Izstrādātās vadlīnijas no NVO un plānošanas reģionu perspektīvas par labāku ES fondu programmēšanu un uzraudzīšanu

Divu gadu garumā, no 2023. gada jūlija līdz 2025. gada septembrim, septiņu nevalstisko organizāciju komanda apvienoja spēkus unikālā projektā “ES fondu uzraugi”. Tā bija iniciatīva, kuras mērķis bija pārvērst NVO lomu no pasīvu novērotāju uz profesionāliem un ietekmīgiem partneriem Eiropas Savienības (ES) fondu pārvaldībā. Šajā ceļā biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” kā vadošais partneris kopā ar biedrību “Latvijas Lauku forums”, biedrību “Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstība”, biedrību “Latvijas Kvalitātes biedrība”, biedrību “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, biedrību “Latvijas Neredzīgo biedrība” un biedrību “Latvijas Vācu savienība” iedziļinājās sarežģītajos fondu procesos, lai izprastu, kā nodrošināt, ka katrs eiro tiek izlietots jēgpilni un sabiedrības interesēs.

Uzkrātā pieredze un atziņas, papildus citiem materiāliem, piemēram, astoņu nodarbību video kursam, ir vainagojušās četros apjomīgos materiālos – tie ir praktiski ceļveži un stratēģiski ieteikumi, kas tapuši, lai nodotu zināšanas tālāk un veidotu efektīvāku, caurskatāmāku un taisnīgāku ES fondu sistēmu. Šie dokumenti nav tikai teorētisks apkopojums, bet gan reālā darbā pārbaudītu instrumentu krātuve, kas paredzēta gan pilsoniskajiem aktīvistiem un ierēdņiem Latvijā, gan politikas veidotājiem Briselē. Aicinām jūs iedziļināties šajos materiālos, kas atklāj, kā mūsu kopējo naudu iespējams pārvaldīt gudrāk!

Vadlīnijas NVO un pilsoniskajiem aktīvistiem: efektīva līdzdalība ES fondu pārvaldībā

ES fondu pasaule bieži šķiet kā necaurredzams mūris – simtiem lappušu gari dokumenti, sarežģīta terminoloģija un birokrātiski procesi, kas jebkuram entuziastam var likt nolaist rokas. Šīs vadlīnijas ir radītas kā karte un kompass šajā sarežģītajā pasaulē. Tās ir domātas ikvienam, kurš vēlas pāriet no neapmierinātas kritikas pie virtuves galda uz reālu un mērķtiecīgu rīcību, lai ietekmētu to, kā tiek tērēti desmitiem miljardu eiro no mūsu kopējā maka. Materiāls atspēko mītu, ka fondu uzraudzība ir tikai elites kluba privilēģija.

Šī rokasgrāmata soli pa solim ved lasītāju cauri visam lēmumu pieņemšanas ciklam – no stratēģiskas idejas līdz reālam projektam. Tā sniedz praktiskus padomus, kā orientēties fondu “lielajā bildē”, kā efektīvi darboties uzraudzības komitejās, kā pamanīt riskus un negodprātību projektu pieteikumos, un, pats galvenais, kā savu viedokli pārvērst pamatotā un sadzirdētā argumentā. Vadlīnijas atklāj, kur meklēt informāciju, kā lasīt “starp rindiņām” un kā izmantot datus, lai panāktu, ka investīcijas ir nevis formālas, bet patiesi jēgpilnas.

Galu galā, šo vadlīniju mērķis ir iedrošināt un apbruņot ar zināšanām ikvienu aktīvu Latvijas iedzīvotāju un organizāciju. Tā ir praktiska instrukcija, kā kļūt par efektīvu sabiedrības interešu sargu, nodrošinot, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti godīgi, lietderīgi un kalpo visas sabiedrības, nevis tikai šauru interešu grupu labā. Šis ir ceļvedis, kā pārvērst savu balsi par ietekmīgu spēku.

[Saite uz materiālu: NVO vadlīnijas]

Vadlīnijas Latvijas iestādēm: NVO jēgpilna iesaiste ES fondu pārvaldībā

Šis dokuments nav kritika, bet gan konstruktīvs sadarbības piedāvājums Latvijas valsts iestādēm – ministrijām, Valsts kancelejai un citām aģentūrām, kas ikdienā strādā ar ES fondiem. Tā pamatā ir pārliecība, ka mums visiem ir kopīgs mērķis – lai katrs ieguldītais eiro sniegtu maksimālu atdevi Latvijas attīstībai. Vadlīnijas parāda, kā pārvērst nevalstisko organizāciju iesaisti no formāla pienākuma par stratēģisku resursu, kas palīdz izvairīties no dārgām kļūdām un sasniegt labākus rezultātus.

