Raksts

8 iemesli, kāpēc sievietes reti izvēlās darbu IT jomā


Datums:
01. jūlija, 2020


Autori

Līga StafeckaSintija Tarasova


3.jūnijā IT Vēstnešu iniciatīvas atklāšanas pasākuma ietvaros domnīca PROVIDUS prezentēja pētījumu “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”, ko veikusi domnīca Providus ar IT Izglītības fonda un Accenture Latvija atbalstu.

 

Šis raksts ir daļa no pētījuma “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”. Pilnu pētījuma tekstu iespējams lasīt un lejupielādēt šeit.

 


 

Izteiktajai dzimumu nevienlīdzības problemātikai informācijas tehnoloģiju jomā ir veltīti daudzi pētījumi, mēģinot saprast cēloņsakarības gan izglītības iegūšanas posmā, gan arī profesionālās karjeras attīstībā.

Pētījumi liecina, ka lielākai sieviešu pārstāvniecībai IKT sektorā ir dažādu līmeņu šķēršļi. Sarežģītākie no tiem ir sabiedrības stereotipi par dzimumam piemērotām lomām, kas ievērojami ietekmē nākotnes karjeras izvēli. Situāciju ietekmē arī dažādi iekšējie šķēršļi, piemēram, dzimumu psiholoģiskās atšķirības attiecībā uz pašvērtējumu un iekšējo konkurenci, pieeju darbam, kā arī tādi faktori kā dzimumu diskriminācija, grūtības savienot darba un privāto dzīvi, lomu ģimenē vai redzamu veiksmīgu paraugu trūkums u. c. Turpinājumā ir apkopotas biežāk minētās atziņas no dažādiem pētījumiem.

 

1. Stereotipi par dzimumu lomām sāk veidoties jau agrā bērnībā un turpina attīstīties visu dzīvi

Stereotipi par dzimumu lomām (dzimumstereotipiska pārliecība par to, ka sievietēm un vīriešiem piemīt konkrētas rakstura īpašības) ir viens no ietekmējošajiem faktoriem, kas nosaka mērķus un ambīcijas, ko sev izvirza sievietes. Kamēr ne visi pētnieki piekrīt tam, cik būtiski stereotipi ietekmē dzimumtipisku uzvedību, vairumā gadījumu tiek atzīts, ka mēs kā indivīdi agrīnā vecumā gūstam savu izpratni un ideju par dzimumu lomām, novērojot vidi ap mums (Observational learning), kas ietekmē stereotipisku pārliecību veidošanos un pakārtoti var veicināt stereotipisku uzvedību. T. i., indivīdi, novērojot vidi ap sevi, jau agrīnā vecumā iemācās asociēt konkrētas īpašības ar konkrētiem dzimumiem (piemēram, zēnam, spēlējoties ar automobiļiem, veidojas šāds domu gājiens: «Automobiļi ir zēniem. Esmu zēns. Tātad automobiļi ir piemēroti man.»1

Šī agrīnā pieredze arī ietekmē to, kā cilvēki racionalizē pastāvošo dzimumu nevienlīdzību, pamatojot to ar konkrētajam dzimumam piemītošām rakstura īpašībām. Piemēram, novērojot to, ka sievietes biežāk ieņem amatus saistībā ar rūpēšanos par citiem cilvēkiem (piemēram, medmāsa, sociālā darbiniece, audzinātāja utt.), sievietes kopumā tiek uztvertas kā gādīgas un sirsnīgas (salīdzinot ar vīriešiem); novērojot to, ka vīrieši biežāk ieņem amatus saistībā ar izaugsmi un vadības pozīcijām, kopumā viņi tiek uztverti kā pārliecinošāki, loģiskāki, dominējošāki (salīdzinot ar sievietēm). No tā izriet, ka sievietes un vīrieši paši var apzināti un/vai neapzināti pieņemt un pārņemt šādu stereotipisku domāšanu par savu un pretējo dzimumu, kas turpmāk arī ietekmē šo indivīdu darbības.2

 

 

