Monitoringa ziņojums par Saeimas atlaišanas kampaņu laikā no 2023.gada septembra vidus līdz 10.decembrim. Iekļauti dati par pašu monitoringu un daļu no pētījuma centra SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas.
Monitoringa pārskata pilnais teksts ir piejams šeit (PDF).
2023.gada vasarā Sabiedriskās politikas centrs Providus izlēma veikt monitoringu pār novembrī gaidāmo kampaņu, kad tiktu vākti paraksti tam, lai ierosinātu referendumu par Saeimas atlaišanu. Šo parakstu vākšanu partijas “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei!” bija pieteikušas jau vairākus mēnešus iepriekš. Atbilstoši Latvijas konstitūcijai, parakstus vākt kļūtu iespējams tikai 2023.gada 1.novembrī, gadu pēc jaunā Saeimas sasaukuma sanākšana.
Mūs interesēja:
1) kādi argumenti tiks lietoti Saeimas atlaišanas pamatošanai;
2) vai argumentācijā tiks/netiks izmantoti šādi paņēmieni (naratīvi), kurus līdz šim dažādās valstīs ir izmantojis Kremlis tam, lai šķeltu attiecīgo valstu sabiedrības un destabilizētu to politikas: (a) Tādu jautājumu aizstāvēšana, kas acīmredzami nāktu par labu Krievijas politiskajām vai ekonomiskajām interesēm; (b) Maldinoši apgalvojumi par mūsdienu Eiropas Savienībā pieņemto personu brīvību un tiesību standartu; (c) Eiropas Savienības vai citu Eiropā balstītu spēku vainošana par Latvijas problēmām; (d) Latvijas kā izgāzušās, neveiksmīgas valsts naratīvs.
Gadījumā, ja monitoringā tiktu plaši izmantoti šādi naratīvi, Providus vēl monitoringa laikā būtu publiskojis datus, lai par to brīdinātu plašāku sabiedrību.
Monitoringā novērojām tikai epizodiskas referenduma iniciatoru izteikumus, kas atbilda kritērijiem (a) un (c). Ļoti bieži novērojām izteikumus, kas atbilda kritērijam (b), tomēr tie bija izskaidrojami ar to, ka, paralēli parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu, Saeimas darba kārtībā nonāca arī Partnerattiecību reģistrēšanas likums un Stambulas konvencijas pret vardarbību pret sievieti ratifikācijas jautājums, līdz ar to šo jautājumu piesaukšana kampaņā par Saeimas atlaišanu bija sagaidāma. Tāpat laiku pa laikam kampaņā skanēja Latvijas kā neveiksmīgas, atpalikušas, nabadzīgas valsts naratīvs, taču tas parasti nebija nošķirams no leģitīmas valdības darba kritikas, uz kuru opozīcijas partijām ir tiesības.
Šis bija viens no diviem iemesliem, kādēļ savāktos datus publiskojam tikai 2024.gada februārī. Otrs iemesls – līdz pat janvāra sākumam nebija zināms, kā beigsies parakstu vākšana referendums par Partnerattiecību likuma spēkā stāšanās apturēšanu. Šobrīd, kad šo jautājumu “karstums” ir samazinājies, publicējam mūsu monitoringa svarīgākos datus un novērojumus. Šiem datiem ir divas mērķauditorijas: (1) pētnieki, kas šobrīd vai nākotnē centīsies saprast Latvijas politikas norises 2023.gada nogalē; (2) politikas interesenti, kuriem ir interesantas jaunākās norises par to, kā Latvijas politiķi saviem mērķiem izmanto sociālos tīklus.
Monitoringa veikšanu finansēja “Open Information Partnership” ar grantu 13500 eiro apmērā. Projekts sastāvēja no diviem svarīgiem elementiem: (1) monitoringa, kur sagatavošanās posms ilga no aptuveni 15.septembra līdz 29.oktobrim un pats monitorings – no 30.oktobra līdz 10.decembrim; (2) pētījumu centram SKDS pasūtītas sabiedriskās domas aptaujas par to, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir/nav uzņēmīga pret dažādiem naratīviem, kas var pamatot Saeimas atlaišanu.
Analīze par svarīgākajiem iemesliem tam, kādēļ 2023.gadā neizdevās savākt pietiekami daudz parakstu Saeimas atlaišanas ierosināšanai (parakstu vākšana gan turpinās), pieejama portālā LSM.