Raksts

PILSONĪBA. Tautas nobalsošanā apstiprina grozījumus Pilsonības likumā


Datums:
12. janvāris, 2012


Autori

Providus


Foto: happy via

Lēnās naturalizācijas gaitas rezultātā EDSO un citas Eiropas institūcijas sāk aizvien uzstājīgāk mudina Latviju veikt noteiktas darbības, lai veicinātu naturalizāciju. Pretējā gadījumā Latvijai norāda uz iespēju to neuzņemt Eiropas Savienībā. Naturalizācijas temps gan ievērojami paātrinās, pateicoties Pilsonības likuma liberalizācijai 1998. gadā, tomēr aktualitāti joprojām saglabā bērnu-nepilsoņu jautājums.

1998. gada 22. jūnijā Saeima pieņem grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz „naturalizācijas logu” atcelšanu un nosaka pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušo nepilsoņu bērnu tiesības tikt reģistrētiem par pilsoņiem.[ 1 ] Pēc grozījumu pieņemšanas sākas parakstu vākšana par grozījumu atcelšanu un jautājums tiek virzīts tautas nobalsošanai. 1998. gada 3. oktobrī vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām notiek arī referendums par grozījumiem Pilsonības likumā. Par likuma atcelšanu balso 44,98% referenduma dalībnieku, bet pret likuma atcelšanu ir 52,54%. Pilsonības likuma grozījumi stājas spēkā.

Pieņemto grozījumu rezultātā strauji pieaug naturalizācijas pieteikumu skaits. 1999. gadā Naturalizācijas pārvalde saņem 15 183 iesniegumu, un tas ir tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados – no 1995. līdz 1998. gadam – kopā. Otrs lielākais naturalizācijas iesniegumu skaita kāpums ir 2004. un 2005. gadā, kad Latvija jau bija iestājusies Eiropas Savienībā. Savukārt, sākot ar 2007. gadu, atkal vērojama aizvien zemāka nepilsoņu interese par naturalizāciju, zemāko punktu sasniedzot 2008. gadā, kad vēlmi naturalizēties izsaka tikai 2601 nepilsonis. Kopumā kopš 1995. līdz 2010. gada 31. decembrim naturalizējoties Latvijas pilsonību ieguvušas 135 206 personas, tajā skaitā 13 911 viņu nepilngadīgie bērni.

Pretēji zemajai interesei par Latvijas pilsonību pēdējos gados nepilsoņu vidū strauji aug interese par Krievijas pilsonību. No 5972 iedzīvotājiem, kas 2010. gadā iesniedza iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņu statusa, 5763 pārgāja Krievijas pavalstniecībā. 2009. gadā par Krievijas pilsoņiem kļūst 2706 nepilsoņi.[ 2 ] Lai arī 2011. gadā 1587 nepilsoņu ir pieņēmuši citu valstu pilsonību, un tas ir daudz mazāk nekā iepriekšējos gados, šo cilvēku skaits joprojām ir ievērojams.

Aktualitāti joprojām saglabā jautājums par nepieciešamību pārskatīt noteikumus, kas regulē pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo nepilsoņu bērnu atzīšanu par pilsoņiem. 2011. gada 1. janvārī Latvijā ir 13 550 bērnu-nepilsoņu vecumā līdz 18 gadiem, savukārt kopējais pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu nepilsoņu skaits uz 2011. gada 1. janvāri ir 16 847.[ 3 ] Uz nepieciešamību prioritāri risināt bērnu-nepilsoņu jautājumu daudzkārt Latvijai norādījušas arī starptautiskās organizācijas, piemēram, Eiropas Padome un EDSO. Tomēr līdz šim politiskajām partijām ir trūcis politiskās gribas jautājumu risināt.

2011. gada 1. februārī Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimā iesniedz grozījumus Pilsonības likumā, paredzot automātisku pilsonības piešķiršanu pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem. Līdz ar to visi nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs dzimušie bērni tiktu atzīti par Latvijas pilsoņiem un vecākiem vairs nevajadzētu iesniegt īpašu iesniegumu par pilsonības reģistrēšanu.[ 4 ] 2011. gada aprīlī Saeimā izveido Juridiskās komisijas Apakškomisiju darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā. Šī apakškomisija līdzās dubultpilsonības jautājumam izvērtē arī iespēju par automātiskas pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Darbs pie grozījumu izstrādes turpinās 11. Saeimā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!