārbaudīt izlases struktūru, un vēlēšanu rezultāts, pēc kura mērījumu precizitāti var izrēķināt katru ciklu [24]; tieši to sistemātiski dara Zviedrijas aptauju apkopotāji [13]. Vienā punktā gan visi argumenti sakrīt: ja Latvijā ir tikai viens publisks politisko partiju reitingu mērītājs, tad neviens – arī šis mērītājs pats – nevar pārbaudīt, cik tālu tā metodoloģija ir no patiesības. Tas ir tirgus struktūras, nevis viena uzņēmuma godaprāta jautājums.

Tas, ko Latvijas pētnieki saka par savu tirgu, nav vietēja parādība. 2026. gada augustā Eiropas Aptauju pētniecības asociācijas (ESRA) metodologi publiski brīdināja, ka aptauju kvalitātes standarti Eiropā erodē: tiešsaistes pētījumos bieži tiek atmesta nejaušā atlase, un radušās nobīdes tiek mēģināts kompensēt ar svēršanu, kas ne vienmēr izdodas [31]. Metodoloģijas atklāšana pēc būtības ir vienīgais veids, kā atšķirt kvalitatīvu mērījumu no ātri savākta.

Priekšlikumi Latvijai jeb ko varētu darīt citādi:

• “Dānijas modelis” jeb centralizēts mediju sindikāts. Latvijas mediju vide ir par mazu, lai katra redakcija apmaksātu metodoloģiski pareizu pētījumu. Risinājums ir ilgtermiņa pasūtījums caur nacionālo ziņu aģentūru LETA, sabiedrisko mediju LSM vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kur fiksēts četru gadu budžets (autores aplēse, ņemot Dānija analoga piemēru – ap 390 000–576 000 eiro vienam Saeimas sasaukuma periodam) nodrošinātu stabilu ikmēneša datu sēriju, kuras izmantošanas tiesības varētu sindicēt visiem medijiem.
• Kombinēta metodoloģija ar skaidru rāmi. Telefonintervijās mēdz pietrūkt atsaucības no krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, klātienē grūtāk sasniegt ekonomiski aktīvākās grupas [24]. Sabiedrisko mediju līdzfinansētos iepirkumos būtu jānosaka caurskatāms kombinētās metodoloģijas rāmis, kas sabalansē interneta paneļus ar klātienes un telefona intervijām, īpaši kontrolējot reģionālo un sociāldemogrāfisko pārstāvību.
• Akadēmisks un valsts etalons. Centrālajai statistikas pārvaldei sadarbībā ar augstskolām būtu vērts pārņemt Zviedrijas SCB un SNES praksi – viens metodoloģiski spēcīgs nacionāls vēlētāju uzvedības pētījums gadā, pret kuru privātais sektors var kalibrēt savus operatīvos mērījumus. Zviedrijā valsts partiju simpātiju pētījumu pēc Riksdāga pasūtījuma veic SCB ar aptuveni 9000 cilvēku varbūtības izlasi [26], savukārt vēlēšanu pētījuma izlase 2022. gadā bija ap 30 000 cilvēku pie 41% bruto atsaucības [27] – tas rāda arī to, cik dārgi mūsdienās maksā augsta kvalitāte.
• Mediju valoda un apkopojumi. Ja dažādu uzņēmumu dati atšķiras, tad aizvien lielāka nozīme ir apkopotājiem un skaidrai analīzei par metodoloģiskām atšķirībām: Igaunijā sabiedriskais medijs ERR 2020. gadā, sastopoties tieši ar šādu situāciju, vairāku pētījumu firmu rezultātus apvienojas vienā agregētā reitingā un diskutēja par metodoloģiju niansēm [28], bet Zviedrijā institūtu precizitāte pēc vēlēšanām tiek publiski izrēķināta [13]. Latvijā nav sava, latviski pieejama apkopojuma un nav publiska mērījumu precizitātes izvērtējuma pēc vēlēšanām, lai gan Eiropas platformas Latvijas datus jau apkopo. Šādi apkopojumi nav tehniski sarežģīti, tomēr jābūt regulāriem mērījumiem, ko apkopot. Eiropas mērogā šādu kopskatu piedāvā divi nevalstiskā sektora veidoti un uzturēti risinājumi – “PolitPro” – Eiropas platforma Vēlēšanu tendencēm un politiskajiem datiem un “Europe Elects” –, abi apkopo visus publiski pieejamos politisko partiju reitingus katrā valstī un sniedz ieskatu vēsturiskajos datos.

