KĀ SALIEDĒSIM LATVIJAS SABIEDRĪBU?2019.gada 16.marta Liepājas konsultāciju apkopojums

Latvijā 2019.gada ietvaros tiks izstrādāti divi būtiski plānošanas dokumenti, kuros ir jāiekļauj atbildes uz to, kā saliedēt Latvijas sabiedrību:
1) Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam;
2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādne.

Liepājā un citos reģionos plānoto konsultāciju mērķis bija atrast jaunas idejas/pieejas sabiedrības saliedēšanai un palīdzēt tapt šo dokumentu pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politiku sadaļām.

Liepājas konsultācijas tika organizētas kā eksperimentāls pilotprojekts, lai noskaidrotu, vai šādām konsultācijām ir pievienotā vērtība un vai tās vajadzētu turpināt citos Latvijas reģionos. Ar konsultāciju apkopojumu ir iespējams iepazīties zemāk:

Latviskipdf

Angliskipdf

Krieviskipdf

Konsultāciju ietvaros tika primāri diskutēts par sekojošām tēmām, kas dažadu iemeslu dēļ ir problemātiskas Latvijā un/vai būtu pelnījušas papildus uzmanību un risinājumu:

1) Latviešu un krievu attiecības Latvijā. Problemātisks ir nošķīrums, kas pastāv starp šīm abām grupām, ko veicina gan vēsturiskā situācija, gan vēl joprojām pastāvošie spēcīgie etniskie stereotipi. Paši konsultāciju dalībnieki arī norādījuši, ka savā ikdienas dzīvē ir piedzīvojuši diskrimināciju vai negatīvu attieksmi tieši tautības dēļ. Pēc konsultāciju dalībnieku domām, risināt esošo problēmu būtu iespējams, a) veicinot latviešu valodas apguvi dabiskā un nepiespiestā veidā, ņemot vērā ierobežojumus, kas dažādām sabiedrības grupām ierobežo valodas apguvi; b) organizējot un veicinot socializēšanās pasākumus, kas veicinātu sadarbošanos dažādu formātu ietvaros.

2) Sabiedrības zemā atvērtība atšķirīgajam, kas skaidrojama kā tendence norobežoties un pretnostatīties pret visu atšķirīgo. Kā iespējamais risinājums problēmai, tiek piedāvāts a) veicināt platformu saskarsmei starp dažādām sabiedrības grupām, kuros, piemēram, iespējams sazināties vairākās valodās, un, kas vērsti un neitrālām, saliedējošām aktivitātēm; b) informācija par pasākumiem jāpublicē vairākās valodās, lai par tiem uzzinātu pēc iespējas dažādākas sabiedrības daļas.

3) Zema pilsoniskā pašapziņa. Par šīs problēmas cēloņiem konsultāciju dalībnieki uzskata zemu ticību institūcijām, apātiju, izmantot esošās līdzdalības metodes, sabiedrības sašķeltību. Iespējamie risinājumi: a) ērtākas līdzdlības metodes, kas šķistu pievilcīgas un pieejamas lielākajam vairumam sabiedrības; b) jārunā par iesaistīšanās veiksmes stāstiem; c) jāsnieddz cilvēkiem plašākas iespējas ietekmēt procesus pašvaldību un nacionālā līmenī.

4) Sociālā izolētība, atstumtība, vientulība – sociāli atstumtam cilvēkam nav daudz iespēju sevi uzskatīt par pilntiesīgu sabiedrības locekli, kā arī iesaistīties kopīgos pasākumos. Problēmas cēloņi: zema mobilitāte un neattīstīta infrastruktura, sabiedrības neiecietība/vienaldzība un iespēju trūkums. Iespējamie risinājumi: a) prasmīgāka reģionālā politika, ar ko būtu jāmazina sociāla izolētība reģionos un laukos; b) jākliedē sociālā apātija (ar 3.punktā minētajiem līdzekļiem).

Konsultācijas organizēja Latvijas Pilsoniskā Alianse un domnīca PROVIDUS. Konsultāciju norisi finansiāli atbalstīja Britu Padome.