27. novembrī Saeima lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras mērķis ir noskaidrot imigrācijas regulējuma problēmas nacionālā un ES līmenī, kā arī izpildinstitūciju darbā. Saeimas lēmums padziļināti pievērsties migrācijas jomas izvērtēšanai varētu dot nepieciešamo impulsu virknes iekavētu lēmumu pieņemšanai.

Sabiedriskās politikas centrs Providus iestājas par zināšanās un datos balstītu politiku nodrošinot rīcībpolitiku un pierādījumu analīzi, lai izstrādātu pamatotus priekšlikumus noturīgas sabiedrības veidošanai Latvijā. Providus iesaiste bijusi ilgstoša arī migrācijas un integrācijas politikas jomā sniedzot gan datos balstītus novērtējumus, gan priekšlikumus.

Rakstā apkopotas aktualitātes tādās jomās, kā derīgo termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaita dinamika, trešo valstu pilsoņu nodarbinātība, reemigrācijas dinamika, ar integrācijas politiku saistītie jautājumi, Iekšlietu ministrijas (IeM) un Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumos norādītie jautājumi, un labās prakses migrācijas politikas veidošanā.

Būtiski norādīt, ka uz raksta izstrādes brīdi ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā nosaka 2002. gadā izstrādātais Imigrācijas likums.[2] Iekšlietu ministrijas 2018. gada konceptuālajā ziņojumā par imigrācijas politiku tika norādīts, ka nepieciešams izstrādāt jaunu imigrācijas likumu, iekļaujot konceptuālajā ziņojumā norādītos risinājumus.[3] Uz raksta izstrādes brīdi 2025. gada decembrī Likumprojekts “Imigrācijas likums” nav pieņemts, lai gan likumprojekts izskatīšanai Saeimā tika iesniegts jau 2021. gadā.[4]

Raksta būtiskākie secinājumi saistīti ar pieaugošu dinamiku piešķirto termiņuzturēšanās atļauju skaitā, kas galvenokārt saistīts ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu, taču pieaugums vērojams arī piešķirtajā termiņuzturēšanās atļauju skaitā kategorijās ‘darba ņēmējs’ un ‘students’, ietverot arī kategoriju ‘maģistra/doktora programmas pēdējā kursa students’. Pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis reemigrantu skaits, ar izteiktu pieaugumu vecuma grupā no 35-44. Lielākā daļa reemigrantu ir darbspējas vecumā, taču būtiska daļa ir arī obligātās izglītības vecumā.

Lai gan Ekonomikas ministrijas norāda, ka darbaspēka migrācijas sistēma Latvijā ir vērsta uz augstāk kvalificēta darbaspēka piesaisti,[5] Iekšlietu ministrijas dati par trešo valstu pilsoņiem sadalījumu pēc profesijām, piemēram, 2024. gadā liecina, ka trešo valstu pilsoņu nodarbināto skaits TOP 5 ir zemāk kvalificētās profesijās – kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, būvstrādnieks, vilcējautomobiļa vadītājs un ceha strādnieks.[6] Līdzīgas indikācijas tika novērotas  saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju (UC) nodarbinātību. Šajā kontekstā centrālais izaicinājums strādāt kvalifikācijai atbilstošu darbu ir latviešu valodas zināšanu trūkums.[7] Valodas prasmju trūkums kā centrālais izaicinājums nodarbinātībā ir arī trešo valstu studentiem.[8]

Integrācijas politikas jomā  rakstā izcelti ar izglītības un nodarbinātības jautājumiem saistīti aspekti, kas Migrantu integrācijas politikas indeksa (MIPEX) vērtējumā Latvijai sniedz vienu no zemākajiem vērtējumiem – šo jomu kontekstā īpaši būtiski sistēmiski ilgtermiņa integrācijas pasākumi, ar mērķi nodrošināt veiksmīgu jaunatbraucēju sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.

Kopumā migrācijas politiku iespējams definēt kā valsts izstrādātu noteikumu un stratēģiju kopumu, kas nosaka migrācijas procesu, ietverot uzņemšanu, uzturēšanos, pieeju darba tirgum, ģimenes atkalapvienošanu, patvērumu, integrāciju u.c. saistītos procesus.[9] Latvijas gadījumā redzams, ka definēti bāzes procesi un pakalpojumi, ar iztrūkstošu starpinstitucionālo koordināciju migrācijas un integrācijas jomās un skaidru ilgtermiņa stratēģisko redzējumu. Latvijai kā demokrātiskai valstij svarīgi ievērot arī  uzņemtās starptautiskās saistības un cilvēktiesību principus.