2. Atšķirīgs iedrošinājums interesēties par tehniskajām zinātnēm un STEM priekšmetiem bērnībā

Pētījumos, kas analizē rotaļlietu piedāvājumu, kā arī rotaļlietu marķēšanu tirgū (sadalījumu meitenēm un zēniem paredzētajās), ir secināts, ka jau agrīnā bērnībā meitenēm un zēniem tiek veidotas atšķirīgas intereses par STEM nozari — zēniem ir piemēroti interesēties par tehniskajām zinātnēm un ar rotaļlietu starpniecību viņi tiek pastāvīgi iedrošināti tam.3 Zēniem paredzētās rotaļlietas parasti būs saistītas ar tehniskiem risinājumiem, būvēšanu, saturēs maināmas detaļas, mehānismus, būs vadāmas, proti, vērstas uz tehniskām prasmēm, likumsakarībām un telpisko domāšanu. Meitenes parasti tiks stimulētas attīstīt sociālās prasmes, saziņu, emocijas, empātiju (piemēram, rūpes par bērniem, dzīvniekiem) un skaistumkopšanu, bet stimuls interesēties par STEM jomu būs ievērojami mazāks.4 Reklāmas tirgus un plašsaziņas līdzekļi nostiprina šos stereotipus.5 Sociālie priekšstati ietekmē ne vien cilvēkus, kuri ir bērnu apkārtnē, bet arī to, kā sevi uztver paši bērni.

 

3. Pusaudžu vecumā meitenēm strauji zūd interese par STEM mācību priekšmetiem

Pēdējos gados tēmai veltītie apskati bieži pamatojas uz 2017. gada Microsoft veikto pētījumu par skolas vecuma meiteņu interesi par STEM mācību priekšmetiem Eiropā. Pētījums tika veikts 12 Eiropas valstīs, taču Latvija nebija to vidū. Pētījums, kas pamatojas uz fokusgrupām un 11,5 tūkst. meiteņu aptaujāšanu, secināja, ka meiteņu interese par STEM priekšmetiem rodas aptuveni 11–12 gadu vecumā, bet strauji mazinās 15–16 gados. Interese mazinās arī par humanitāriem priekšmetiem. Vēlāk inter+ese atgriežas, bet, salīdzinot ar humanitārajiem priekšmetiem, par STEM tā atjaunojas mazākā apmērā. Meiteņu intereses veicināšanai par tehnoloģijām izšķiroši ir 3–4 gadi starp šiem vecuma posmiem.

Pētījumā tika secināts, ka pieci galvenie virzītājspēki, kas palielina meiteņu interesi par STEM priekšmetiem, ir:

1) redzami, iedvesmojoši sieviešu piemēri;

2) praktiska pieredze skolā un ārpus skolas un radošs mācību process;

3) skolotāju (arī ģimenes, draugu) iedrošinājums meitenēm;

4) lielāka izpratne par šo zināšanu praktisku lietojamību un noderīgumu nākotnē;

5) pārliecība, ka šajā nozarē pret meitenēm attieksme būs vienlīdzīga (priekšstats par to, ka STEM jomā pastāv nevienlīdzība, attur meitenes izvēlēties nākotnes studijas šajā jomā).6

 

