Raksts

Vēlētāju šķirotava: Vai partiju atbalstītāju viedokļi sakrīt ar politisko spēku domām? (oriģināls no LSM.LV)


Datums:
06. oktobr, 2022


Autori

Iveta Kažoka


Partiju nostāju salīdzināšanas rīks "Partiju šķirotava" pirms 14. Saeimas vēlēšanām portālā LSM.v izmantota ļoti aktīvi, tā aizpildīta vairāk bekā 117 000 reižu, tiesa, pārsvarā lietotāji bijuši jauni latviski runājoši cilvēki no Rīgas un Pierīgas. Taču šajā specifiskajā sabiedrības grupā atklājās, ka ne visi vēlētāji, ieraugot pēc anketas aizpildīšanas tās rezultātus, ieraudzīja "savu partiju" kā pirmo izvēli, un daudzos jautājumus atbalstītāju viedokļi ir krietni atšķirīgi no viņu "izvēlētā" politiskā spēka nostājas.

 


Galvenie secinājumi:

 

  1. Vidējais anketas “Partiju šķirotavas” lietotājs 2022. gadā bija aptuveni 18–35 gadus vecs, dzīvo Rīgā vai Pierīgā. Tādēļ “Partiju šķirotava” kā rīks un tās piedāvātie dati visvairāk ir noderīgi tām partijām, kuras orientējas uz jauno paaudzi kā savu mērķauditoriju.
  2. Partiju šķirotavas dati liecina, ka piecu partiju (“Jaunā Vienotība”, “Progresīvie”, “Attīstībai/Par!”, “Republika”, Latvijas Krievu savienība) politiskās pozīcijas lieliski sakrīt ar tiem viņu atbalstītājiem, kuri aizpildīja “Partiju šķirotavu”.  Piecām partijām  (Nacionālā apvienība, “Katram un katrai”, “Stabilitātei!”, “Suverēnā vara”, “Konservatīvie”) šī līdzība ir aptuvena: lielākoties to atbildes “Partiju šķirotavā” ir orientētas uz gados  vecāku sabiedrības daļu.  Vēl trim partijām (“Latvija pirmajā vietā”, Zaļo un Zemnieku savienība, “Apvienotais saraksts”) “Partiju šķirotavas” tipiskais aizpildītājs, šķiet, vispār nav mērķauditorija, pat ja šis aizpildītājs ir attiecīgās partijas atbalstītājs. Šo partiju politiskās pozīcijas pamatīgi atšķiras no šo pašu partiju atbalstītāju pozīcijām.
  3. Neskatoties uz to, ka “Partiju šķirotavas” aizpildītāji identificējas ar dažādām partijām, viņu atbildes uz daudziem jautājumiem ir līdzīgas pat tad, ja šajos jautājumos starp partijām ir principiālas domstarpības. Īpaši bieži tas skar brīvību, cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumus.
  4. “Partiju šķirotavas” šī gada polarizējošākie jautājumi: par mācību valodu skolās, par palīdzību Ukrainas bēgļiem un par NATO klātbūtni Latvijā. Šajos jautājumos partiju atbalstītāju atbildes bija caurmērā monolītas (neizkliedētas starp dažādiem atbilžu variantiem) un polāras (izvēloties kā atbildes variantu vai nu “pilnībā piekrītu” vai “pilnībā nepiekrītu”).
  5. Daudzos svarīgos jautājumos arī vienas partijas atbalstītāju vidū nav izteikti dominējošās atbildes, proti, partijas atbalstītāju atbildes sadalās visai vienmērīgā attieksmju spektrā. Citiem vārdiem – partiju atbalstītājiem šajos jautājumos nav monolīta viedokļa. Nevienas no 13 partiju atbalstītājiem “Partiju šķirotavā”, piemēram, nebija monolīta viedokļa par turpmākiem alkohola ierobežojumiem vai pirotehnikas aizliegšanu privātiem pasākumiem.

 


Vai izlēmušie vēlētāji atrada savu partiju?

 

Ne visi vēlētāji, ieraugot pēc anketas aizpildīšanas tās rezultātus, ieraudzīja “savu partiju” kā pirmo izvēli.  Tam varētu būt dažādi skaidrojumi. Viena versija: attiecīgās partijas ir tālu no sava iedomātā vēlētāja, proti, dzīvo “citā pasaulē”. Otra, ticamāka versija: partijai ir nevienmērīgs elektorāts un partijas galvenā mērķauditorija ir nevis aktīvais interneta lietotājs, kurš pilda partiju salīdzināšanas anketas, bet gan, teiksim, vecāka gadagājuma cilvēks, tālāk no Rīgas, kurš internetu lieto maz vai nemaz. Tādēļ attiecīgajai partijai nav bail “pazaudēt” jaunāko paaudzi vai cilvēkus ap galvaspilsētu, jo tā droši zina, ka par to nobalsos pietiekams skaits citu vēlētāju.