Aicinām migrācijas politikas veidošanā iesaistītās puses definēt Latvijas interesēm atbilstošu politiku ar ilgtermiņa redzējumu par to, kādai Latvijas migrācijas politikai būtu jāizskatās nākotnē, salāgojot iesaistīto pušu redzējumu un dažādās intereses, kā arī atklātāk runājot par izaicinājumiem, dažādiem iespējamiem risinājumiem un to sekām.

Migrācijas dinamika

Ar imigrāciju saistīto jautājumu aktualizēšanās kontekstā būtiski aplūkot datus, ko apkopo un publisko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pēdējo 10 gadu griezumā kopējais derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits ir pieaudzis – īpaši kopš 2022. gada, kamēr kopējais derīgo pastāvīgo uzturēšanās atļauju  skaits ir samazinājies (grafiks nr. 1).

Grafiks nr. 1. Derīgo termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaits 2015-2025 1. pusgads. Avots: PMLP dati

Laikā pēc 2022. gada, lielākā daļa termiņuzturēšanās atļauju pirmreizēji izsniegtas pagaidu aizsardzības nolūkos Ukrainas civiliedzīvotājiem, mazāku daļu sastādot darba ņēmējiem un studentiem. Iemesli pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamikai redzami grafikā nr. 2. Lai gan pēdējo 8 gadu laikā trešo valstu pilsoņu  studentu skaita dinamika ir pieaugoša,[10] lielākais skaits pirmreizēji izsniegto un spēkā esošo termiņuzturēšanās atļauju (grafiks 2., 3.) izsniegts Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Grafiks nr. 2. Pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās skaits 2021-2025 1. pusgads. Avots: PMLP dati

Grafiks nr. 3. Spēkā esošo termiņuzturēšanās atļauju skaits skaits 2021-2025 1. pusgads. Avots: PMLP dati.

Pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaits pēdējo 10 gadu laikā saglabājies stabils, ar tendenci samazināties (grafiks nr. 1). Detalizēti aplūkojot spēkā esošo pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanas iemeslus redzams, ka palielinājies personu skaits ar Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāju statusu, un to personu skats, kas 5 gadus uzturējušās Latvijā.  Samazinājums ir bijušo Latvijas pilsoņu/nepilsoņu kategorijā (grafiks nr. 4).

Grafiks nr. 4. Spēkā esošo pastāvīgās uzturēšanās atļauju skaits skaits 2021-2025 1. pusgads. Avots: PMLP dati.

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība

Detalizēti dati par trešo valstu pilsoņu nodarbinātību Latvijā aplūkoti Eiropas migrācijas tīkla (EMT) Latvijas kontaktpunkta ikgadējos ziņojumos par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā.[11] Eiropas migrācijas tīkla iegūtie dati par trešo valstu valstspiederīgajiem piešķirtajām tiesībām uz nodarbinātību liecina, ka kopš 2013. gada kopējais termiņuzturēšanās atļauju skaits saistībā ar nodarbinātību ir pieaudzis (grafiks nr. 5).

Grafiks nr. 5. Trešo valstu pilsoņiem piešķirtās tiesības uz nodarbinātību, skaits. Avots: Eiropas migrācijas tīkla Latvijjas kontaktpunkts. Siliņa-Osmane, I., Ieviņa, I. (2025). Par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2024. Gadā. Pieejams: https://www.emn.lv/eiropas-migracijas-tikls-publice-patveruma-un-migracijas-parskatu-par-2024-gadu/

Eiropas migrācijas tīkla ziņojumā apkopoti trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības veidi 2024. gadā kas galvenokārt aptver transporta nozari, personāla nodrošināšanu, būvniecību, u.c. (sk. grafiku nr. 6).