Salīdzinošais pārskats: politisko reitingu mērīšanas modeļi reģionā

Godīgā atbilde: 3. oktobra rezultātu šonedēļ nezina neviens

Šonedēļ tiks publicēti pēdējie pirmsvēlēšanu reitingi, un tie gandrīz noteikti tiks lasīti kā prognoze. Tas tā nav. Reitings atspoguļo potenciālo vēlētāju viedokļa mērījumu par dienām, kad tika veikta aptauja, kas jau ir pagātnē; publicēšanas brīdī tas apraksta vakardienu, bet notikums, uz ko to attiecina, ir 3. oktobris. Šoreiz nobīdei ir arī kalendāra dimensija: balsi glabāšanā var nodot no 28. septembra līdz 2. oktobrim [15], tātad daļa vēlētāju izvēli izdarīs pirms priekšvēlēšanu nedēļas pēdējām debatēm, bet cita daļa – pēc tām. To, cik lielu daļu vēlētāju šī nobīde var skart, rāda Zviedrija: tur 2026. gadā iepriekš nodotas 54,7% no visām balsīm, tātad vairāk nekā puse vēlētāju izvēli bija izdarījuši pirms vēlēšanu dienas [11]. Latvijā balss nodošana glabāšanā notiks no 28. septembra, un to, cik tieši vēlētāju izdarīs izvēli jau pirms pēdējām priekšvēlēšanu debatēm, redzēsim tikai pēc 3. oktobra.

Tādēļ korekts veids, kā šonedēļ lasīt jebkuru publicēto reitingu, ir šāds. Partijas, kuru rādītāji atšķiras par dažām desmitdaļām procentpunkta, mērījuma robežās ir vienādas. Partijas, kas atrodas ap 5% robežu, var gan iekļūt, gan neiekļūt Saeimā, un neviens pirmsvēlēšanu mērījums to neatrisina – to septembrī parādīja Meklenburgas-Priekšpomerānijas piemērs [19]. Neizlēmušo īpatsvars un pēdējās nedēļas lēmumi var izmainīt ainu vairāk nekā jebkura metodoloģiskā nianse [24]. Un dalības līmenis, kas mērījumā ir pieņēmums, rezultātā ir fakts, kas būtiski ietekmē kopējo rezultātu.

Tas nav arguments aptaujas ignorēt; tās sniedz vērtīgu informāciju, ja tiek pareizi lasītas un interpretētas. Bez neatkarīgiem mērījumiem publisko telpu aizpildītu partiju pašu nepārbaudāmie iekšējie dati, kas tiktu mērķtiecīgi nopludināti, lai radītu “uzvarētāju” efektu. Mums skaidri jāapzinās: aptauja parāda spēku samēru mērījuma brīdī un tā nenoteiktību, nevis vēlēšanu rezultātu.

Izmantotie avoti

[1] Ņikulkins, M. (2026). Partiju reitingi augustā. LSM.lv, 27.08.2026. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/.

[2] ESOMAR/WAPOR Guideline on Opinion Polls and Published Surveys (2014). Pieejams: https://wapor.org/wp-content/uploads/esomar-wapor-guideline-on-opinion-polls-and-published-surveys-english-august-2014.pdf .

[3] ESOMAR & WAPOR. Key Requirements for Opinion Polls and Published Surveys. Pieejams: https://swiss-insights.ch/wp-content/uploads/2020/05/ESOMAR_WAPOR-Key-Requirements-for-Opinion-Polls-and-Published-Surveys.pdf.

[4] Pētījumu centra SKDS tīmekļvietnes sadaļa “Par mums”. Pieejams: https://skds.lv/par-mums.