Lieliska sakritība starp partiju un tās vidējo interneta vēlētāju atklājās piecām partijām: “Jaunajai Vienotībai” (būtiskas nesakritības tikai 7% no atbildēm), Latvijas Krievu savienībai (7%), “Progresīvajiem” (10%),  “Attīstībai/Par!” (12%) un “Republikai” (12%). Ja anketu aizpilda tā, kā aizpildījis šo partiju vidējais vēlētājs, tad gala rezultātā kā labākā sakritība tiek piedāvāta pati šī partija.

Tas gan nenozīmē, ka starp vēlētājiem un partijām vispār nav pretrunu vai pretrunas nebija nopietnas. Lielākoties pretrunīgās pozīcijas sakrita ar ievērojama atbalstītāju skaita mazākuma viedokli (piemēram, par obligāto militāro dienestu vai ieroču prasmju mācīšanu skolās).

Vājākas sakritības starp vēlētāju izvēli un partijas pozīciju “Partiju šķirotavā” atklājās piecām citām partijām: Nacionālajai apvienībai (būtiskas nesakritības 17% no atbildēm), “Katram un katrai” (19%), “Suverēnajai varai” (19%), “Stabilitātei!” (19%), “Konservatīvajiem” (24%). Visu šo partiju vidējam atbalstītājam atbilžu sakritība ar kādu konkurējošo partiju izrādījās lielāka. Vidējais katras šīs partijas atbalstītājs izrādījās ievērojami liberālāks nekā attiecīgo partiju nostājas (piemēram, par Stambulas konvencijas ratificēšanu vai eitanāzijas legalizēšanu).  Acīmredzot šīs atšķirības var skaidrot ar to, ka partijas savas pozīcijas vairāk piemēro vecāku paaudžu vēlētājiem un/vai interneta nelietotājiem.

Vāja sakritība starp partijas atbalstītāju un partijas nostājām bija partijām “Latvija pirmajā vietā” (būtiskas nesakritības 31% no atbildēm), ZZS (33%) un “Apvienotajam sarakstam” (36%). “Apvienotais saraksts” bija viena no partijām, kas pirms vēlēšanām mainīja savas atbildes. Kuriozā kārtā, ja anketu aizpilda tā, kā to pildīja vidējais šī saraksta atbalstītājs, tad “Apvienotais saraksts” pēc šīm izmaiņām pēc atbilstības izrādījās tikai 12.vietā no 13 partijām (33% precīzas atbilžu sakritības ar savu atbalstītāju uzskatiem, 33% – būtiskas nesakritības). Acīmredzot tas nozīmē, ka jaunāko paaudžu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nav starp šo trīs sarakstu mērķauditorijām.

 


Kuros jautājumos starp dažādu partiju atbalstītājiem redzama liela vienprātība?

 

“Partiju šķirotavu” aizpildīja 13 saraksti no 19, kas startēja vēlēšanās. Anketas gala versijā netika iekļauti jautājumi, kur partiju atbildes bija pārāk līdzīgas. Piemēram, par pašvaldību tiesībām aizliegt azartspēles vai premjera atbildību par krīžu vadību.

Ja jautājumu atlase būtu bijusi atkarīga nevis no partijām, bet no vēlētājiem (proti, no “Partiju šķirotavas” lietotāju atbilžu vienveidīguma), tad anketas gala versijā nebūtu atlasīti 12 jautājumi.

Iemesls – par spīti tam, ka starp 13 partijām attiecīgajos jautājumos dažkārt ir radikālas pretrunas, visu partiju atbalstītāji ir izvēlējušies identisku vispopulārākās atbildes variantu. Anketas aizpildītāju populārāki atbilžu varianti bija šādi:

    1. Nevēlas pagarināt mācību gadu;
    2. Nevēlas mežu izciršanu pat tad, ja rodas jaunas darbavietas;
    3. Uzskata, ka arī nepatīkami Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda;
    4. Vēlas ratificēt Stambulas konvenciju;
    5. Nevēlas aizliegt skandalozas mākslas akcijas;
    6. Vēlas, lai Latvija nosoda citās Eiropas Savienības valstīs notiekošos tiesiskuma pārkāpumus;
    7. Atbalsta atomelektrostaciju Latvijā;
    8. Nevēlas ātrus, bet slepenībā pieņemtus lēmumus;
    9. Atbalsta eitanāziju;
    10. Vēlas, lai tiek publicēti darba devēji, kuri sievietēm maksā mazāk nekā vīriešiem.