Grafiks nr. 6. Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība nozarēs 2024. g. Avots: Eiropas migrācijas tīkla Latvijjas kontaktpunkts. Siliņa-Osmane, I., Ieviņa, I. (2025). Par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2024. Gadā. Pieejams: https://www.emn.lv/eiropas-migracijas-tikls-publice-patveruma-un-migracijas-parskatu-par-2024-gadu/

Patvēruma dinamika

Pēdējo 9 gadu laikā pieaudzis patvēruma pieteikumu skaits, īpaši 2023. gadā (sk. grafiku nr. 7). Lai gan, kopš 2020. gada pieaudzis personu skaits, kam piešķirts bēgļa un alternatīvais statuss, datos redzams, ka alternatīvo statusu saņēmušo skaits saglabājas zem 2017. gada līmeņa, tāpat kā bēgļa statusu saņēmušo skaits saglabājas zem 2022. gada līmeņa. Eiropas migrācijas tīkla ziņojumā par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2023. gadā norādīts, ka, salīdzinājumā ar 2022. gadu,  2023. gadā patvēruma pieteikumu skaits pieauga 3 reizes. Visvairāk 2023. gadā patvērumam pieteicās personas no Sīrijas (348), Afganistānas (307), Irānas (206), Indijas (167) un Irākas (65).[12]

Grafiks nr. 7. Patvēruma dinamika 2015-2024. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/patveruma-mekletaju-statistika

Naturalizācijas dinamika

Pretstatot 2015. un 2024. gadu, samazinājies pieņemto naturalizācijas iesniegumu skaits, taču dinamikā vērojams pieaugums posmā no 2017.-2018. g. un posmā no 2022.-2023. g. Pilsonībā uzņemto skaits arī ir ar lejupejošu tendenci, kur pieaugumu iespējams novērot 2024. gadā.

Grafiks nr. 8. Naturalizācijas dinamika 2015-2025 gada 1. pusgads. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/naturalizacija

Reemigrācija

Pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis reemigrantu skaits. Izteikts pieaugums vērojams vecuma grupā no 35-44. Dati rāda, ka lielākā daļa reemigrantu ir darbspējas vecumā, taču būtiska daļa ir arī obligātās izglītības vecumā (sk. grafiku nr. 9). Vadoties pēc Latvijas Bankas secinājumiem, reemigrantu zināšanas un pieredze var pozitīvi ietekmēt vietējo uzņēmumu produktivitāti, taču daži no izaicinājumiem saistīti ar zemāku ekonomisko aktivitāti, salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem.[13]

Grafiks nr. 9. Reemigranti pa vecuma grupām 2015-2024. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, IBR040. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR040/

Integrācija

Imigrācijas jautājumi nav atrauti no integrācijas politikas. Mehānismi un pakalpojumu kopums, kas nosaka latviešu valodas apguvi, iekļaušanos darba tirgū, izglītības sistēmā u.c. jomās, ir būtiski veiksmīgai jaunatbraucēju integrācijai. Migrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX), kura mērķis ir dot priekšstatu par jaunatbraucēju iespējām piedalīties sabiedrības dzīvē, Latviju ierindo pēdējā vietā ES. Raksta kontekstā būtiski izcelt divas MIPEX vērtētās jomas: izglītību (26 no 100 punktiem), darba tirgus mobilitāti (33 no 100 punktiem). Darba tirgus mobilitātes kontekstā viens no izaicinājumiem saistīts ar mērķētu pasākumu trūkumu integrācijai darba tirgū, kamēr izglītības jomā trūkst sistēmiska ilgtermiņa atbalsta. OECD dati par nodarbinātību liecina, ka jaunatbraucēju nodarbinātības līmenis Latvijā ir nedaudz zem OECD vidējā (Latvijā 69%, OECD vidēji 71%). Par vienu procentpunktu zemāks ir arī vietējo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis, salīdzinājumā ar OECD vidējo. Bezdarba līmenis gan vietējiem iedzīvotājiem, gan jaunatbraucējiem ir virs vidējā OECD (sk. grafiku nr. 10). Vadoties pēc OECD datiem, jaunatbraucēju nodarbinātības līmenis ir nedaudz zemāks un bezdarba līmenis ir nedaudz augstāks, salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Grafiks nr. 10. Vietējo iedzīvotāju nodarbinātības, bezdarba līmenis Latvijā un OECD valstīs. Tulkots no:  OECD (2025). International Migration Outlook 2025. Pieejams: https://doi.org/10.1787/ae26c893-en