4. Sievietēm ir augsts paškritikas līmenis, kas kavē gatavību veidot karjeru IT jomā

Vairāki tēmai veltīti pētījumi pievērš uzmanību atšķirībām saistībā ar sieviešu un vīriešu pašvērtējumu darba veikšanā, gatavību riskēt, piedalīties pārrunās, kam ir cieša saistība ar sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, — ko sagaida no sievietēm un ko no vīriešiem.7 Sievietes biežāk ietekmē bailes kļūdīties, tādēļ, veicot darba pienākumus, sievietes būs ievērojami piesardzīgākas, saskaroties ar problēmām, drīzāk meklēs savas kļūdas, kamēr vīrieši tās biežāk izskaidros ar ārējiem apstākļiem.8 Galvenie cēloņi šādām atšķirībām ir saistīti ar sabiedrībā nostiprinātajiem priekšstatiem, ka meitenes uzvedas ievērojami kārtīgāk, ievēro noteikumus un ir precīzas. Šādu gaidu nav attiecībā uz zēniem. Analizējot šo problemātiku, daudzi autori pamatojas uz ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hewlett-Packard iekšējām vajadzībām veiktu izpēti, kurā tika secināts, ka sievietes piesakās vakancēm tad, ja viņas 100% atbilst kvalifikācijas prasībām, kamēr vīrieši piesakās, ja atbilst aptuveni 60% prasību.9 Šis novērojums arī atspoguļojas ASV veiktajā pētījumā par darbinieku atlasi vai paaugstināšanu amatā, proti, sievietes biežāk tiek vērtētas pēc viņu darba pieredzes, uzrādītajiem rezultātiem pagātnē, kamēr vīrieši pēc viņu potenciāla.10 Sievietes biežāk akcentēs to, kur viņām trūkst pieredzes, kamēr vīrieši uzsvērs to, ko viņi var izdarīt.11

 

5. Grūtības savienot profesionālo karjeru ar rūpēm par ģimeni

Lielbritānijā veiktā pētījumā, kura mērķis bija izprast iemeslus, kādēļ sievietes aiziet no darba IKT nozarē, tika secināts, ka viens no būtiskākajiem iemesliem ir pārmērīga spriedze, ko rada profesionālās izaugsmes IT dinamiskajā vidē apvienošana ar labi pildītu sociālo lomu ģimenē — rūpēšanos par bērniem un mājsaimniecību, ko sabiedrība un arī pašas sievietes uzskata par galvenokārt sieviešu pienākumu.12 Aprēķināts, ka sievietes Eiropā rūpēm par bērniem un mājas soli, proti, tā sauktajam neapmaksātajam darbam, nedēļā vidēji velta 30 stundas, kamēr vīrieši uz pusi mazāk laika — 16 stundas. Vienlaikus vīrieši vairāk nekā sievietes strādā apmaksāto darbu — vidēji 39 stundas nedēļā, bet sievietes 30 stundas.14 Minētajā pētījumā sievietes norāda13, ka darbs šajā nozarē ir saistīts ar virsstundām, augstu gatavību reaģēt uz problēmsituācijām arī ārpus darba laika, komandējumiem — citiem apstākļiem, kas ievērojami apgrūtina viņu spēju savienot to ar ģimenes dzīvi. Līdz ar to uzņēmumos, kuros iekšējā kultūra nav atbalstoša ģimenēm ar bērniem, sievietes biežāk lems par aiziešanu no uzņēmuma.

 

6. Grūtības iekļauties kolektīvā, izslēgšana, seksisms, seksuāla uzmākšanās

Grūtības iekļauties kLielbritānijā veiktā pētījumā IT sektoru pametušās sievietes dalās aiziešanas iemeslos, starp kuriem min pieredzi, ka vīriešu ievērojamais pārsvars kolektīvā rada dažādas nepatīkamas situācijas, piemēram, grūtības iekļauties vīriešu kolektīvā, piemēram, sieviešu nespēja pieņemt vīriešu humoru, atšķirīga konfliktsituāciju risināšanas pieeja (sievietes retāk būs agresīvas), sievietes sasniegumu (piemēram, karjeras paaugstinājums) biežāka sasaistīšana ar pievilcīgu ārieni, nevis profesionālajām spējām, aizskaroši joki, piezīmes par izskatu vai apģērbu, kuru noraidīšanu mēdz tulkot kā nespēju iekļauties kolektīvā. Sievietes ir pieredzējušas arī seksuālu uzmākšanos darbā.15 Kolektīvā, izslēgšana, seksisms, seksuāla uzmākšanās

 