[5] SIA “Latvijas fakti” tīmekļvietnes sadaļa “Par mums”. Pieejams: https://www.latvianfacts.lv/par-mums.

[6] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra dati par SIA “Faktu logs” (reģistrēta 2026. gada janvārī). Pieejams: https://info.ur.gov.lv/.

[7] “Latvijas fakti” & SIA “Faktu logs” (2026). Aptaujas metodoloģija, lauka darbs 21.–31.08.2026. Pieejams: https://www.latvianfacts.lv/uploads/Petijumi/Politisk-izvle-082026_LF_FL.pdf un https://nra.lv/politika/529096-politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma.htm.

[8] ERR (2025). “Kantar Emor” mērījuma metodoloģiskā atruna. Pieejams: https://www.err.ee/1609832352/keskerakonna-toetus-kerkis-ukraina-soja-eelsele-tasemele.

[9] Providus (2013). FAQ – Sabiedriskās domas pētījumi vēlēšanu kontekstā. Atbildes: Ieva Strode. Pieejams: https://providus.lv/raksti/faq-sabiedriskas-domas-petijumi-velesanu-konteksta/.

[10] Providus, Datu skola & Latvijas Sociologu asociācija (2018). Infografika “Padomi par to, kā pareizi atainot politisko partiju reitingus”. Pieejams: https://providus.lv/materiali/infografika-padomi-par-to-ka-pareizi-atainot-politisko-partiju-reitingus/ un https://infogram.com/politisko-partiju-reitingi-1hnp2718ny3n2gq.

[11] Valmyndigheten (2026). Valresultat fastställt i 2026 års riksdagsval, 19.09.2026. Pieejams: https://www.val.se/servicelankar/servicelankar/pressrum/nyheter–pressmeddelanden/pressmeddelande-nya/2026-09-19-valresultat-faststallt-i-2026-ars-riksdagsval.

[12] 2026 Swedish general election – rezultātu kopsavilkums. Pieejams: https://www.val.se/english/election-results/elections-to-the-riksdag-and-regional-and-municipal-councils/election-results-2026.

[13] Valresultatet.se (2026). Opinionsinstitutens träffsäkerhet. Pieejams: https://www.valresultatet.se/opinioner/traffsakerhet/.

[14] Dagens Nyheter (2026). Så träffsäkra är tv-kanalernas prognoser, 13.09.2026. Pieejams: https://www.dn.se/direkt/2026-09-13/sa-traffsakra-ar-tv-kanalernas-prognoser/.

[15] Centrālā vēlēšanu komisija (2026). 15. Saeimas vēlēšanas: vēlēšanu kalendārs. Pieejams: https://www.cvk.lv/saeimas-velesanas-2026.

[16] Voxmeter. Politiske meningsmålinger (iknedēļas mērījums “Ritzau” pasūtījumā). Pieejams: https://voxmeter.dk/meningsmalinger/.

[17] Reuters (2026). The night Sweden’s far-right stopped winning, 17.09.2026. Pieejams: https://www.reuters.com/world/europe/the-night-swedens-far-right-stopped-winning-2026-09-17/.

[18] Landtagswahl in Sachsen-Anhalt 2026 – rezultāti. Pieejams: https://wahlen.sachsen-anhalt.de/aktuelles#c76910 un pēdējās aptaujas https://politpro.eu/en/saxony-anhalt un https://de.wikipedia.org/wiki/Landtagswahl_in_Sachsen-Anhalt_2026.

[19] Landtagswahl in Mecklenburg-Vorpommern 2026 – rezultāti. Pieejams: https://www.landtag-mv.de/landtag/rund-um-wahlen/landtagswahl-2026 un pēdējās aptaujas https://politpro.eu/en/mecklenburg-western-pomerania/election/parliament/2026 un https://de.wikipedia.org/wiki/Landtagswahl_in_Mecklenburg-Vorpommern_2026.

[20] n-tv (2026). Alle Daten zur Wahl in Mecklenburg-Vorpommern, 21.09.2026. Pieejams: https://www.n-tv.de/politik/Alle-Daten-zur-Wahl-in-Mecklenburg-Vorpommern-id31237057.html.