Izglītības jomā sekas ilgtermiņa redzējumam un atbalsta trūkumam var radīt izaicinājumus valodas apguvē, mācību procesā kopumā, un iesaistē augstākajā izglītībā un darba tirgū ilgtermiņā. Izaicinājumi izglītības jomā skaidrāk redzami PROVIDUS veiktajā pētījumā par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas izglītības sistēmā – galvenie šķēršļi saistīti ar nepietiekamu atbalstu latviešu valodas apguvei un integrācijas pasākumu īstermiņa raksturu.[14]

Imigrācijas politika, darba tirgus prognozes

Darbaspēka migrācijas kontekstā Iekšlietu ministrijas (IeM) 2018. gadā izstrādātais konceptuālais ziņojums par imigrācijas politiku norāda uz vairākiem faktoriem, piemēram:

• Ar migrāciju saistīto jautājumu risināšanas optimizācija var paaugstināt darba devēju spējas reaģēt uz darbaspēka trūkumu, var uzlabot investīciju veikšanas iespēju.
• Darbaspēka imigrācijas optimāla regulēšana būs viens no ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas paaugstināšanas līdzekļiem.
• Darba tirgus prognozes liecina, ka lejupslīdošas demogrāfijas negatīvo seku mazināšanai imigrācija būs izšķiroša.[15]

Būtiski norādīt, ka uz raksta izstrādes brīdi ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā nosaka 2002. gadā izstrādātais Imigrācijas likums.[16] 2018. gada konceptuālajā ziņojumā par imigrācijas politiku norādīts, ka nepieciešams izstrādāt jaunu imigrācijas likumu, iekļaujot konceptuālajā ziņojumā norādītos risinājumus.[17] Uz raksta izstrādes brīdi 2025. gada decembrī Likumprojekts “Imigrācijas likums” nav pieņemts, lai gan likumprojekts izskatīšanai Saeimā tika iesniegts jau 2021. gadā.[18]

Pēc IeM iniciatīvas 2025. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” norādīti vairāki ar imigrācijas dinamiku saistīti faktori:

• Pēdējos gados pieaudzis trešo valstu pilsoņu skaits, kas ieceļo nodarbinātības un studiju nolūkos. Paralēli faktoriem, kas saistīti ar darbaspēka trūkuma novēršanu un talantu piesaisti, IeM ieskatā pieaug riski, kas saistīti ar uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu pārkāpumiem.
• Sadalījumā pēc profesijām redzams, ka trešo valstu pilsoņi 2024. gadā un 2025. gada 1. pusgadā nodarbināti galvenokārt zemas kvalifikācijas profesijās, kā kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Vidējā termiņā viens no cilvēkkapitāla plāna attīstības virzieniem paredz kvalificēta darbaspēka piesaisti, darba tirgū iesaistot ārvalstu studentus.
• Plānotie pasākumi ietver kapacitātes celšanu iekšlietu resorā, kontroles pasākumu paplašināšanu un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vienas pieturas aģentūras (VPA) darbības nodrošināšanu atbalstam integrācijai Latvijas sabiedrībā.[19]

Ekonomikas ministrijas (EM) 2024. gada informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norādīts, ka ilgtermiņā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, kas ietekmēs darba tirgu. EM norādītais migrācijas mērķa scenārijs paredz, ka laikā līdz 2040. gadam Latvijas darba tirgus tuvosies ES attīstītāko valstu līmenim, īpaši darba samaksas kontekstā un arvien redzamāk dos pamatu darbaspēka imigrācijai. EM ziņojumā norādīts, ka “Imigrācijai būs nozīmīga loma sabalansēta darba tirgus attīstības nodrošināšanā. Īstermiņā un ilgtermiņā būtiski ir nodrošināt ātru Ukrainas kara bēgļu iekļaušanos Latvijas darba tirgū (…) Vienlaikus, pieaugot trešo valstu nodarbināto skaitam Latvijā, būtiski mazināt riskus darba tirgū šai mērķa grupai.”[20]

Papildus, EM ziņojumā par darba tirgus prognozēm norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieprasījums augs galvenokārt pēc augstas kvalifikācijas profesionāļiem – vidējā termiņā komercpakalpojumos, sabiedriskajos pakalpojumos un būvniecībā; ilgtermiņā – komercpakalpojumos, tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un būvniecības jomā. Kamēr straujākais pieprasījuma kritums būs zemas kvalifikācijas profesijās, kas skars visas nozares.[21]