 

Ar vienu izņēmumu anketas aizpildītāji vēlējās, lai prezidentu ievēl tauta (“Jaunās Vienotības” vēlētāji iebilst). “Partiju šķirotavas” aizpildītāji iebilda arī pret nekustamo īpašumu nodokļu palielinājumu tad, ja tas ļautu samazināt nodokļus darbaspēkam – izņēmums ir “Progresīvo” vēlētāji, kuriem šajā jautājumā populārākais atbilžu variants bija neitrāls (“gan piekrītu, gan nepiekrītu”).  Dažos no šiem jautājumiem partiju atbalstītāju viedokļi ir monolīti (proti, alternatīvo viedokli pārstāv neliels šīs pašas partijas atbalstītāju skaits), lielākajā daļā gan viedokļi ir atšķirīgi, izkārtojas uz spektra, tādēļ populārākās atbildes varianta pārsvars pār citiem atbilžu variantiem  ir neliels.

 


 

Partiju atbildes uz visiem “Partiju šķirotavas jautājumiem” pieejamas šajā dokumentā.

 

 


Par kādiem jautājumiem ir lielākā nevienprātība?

 

Vairāki “Partiju šķirotavā” iekļautie jautājumi bija īpaši polarizējoši, proti, tur atbildes bija vai nu “pilnīgi piekrītu” vai “pilnīgi nepiekrītu”.  Tas gan ne obligāti nozīmē, ka partiju atbalstītājiem par šiem jautājumiem bija monolīts viedoklis – dažkārt kādas partijas atbalstītāju viedokļi puslīdz vienmērīgi izkārtojās pa visu piecu atbilžu variantu spektru, nelielu pārsvaru gūstot vienam no variantiem.

Vispolarizējošākā tēma izrādījās apgalvojums: “Latvijā vairs nav jābūt tā sauktajām krievu skolām, kur mācību process daļēji notiek krievu valodā”.

Pilnīgi piekrīt (monolītas atbildes) šādu partiju atbalstītāji: NA, “Konservatīvie”, “Apvienotais saraksts”, “Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”.

Pilnīgi piekrīt (bet atšķirīgi viedokļi) šādu partiju atbalstītāji: “Republika”, ZZS, “Katram un katrai”.

Pilnīgi nepiekrīt (bet atšķirīgi viedokļi) šādu partiju atbalstītāji: “Suverēnā vara”.

Pilnīgi nepiekrīt (monolītas atbildes) šādu partiju atbalstītāji: Latvijas Krievu savienība, “Stabilitātei!”, “Saskaņa”.

Otra polarizējošākā tēma: vai jāsamazina palīdzība Ukrainas bēgļiem.

Pilnīgi piekrīt (monolītas atbildes) šādu partiju atbalstītāji: “Suverēnā vara”, “Stabilitātei!”, Latvijas Krievu savienība.

Pilnīgi piekrīt (bet atšķirīgi viedokļi) šādu partiju atbalstītāji: “Saskaņa”, “Katram un katrai”, “Latvija pirmajā vietā”, ZZS.

Pilnīgi nepiekrīt (bet atšķirīgi viedokļi) šādas partijas atbalstītāji: “Republika”.

Pilnīgi nepiekrīt (monolītas atbildes) šādu partiju atbalstītāji: “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība, “Konservatīvie”, “Attīstībai/Par!”, “Apvienotais saraksts”.

Vēlētājus polarizēja arī tēma par NATO klātbūtnes samazināšanu Latvijā.

Pilnīgi piekrīt (monolīti) šādu partiju atbalstītāji: Latvijas Krievu savienība, “Stabilitātei!”.

Pilnīgi piekrīt (ar atšķirīgiem viedokļiem) šādu partiju atbalstītāji: “Saskaņa”, “Suverēnā vara”, “Latvija pirmajā vietā”.

Pilnīgi nepiekrīt (ar atšķirīgiem viedokļiem) šādu partiju atbalstītāji: “Katram un katrai”, ZZS, “Republika”.

Pilnīgi nepiekrīt (monolīti) šādu partiju atbalstītāji: “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Konservatīvie”, “Attīstībai/Par!”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”.

Polarizējošas tēmas, lai gan ar izteikti sašķeltu viedokļu spektru vairāku partiju atbalstītāju vidū, izrādījās jautājumi par sabiedrisko televīziju krievu valodā, par iespēju cilvēkiem bez Latvijas pilsonības iesaistīties pašvaldību darbā, par ieroču lietošanas prasmju mācīšanu skolās, par homoseksuālu pāru tiesībām.

Trīs jautājumos, par spīti tam, ka populārākās atbildes ir polāras, starp visu partiju atbalstītājiem iekšēji ir liela nevienprātība – proti, atbilžu varianti starp katras partijas atbalstītājiem sadalās visai līdzīgi. Šādi jautājumi ir par pirotehnikas aizliegšanu privātām vajadzībām, par turpmākiem alkohola pārdošanas ierobežojumiem, kā arī par marihuānas dekriminalizēšanu (tikai “Progresīvo” vēlētāji jautājumā par marihuānu diezgan monolīti atbalsta dekriminalizēšanu).

Ar katra saraksta atbildēm iespējams iepazīties šeit.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!