Domnīcas PROVIDUS pētnieču sagatavotais pārskats "Laba pārvaldība pašvaldībās: pašvaldību izvērtējums atbilstoši 12 labas pārvaldības principiem, pretendējot uz eiropas labas pārvaldības izcilības zīmi".

2023.gada 26.maijā starptautiskās konferences “Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai” ietvaros domnīcas PROVIDUS pētnieces prezentēja projekta “Labas pārvaldības stiprināšana Latvijas pašvaldībās”, kas izvērsti apkopoti pārskatā “Laba pārvaldība pašvaldībās: pašvaldību izvērtējums atbilstoši 12 labas pārvaldības principiem, pretendējot uz eiropas labas pārvaldības izcilības zīmi”.

Pārskatu skatīt un lejupielādēt iespējams šeit!

Pārskata kopsavilkums:

Labas pārvaldības princips ir konstitucionāls vispārējais tiesību princips, kas netieši ietverts Latvijas Republikas Satversmē un ir atzīts par Eiropas Savienības pamattiesību[1]. Princips ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā piektajā daļā, paredzot, ka “Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses”[2].

Laba pārvaldība pašvaldībās ir svarīga, lai pašvaldības sekmīgi virzītos uz savas darbības mērķu sasniegšanu. Tā palīdz pašvaldībām efektīvi nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām un gaidām, un iedzīvotāji kopumā būtu apmierināti ar dzīvi pašvaldības teritorijā, tai uzticētos. Labi pārvaldīta pašvaldība darbojas finansiāli ilgtspējīgi un var pieņemt saprātīgus lēmumus sarežģītos apstākļos, piemēram, kad jāpieņem lēmumi samazināta finansējuma apstākļos vai, kad būtiski pieaug pieprasījums pēc pašvaldības pakalpojumiem.

Lai izvērtētu pašvaldību darbības atbilstību labas pārvaldības principiem, Eiropas Padome izstrādāja metodoloģiju, labas pārvaldības jēdzienā ietverot 12 labas pārvaldības principus, tai skaitā, piemēram: sabiedrības līdzdalība, godīgas vēlēšanas un pārstāvniecība; lietderība un efektivitāte; atklātība un pārredzamība; tiesiskums u.c.

Metodoloģija balstīta uz pieeju, ka pašas pašvaldības vērtē savas darbības atbilstību 12 labas pārvaldības principiem. Pašizvērtējuma rezultātā pašvaldības novērtēja atbilstību katram no 12 principiem, piešķirot punktus skalā no 0 līdz 4, kur 0 nozīmē, ka pašvaldība šo principu neievēro, bet 4, ka ievēro ļoti labi. Savas darbības vērtēšanas gaitā pašvaldībām bija iespēja saņemt Providus ekspertu un Eiropas Padomes eksperta, kā arī Uzraudzības padomes atbalstu. Papildus pašvaldību veiktajam pašizvērtējuma procesam, tika veiktas trīs aptaujas – iedzīvotāju, pašvaldības darbinieku, kā arī deputātu.

Izvērtējums ļāva pašvaldībām identificēt pašvaldības pārvaldības stiprās un vājās puses, kurās būtu nepieciešams veikt kādus uzlabojumus. Metodoloģija sīkāk aprakstīta nākamajā nodaļā.

Šīs metodoloģijas izmantošanai Latvijā biedrība “Sabiedriskās politikas centrs Providus” ieguva Eiropas Padomes akreditāciju un vadīja pašvaldību pašizvērtējuma procesu.

Tām pašvaldībām, kuras visu 12 principu izpildē sasniegušas metodoloģijā noteikto sasniedzamo punktu skaitu, kas apliecina, ka pašvaldības darbība atbilst labas pārvaldības principiem, 2023.gada maijā tiks pasniegta Eiropas pārvaldības izcilības zīme.

[1] “Labas pārvaldības princips”, https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/labas-parvaldibas-princips/

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par konferenci pieejama šeit.