Lai gan EM norāda, ka darbaspēka migrācijas sistēma Latvijā ir vērsta uz augstāk kvalificēta darbaspēka piesaisti,[22] Iekšlietu ministrijas dati par trešo valstu pilsoņu sadalījumu pēc profesijām, piemēram, 2024. gadā un 2025. gada 1. pusgadā liecina, ka trešo valstu pilsoņu nodarbināto skaits TOP 5 ir zemāk kvalificētās profesijās – kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, būvstrādnieks, vilcējautomobiļa vadītājs un ceha strādnieks.[23] Līdzīgas indikācijas tika novērotas  saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju (UC) nodarbinātību. PROVIDUS 2024. gadā veiktajā pētījumā, kur uz 2024. gada janvāri 38,7% no UC nodarbināti vienkāršās profesijās, 16,1% nodarbināti kā kvalificēti strādnieki un amatnieki, 14,8% kā pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 12,7% nodarbināti kā speciālisti un 0,9% kā vadītāji. Šajā kontekstā centrālais izaicinājums strādāt kvalifikācijai atbilstošu darbu ir latviešu valodas zināšanu trūkums.[24] Valodas prasmju trūkums kā centrālais izaicinājums nodarbinātībā ir arī trešo valstu studentiem.[25]

Kādi faktori veido valstu migrācijas politiku?

Migrācijas politiku iespējams definēt kā valsts izstrādātu noteikumu un stratēģiju kopumu, kas nosaka migrācijas procesu, ietverot uzņemšanu, uzturēšanos, pieeju darba tirgum, ģimenes atkalapvienošanu, patvērumu, integrāciju u.c. saistītos procesus.[26]

Labās prakses migrācijas politikā ietver:

• Skaidru, starptautiskajās tiesībās balstītu tiesisko ietvaru (piemēram, imigrācijas likums, ar to saistītie noteikumi).
• Skaidrus, datos balstītus mērķus, līdzsvarojot iesaistīto pušu redzējumu, piemēram darba tirgus (prasmes, darbaspēks), demogrāfisko apsvērumu, cilvēktiesību aizsardzības un saliedētības (integrācija, pretdiskriminācija) jomās.
• Efektīvu institūciju koordināciju iekšlietu, nodarbinātības, ārlietu un sociālās jomas aktoru starpā, tsk. sadarbībā ar pašvaldībām, NVO, u.c. iesaistītajām pusēm.
• Integrācijas politiku, kas veicina sociālekonomisko labbūtību (valodas apguve, izglītība, piekļuve darba tirgum).
• Drošus un skaidrus migrācijas cikla mehānismus: caurskatāmi, likumos balstīti jaunatbraucēju uzņemšanas kanāli, atgriešanas procedūra nepieciešamības gadījumā, sadarbība ar diasporu.[27]

Latvijas gadījumā redzams, ka definēti bāzes procesi un pakalpojumi, ar iztrūkstošu starpinstitucionālo koordināciju migrācijas un integrācijas jomās un skaidru ilgtermiņa stratēģisko redzējumu. Par šo visskaidrāk liecina darba tirgus prognozes, kur izcelta ilgtermiņa vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, kas nesaskan ar jaunatbraucēju nodarbinātību zemas kvalifikācijas profesijās. Šāda parādība liecina par ilgtermiņa redzējuma trūkumu saistībā ar to, kādai Latvijas imigrācijas politikai būtu jāizskatās nākotnē, salāgojot iesaistīto pušu redzējumu. Latvijai kā demokrātiskai valstij svarīgi ievērot arī  uzņemtās starptautiskās saistības un cilvēktiesību principus.