[21] Wahl zum Abgeordnetenhaus von Berlin 2026 – rezultāti. Pieejams: https://wahlen-berlin.de/wahlen/BE2026/Afspraes/AGH/ergebnisse.html un pēdējās aptaujas https://politpro.eu/en/berlin/election/parliament/2026 un  https://de.wikipedia.org/wiki/Wahl_zum_Abgeordnetenhaus_von_Berlin_2026.

[22] tagesschau.de (2026). Sachsen-Anhalt und die Tücken der Umfragen, 04.09.2026. Pieejams: https://www.tagesschau.de/inland/innenpolitik/landtagswahl-sachsen-anhalt-umfragen-100.html.

[23] CORRECTIV (2026). Wahlumfragen in Sachsen-Anhalt: Wie verlässlich sind die Zahlen? 27.08.2026. Pieejams: https://correctiv.org/aktuelles/afd/2026/08/27/landtagswahl-in-sachsen-anhalt-wie-verlaesslich-sind-die-umfragewerte/. 06.09.2005. ARD verzichtet auch weiter auf Umfragen kurz vor der Wahl. Pieejams: https://www.dwdl.de/nachrichten/5392/ard_verzichtet_auch_weiter_auf_umfragen_kurz_vor_der_wahl/.

[24] Satori (2026). Socioloģijas krīze un partiju reitingi. Vēlēšanu troksnis, 15.09.2026. Pieejams: https://satori.lv/article/sociologiju-krize-un-partiju-reitingi-velesanu-troksnis.

[25] wahlergebnisse.io (2026). AfD Umfragewerte und Abweichungen bei 36 Wahlen seit 2017. Pieejams: https://wahlergebnisse.io/partei/afd.

[26] SCB. Fakta om Partisympatiundersökningen (PSU). Pieejams: https://www.scb.se/hitta-statistik/statistik-efter-amne/demokrati/partisympatier/partisympatiundersokningen-psu/produktrelaterat/Fordjupad-information/fakta-om-partisympatiundersokningen-psu/.

[27] Göteborgs universitet (2023). Valundersökningen 2022: Teknisk rapport. Pieejams: https://www.gu.se/sites/default/files/2023-07/R2023_6.pdf.

[28] ERR (2020). Agregeeritud reitingud: kolme uuringufirma tulemused ühes keskmises. Pieejams: https://www.err.ee/1129435/agregeeritud-reitingud-reformierakond-on-populaarseim. Aktuālie reitingi Reitingud | ERR.

[29] Re:Baltica (2018). Vai ticēt priekšvēlēšanu reitingiem? Pieejams: https://rebaltica.lv/2018/09/vai-ticet-prieksvelesanu-reitingiem/.

[30] Europe Elects (2025). Truth in Polling: Final public report. Pieejams: https://europeelects.eu/wp-content/uploads/2025/08/EE_Truth-in-Polling-Final-Public-Report.pdf.

[31] ESRA Statement on Opinion Polls Published in Survey Research Methods (SRM), 20.08.2026. Pieejams: https://www.europeansurveyresearch.org/esra-statement-on-opinion-polls-published-in-survey-research-methods-srm/. Atspoguļojums, piemēram: Deutschlandfunk (2026). Meinungsumfragen: Warum viele Studien fehlerhaft sind, 15.08.2026. Pieejams: https://www.deutschlandfunk.de/meinungsumfrage-demoskopie-umfrage-oeffentlichkeit-kritik-100.html.

[32] Euronews (2026). Hungarian polls split on April election as Fidesz and Tisza trade leads, 19.02.2026. Pieejams: https://www.euronews.com/2026/02/19/hungarian-polls-split-on-april-election-outcome-as-fidesz-and-tisza-trade-leads.

[33] Hungarian Conservative (2026). Orbán Ally Admits Internal Polls Created False Illusion, 17.04.2026. Pieejams: https://www.hungarianconservative.com/articles/current/hungary-internal-polls-election-fidesz-orban/.