Materiālā ir apkopoti deviņi praktiski partnerības pamatprincipi, kas aicina mainīt pieeju sadarbībai. Tie uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt NVO jau idejas līmenī, nevis procesa beigās, kad lēmumi jau ir pieņemti. Vadlīnijas aicina stiprināt partneru kapacitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu visas sistēmas kvalitātē, nodrošināt atklātu un saprotamu komunikāciju, kā arī balstīt lēmumus datos un pierādījumos, nevis tikai pieņēmumos. Tas ir aicinājums veidot uzticēšanos un atklātu dialogu.

Ieviešot šos principus, ieguvēji būs visi. Valsts iestādes iegūs zinošu un praktiskā pieredzē balstītu partneri, kas palīdzēs laikus identificēt riskus, uzlabot programmu dizainu un veidot lielāku sabiedrības uzticību plānotajām investīcijām. Savukārt sabiedrība iegūs pārliecību, ka lēmumi tiek pieņemti pārdomāti un tās viedoklis tiek sadzirdēts. Šīs vadlīnijas ir ceļvedis uz partnerību, kas balstīta savstarpējā cieņā un ir vērsta uz rezultātu.

[Saite uz materiālu: vadlīnijas Latvijas iestādēm.]

Rekomendācijas Eiropas Komisijai: ES fondu pārvaldības stiprināšana (angļu valodā)

Šis dokuments, kas sagatavots angļu valodā, vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz sistēmisku problēmu – ES līmenī noteiktais Partnerības princips daudzās dalībvalstīs praksē bieži vien ir tikai formalitāte. No nevalstiskajām organizācijām tiek sagaidīts, ka tās brīvprātīgi nodrošinās augsta līmeņa ekspertīzi un veltīs simtiem stundu darba, lai uzraudzītu miljardiem eiro vērtas programmas. Šāda pieeja nav ilgtspējīga un mazina fondu pārvaldības kvalitāti.

Materiālā Latvijas projekts “ES fondu uzraugi” tiek prezentēts kā veiksmīgs izmēģinājuma modelis, kas pierāda – ja NVO tiek nodrošināts atbilstošs finansējums un resursi, to loma no pasīvas dalības pārtop par profesionālu un aktīvu uzraudzības funkciju, kas sniedz reālu labumu. Tāpēc galvenā rekomendācija Eiropas Komisijai ir noteikt dalībvalstīm par pienākumu novirzīt konkrētu daļu no fondu Tehniskās palīdzības līdzekļiem partneru kapacitātes stiprināšanai.

Šis priekšlikums nav aicinājums subsidēt NVO, bet gan stratēģisks ieguldījums visas ES fondu sistēmas integritātē un efektivitātē. Nodrošinot resursus, Eiropas Komisija dalībvalstīs iegūst kompetentus un zinošus sabiedrotos, kas palīdz uz vietas pārbaudīt, vai investīcijas sasniedz mērķus un vai nauda tiek izlietota godprātīgi. Tā ir iespēja pārvērst Partnerības principu no papīra deklarācijas par spēcīgu un dzīvotspējīgu atbildības mehānismu.

[Saite uz materiālu: ieteikumi Eiropas Komisijai.]

Kopsavilkums: diskusija ar plānošanas reģioniem par ES fondu investīcijām

Lai saprastu, kā ES fondu investīcijas no Rīgā rakstītiem plāniem pārtop reālos projektos pilsētās un novados, mēs aicinājām pie viena galda Latvijas plānošanas reģionu pārstāvjus. Šis materiāls ir patiess un neslīpēts atskats uz to, kā fondu sistēma izskatās no reģionu perspektīvas. Tas atklāj plaisu starp nacionālā līmeņa stratēģijām un to, ar kādām problēmām ikdienā saskaras pašvaldības, cenšoties šo naudu piesaistīt un jēgpilni izmantot.

Dokumenta “Diagnozes” sadaļa ir skaudra, bet godīga. Reģionu pārstāvji norāda uz fragmentētu reģionālo politiku, kurā trūkst kopīga redzējuma, neelastīgiem un dzīvei neatbilstošiem projektu rādītājiem, kā arī formālu un novēlotu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpat tiek uzsvērts hroniskais pašvaldību līdzfinansējuma trūkums un administratīvās kapacitātes pārslodze, kas mazākajiem novadiem liedz pat sapņot par dalību sarežģītos projektos.

Tomēr šis dokuments nav tikai problēmu apkopojums. Balstoties uz skarbo diagnozi, reģioni piedāvā konkrētus un pamatotus risinājumus. Tie ir ieteikumi gan valdībai un ministrijām, gan pašiem reģioniem un pat Eiropas Komisijai. Galvenais aicinājums ir nodrošināt reģioniem lielāku autonomiju, veidot elastīgākus finanšu instrumentus un beidzot īstenot agrīnu un jēgpilnu iesaisti, kur reģionu balss tiek sadzirdēta jau plānošanas sākumā, nevis tikai procesa beigās.

[Saite uz materiālu: plānošanas reģionu diskusijas apkopojums..]

Šo materiālu izveide ir finansēta projektā “ES fondu uzraugi”.

• Projekta norises laiks: 01.07.2023 – 30.09.202
• Finansētājs: Eiropas Savienība (NextGeneration EU)