Integrācija politika nav skatāma ārpus migrācijas politikas konteksta. Latvijas rezultāti MIPEX norāda uz integrācijas izaicinājumiem ilgtermiņā, īpaši pieaugot jaunatbraucēju skaitam. Būtiski īstenot ilgtermiņa pieeju nosakot skaidras integrācijā iesaistīto aktoru (nacionālā līmeņa iestāžu, politikas īstenotāju, pašvaldību u.c. pušu) lomu, un savstarpēji salāgot integrācijas pakalpojumu sniegšanas mehānismus jaunatbraucējiem. Būtiski nodrošināt lai integrācijas pakalpojumi, piemēram, valodas apguve, darba tirgus integrācijas pasākumi, sociālās iekļaušanās pasākum būtu pieejami bez pārtraukumiem un nebūtu tikai ar īstermiņa raksturu. Par trūkumiem liecina ne tikai MIPEX rezultāti, bet arī jaunatbraucēju pieredze, piemēram, nepietiekamām latviešu valodas prasmēm esot kā centrālajam izaicinājumam dažādu jaunatbraucēju grupu nodarbinātībai kvalifikācijai atbilstošā profesijā, kas var radīt ilgtermiņa izaicinājumus vispārīgai kvalificēta darbaspēka piesaistei un veiksmīgai integrācijai.

Aicinām migrācijas politikas veidošanā iesaistītās puses definēt Latvijas interesēm atbilstošu migrācijas politiku ar ilgtermiņa redzējumu par to kādai Latvijas migrācijas politikai būtu jāizskatās nākotnē, salāgojot iesaistīto pušu redzējumu un dažādās intereses, kā arī atklātāk runājot par izaicinājumiem, dažādiem iespējamiem risinājumiem un to sekām.

Raksts PDF formātā pieejams šeit.

[1] Saeima (2025). Saeima izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālajā un ES regulējumā saistībā ar masveidīgu trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35311-saeima-izveido-parlamentaro-izmeklesanas-komisiju-par-problemam-nacionalaja-un-es-regulejuma-saistiba-ar-masveidigu-treso-valstu-pilsonu-iecelosanu-latvija

[2] Saeima (2002). Imigrācijas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/68522-imigracijas-likums

[3] Ministru kabinets (2018). Par konceptuālo ziņojumu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/297177-par-konceptualo-zinojumu-konceptuals-zinojums-par-imigracijas-politiku

[4] Saeima (2025). Likumprojekts “Imigrācijas likums”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Imigr%C4%81cijas+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

[5] Turpat un Ekonomikas ministrija (2024). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/20607/download?attachment

[6] Iekšlietu ministrija (2025). Informatīvais ziņojums par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/707e492f-8bfd-4dc1-801f-3a6b85abd733

[7] Meilija, D., Pelse, D., Kažoka, I., et.al. (2024). Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme. Pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf

[8] Vārpiņa, Z., Krūmiņa, M. (2025). Starptautisko student integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā. Pieejams: https://arpasaulespieredzi.lv/wp-content/uploads/2025/11/Treso_valstu_studentu_nodarbinatiba_2025.pdf

[9] International Organization for Migration (2018). Key Migration Terms. Pieejams: https://www.iom.int/key-migration-terms

[10] Vārpiņa, Z., Krūmiņa, M. (2025). Starptautisko student integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā. Pieejams: https://arpasaulespieredzi.lv/wp-content/uploads/2025/11/Treso_valstu_studentu_nodarbinatiba_2025.pdf

[11] Eiropas migrācijas tīkla Latvijjas kontaktpunkts. Siliņa-Osmane, I., Ieviņa, I. (2025). Par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2024. Gadā. Pieejams: https://www.emn.lv/eiropas-migracijas-tikls-publice-patveruma-un-migracijas-parskatu-par-2024-gadu/

[12] Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts. Siliņa-Osmane, I., Ieviņa, I. (2024). Ziņojums par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2023. gadā. Pieejams: https://www.emn.lv/zinojums-par-migraciju-un-patveruma-situaciju-latvija-2023-gada/

[13] Migunovs, A. (2025). Ko lielāks remigrantu skaits sola Latvijas darba tirgum? Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/raksti/ko-lielaks-remigrantu-skaits-sola-latvijas-darba-tirgum

[14] Pelse, D., Stafecka, L., Liepiņa, S. et. Al. (2025). Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijas izglītības sistēmā: prakse un izaicnājumi. Pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/10/Ukrainas-civiliedzivotaji-Latvijas-izglitibas-sistema-prakse-un-izaicinajumi.pdf

[15] Ministru kabinets (2018). Par konceptuālo ziņojumu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/297177-par-konceptualo-zinojumu-konceptuals-zinojums-par-imigracijas-politiku

