Raksts

VIDEO: Kā tikt pie kvalitatīvas un leģitīmas Satversmes preambulas?


Datums:
29. oktobris, 2013


Autori

Dace AkuleProvidus


Piedāvājam video formātā noskatīties publisku prāta vētru, par to, kā vislabākajā veidā iesaistīt sabiedrību un plašu ekspertu loku Satversmes preambulas izstrādē.

Diskusijā piedalījās Saeimas deputāti, eksperti un aktīvisti. Diskusija turpinās portālā musuvalsts.lv, kur līdz 8.novembrim notiks ideju vākšana par labāko preambulas izstrādes un apspriešanas procesu.

Prāta vētrā piedalījās visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji, kas katrs pauda savu personisko viedokli par optimālu procesu darbam ar preambulu.

Diskusijas sākumā Valdis Liepiņš (Reformu partija) akcentēja, ka preambulas izstrādes procesu nevajadzētu sasteigt, taču tas arī nedrīkst ilgt bezgalīgi. Izstrādājot preambulu, jārīko plašas konsultācijas ar sabiedrību, piemēram, īpašs Konvents, kur piedalītos deputāti, NVO pārstāvji, pašvaldību cilvēki, kā arī pēc nejaušības principa atlasīti Latvijas iedzīvotāji. Deputāts uzskatīja, ka preambula būtu jāapstiprina Saeimai – referendums tikai sašķeltu sabiedrību. Arī Inga Bite (RP, Demokrātiskie patrioti) uzsvēra plašu konsultāciju un skaidrošanas nozīmi. Viņasprāt, preambulas apspriešana kalpošot kā tests tam, vai Latvijas sabiedrībā ir nostiprinājusies cieņa pret dažādu vērtību paudējiem.

Boriss Cilevičs (SC) diskusijas ietvaros apšaubīja preambulas nepieciešamību. Ja preambula tomēr tiktu izstrādāta, tam nevajadzētu notikt Saeimas vēlēšanu gadā, kā arī būtu nepieciešams referendums un starptautiska ekspertīze. Rezultātam jābūt kompromisam – pat ja neviens nebūtu sajūsmā par preambulas tekstu, visi ar to spētu sadzīvot.

Rasma Kārkliņa (Vienotība) savukārt uzsvēra, ka preambula ir vajadzīga, taču tai jātiek izstrādātai procesā, kas garantē plašu sabiedrības līdzdalību. Viņa piedāvāja preambulas sākotnējā varianta apspriešanai veltīt īpašu Saeimas plenārsēdi, kā arī paralēli izstrādes procesā iesaistīt politologus, sociologus, kultūras darbiniekus. Preambulas apspriešanā varētu izmantot arī pilsoņu forumus un mūsdienīgos informācijas līdzekļus. Pēc deputātes domām preambulas tekstam jābūt īsam, rakstītam skaistā un iedvesmojošā valodā. Rasma Kārkliņa nebija pārliecināta, vai referendums ir pareizs preambulas apstiprināšanas veids, – labāka iespēja būt partijām iet uz vēlēšanām, piedāvājot vēlētājiem savu nostāju preambulas sakarā.

Einars Cilinskis (NA) prāta vētrā pauda šaubas, vai maz iespējams panākt vienprātību par latviešu nācijas sargāšanas vajadzībām kā preambulas mērķi, bet uzsvēra, ka nespēja panākt šādu vienprātību nav iemesls no šī mērķa vai preambulas atteikties. Referendumu par preambulu būtu sarežģīti noorganizēt tehniski juridisku iemeslu dēļ. Optimāls risinājums: ja Saeima apstiprinātu preambulu līdz 2014.gada „jāņiem”. Arī Einara Cilinska kolēģis Ilmārs Latkovskis (NA) akcentēja vajadzību preambulu pieņemt iespējami ātri, argumentējot, ka tiek izstrādāta tikai preambula, nevis jauna konstitūcija, turklāt būtu sarežģīti atrast neitrālus ekspertus.

Kārlis Seržants (ZZS) pauda viedokli, ka preambula nemazinās vajadzību pēc negrozāmajiem Satversmes pantiem, ko ZZS jau reiz tika iniciējuši. Preambulai būtu jābauda plašs atbalsts sabiedrība. Viņš šaubījās par preambulas pieņemšanas iespējamību, atgādinot, ka arī Satversmes tēvi vienkāršākā situācijā pirms 90 gadiem mēģināja vienoties, bet tā arī nevienojās par Satversmes preambulu. Deputāts pašreiz sabiedriskajai apspriešanai nodoto tekstu uzskatīja par pārāk garu. Viņaprāt, preambulas “skelets” būtu jāraksta speciālistiem, bet pēc tam apspriešanā jāiesaista plaša tauta, iespējams arī īpašs Konvents.

Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, biznesa augstskolas “Turība” profesors, apšaubīja preambulas nepieciešamību, uzsverot, ka Latvijas tauta valsts valodas referendumā jau esot parādījusi, ka tā ir pietiekami gudra. Viņš arī bija izpētījis, ka parasti preambulas top līdz ar konstitūciju, nevis 90 gadus vēlāk. Aivars Endziņš arī uzsvēra, ka pašlaik apspriešanai piedāvātajā preambulas melnrakstā ir daudz problēmu – tai skaitā pretrunas ar pašreizējo Satversmi.

Prāta vētras noslēgumā sabiedriskā apspriede portālā musuvalsts.lv papildināta ar diskusijā izskanējušajiem ieteikumiem. Pēc sabiedriskās apspriedes noslēguma PROVIDUS apkopos tās rezultātus un tos iesniegs Saeimai.

Diskusiju organizē Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un tā notika 21.oktobrī, kafejnīcā ‘Kafka’.


Izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!