[16] Saeima (2002). Imigrācijas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/68522-imigracijas-likums

[17] Ministru kabinets (2018). Par konceptuālo ziņojumu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/297177-par-konceptualo-zinojumu-konceptuals-zinojums-par-imigracijas-politiku

[18] Saeima (2025). Likumprojekts “Imigrācijas likums”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Imigr%C4%81cijas+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

[19] Iekšlietu ministrija (2025). Informatīvais ziņojums par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/707e492f-8bfd-4dc1-801f-3a6b85abd733

[20] Ekonomikas ministrija (2024). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/20607/download?attachment

[21] Ekonomikas ministrija (2024). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/20607/download?attachment

[22] Turpat.

[23] Iekšlietu ministrija (2025). Informatīvais ziņojums par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/707e492f-8bfd-4dc1-801f-3a6b85abd733

[24] Meilija, D., Pelse, D., Kažoka, I., et.al. (2024). Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme. Pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf

[25] Vārpiņa, Z., Krūmiņa, M. (2025). Starptautisko student integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā. Pieejams: https://arpasaulespieredzi.lv/wp-content/uploads/2025/11/Treso_valstu_studentu_nodarbinatiba_2025.pdf

[26] International Organization for Migration (2018). Key Migration Terms. Pieejams: https://www.iom.int/key-migration-terms

[27] International Organization for Migration (2015). Migration Governance Framework. Pieejams: https://mena.iom.int/resources/migration-governance-framework-migof

Noderīgi resursi:

1.  Centrālā statistikas pārvalde. Reemigranti pa vecuma grupām 2013-2024, IBR040. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR040/
2. Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts. Siliņa-Osmane, I., Ieviņa, I. (2025). Par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2024. Gadā. Pieejams: https://www.emn.lv/eiropas-migracijas-tikls-publice-patveruma-un-migracijas-parskatu-par-2024-gadu/
3. Ekonomikas ministrija (2024). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/20607/download?attachment
4. Iekšlietu ministrija (2025). Informatīvais ziņojums par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/707e492f-8bfd-4dc1-801f-3a6b85abd733
5. International Organization for Migration (2015). Migration Governance Framework. Pieejams: https://mena.iom.int/resources/migration-governance-framework-migof
6. International Organization for Migration (2018). Key Migration Terms. Pieejams: https://www.iom.int/key-migration-terms
7. Meilija, D., Pelse, D., Kažoka, I., et.al. (2024). Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme. Pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf
8. Migration Policy Group (2025). Migrant Integration Policy Index 2025. Latvia. Pieejams: https://www.mipex.eu/latvia
9. Ministru kabinets (2018). Par konceptuālo ziņojumu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/297177-par-konceptualo-zinojumu-konceptuals-zinojums-par-imigracijas-politiku
10. Ministru kabinets (2018). Par konceptuālo ziņojumu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/297177-par-konceptualo-zinojumu-konceptuals-zinojums-par-imigracijas-politiku
11. OECD (2025). International Migration Outlook 2025. Pieejams: https://doi.org/10.1787/ae26c893-en
12. Pelse, D., Stafecka, L., Liepiņa, S. et. Al. (2025). Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijas izglītības sistēmā: prakse un izaicnājumi. Pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/10/Ukrainas-civiliedzivotaji-Latvijas-izglitibas-sistema-prakse-un-izaicinajumi.pdf
13. Saeima (2002). Imigrācijas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/68522-imigracijas-likums
14. Saeima (2025). Likumprojekts “Imigrācijas likums”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Imigr%C4%81cijas+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4
15. Saeima (2025). Saeima izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālajā un ES regulējumā saistībā ar masveidīgu trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35311-saeima-izveido-parlamentaro-izmeklesanas-komisiju-par-problemam-nacionalaja-un-es-regulejuma-saistiba-ar-masveidigu-treso-valstu-pilsonu-iecelosanu-latvija
16. Vārpiņa, Z., Krūmiņa, M. (2025). Starptautisko student integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā. Pieejams: https://arpasaulespieredzi.lv/wp-content/uploads/2025/11/Treso_valstu_studentu_nodarbinatiba_2025.pdf
17. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (2025). Pārskats par migrācijas un integrācijas politikas jomu aktuālajiem tematiem Latvijā 2002.-2025. gads. Pieejams: šeit.