7. Neapzināti aizspriedumi pret sievietēm

Diskriminācija vairumā attīstīto valstu ir aizliegta ar likumu, taču sieviešu pieredze liecina, ka nozarēs, kurās ir ievērojama dzimumu disproporcija, biežāk tiek pieredzēti tā sauktie neapzinātie aizspriedumi (unconscious bias) jeb diskriminācija, kas pamatojas uz sabiedrības stereotipiem par noteiktu cilvēku grupu. Šādi aizspriedumi ietekmē vērtējumu par viena vai otra dzimuma piemērotību noteiktām profesijām. Piemēram, neapzināti aizspriedumi var negatīvi ietekmēt sievietes iespējas tikt pieņemtai darbā augstākā un labāk atalgotā amatā vai profesijā, kurā dominē vīrieši.16 IKT nozarē sievietes saskaras ar viņu prasmju un spēju apšaubīšanu tehniskajās zinātnēs, kas kopumā būtiski ietekmē meiteņu vēlmi izvēlēties studijas STEM zinātnēs.17 Tas ietekmē arī darba devējus, kuri atšķirīgi vērtē sieviešu un vīriešu studiju nozīmīgumu šajās zinātnēs.

 

8. Zemāks atalgojums sievietēm

Sievietes IKT sektorā kopumā pelna vairāk nekā par līdzīga līmeņa pienākumiem citās nozarēs. Taču atalgojuma nevienlīdzības mērījumi liecina, ka informācijas tehnoloģiju nozarē sieviešu profesionālās spējas finansiāli tiek novērtētas ievērojami zemāk. Mērījumi rāda, ka atalgojuma atšķirība Eiropas valstīs sieviešu un vīriešu — IKT uzņēmēju — līmenī ir pieaugusi no 20% (2010) līdz 30% (2015), taču atalgojuma atšķirība IKT speciālistu līmenī ir samazinājusies līdz aptuveni 12%.18 Ar IKT uzņēmējiem šajā gadījumā tiek saprastas vai nu personas, kuras ir nodibinājušas uzņēmumu, vai pašnodarbinātās personas.

 


1 Olsson, M., & Martiny, S. E. (2018). Does Exposure to Counterstereotypical Role Models Influence Girls’ and Women’s Gender Stereotypes and Career Choices? A Review of Social Psychological Research. Frontiers in psychology, 9, 2264. https://doi.org/10.3389/ fpsyg.2018.02264. (Pēdējo reizi skatīts 05.05.2020.)

2 Ibid.

3 Inmann J., Cardella M. “Gender Bias in the Purchase of STEM-Related Toys (Fundamental)”, June 2015, ASEE Annual Conference & Exposition, American Society for Engineering Education, Seattle, Washington. Auster J. C.; Mansbach C. S. “The Gender Marketing of Toys: An Analysis of Color and Type of Toy on the Disney Store Website”, June 2012. Sex Roles, 67:375–388

4 Caleb, L. “Design Technology: Learning how girls learn best”. Equity & Excellence, 2000. Vol. 33, Issue 1.

5 Lielbritānijā bāzētās Inženierzinātņu un tehnoloģiju asociācijas veiktajā pētījumā 2016. gadā tika secināts, ka STEM ievirzes rotaļlietas trīsreiz biežāk tiek paredzētas zēniem nekā meitenēm. Analizējot desmit lielāko rotaļlietu tirgotāju vietnēs rotaļlietu sadalījumu zēniem un meitenēm, kā arī lielāko meklētājprogrammu (Google, Yahoo, Bing) rezultātus saistībā ar zēnu un meiteņu rotaļlietām, tika secināts, ka STEM ievirzes rotaļlietas 31% gadījumu tika marķētas kā zēnu rotaļlietas, kamēr tikai 11% gadījumu tādas bija sadaļā, kas ir paredzēta meitenēm. Avots: The Institution of Engeneering and Technology: “Parents, retailers and search engines urged to ‘re-think the pink’ next Christmas” 06 December 2016. Pieejams šeit: https:// www.theiet.org/media/press-releases/ press-releases-2016/06-december2016-parents-retailers-and-search-engines-urged-to-re-think-the-pink-next-christmas/ (Pēdējo reizi skatīts 28.04.2020.)

6 Why Europe’s girls aren’t studying STEM”, Microsoft. 2017. Pētījums tika veikts 12 Eiropas valstīs, aptaujājot 11 500 meitenes, rīkojot fokusgrupas 54 meitenēm 9 valstīs. Ar pētījumu var iepazīties šajā vietnē: https:// www.yumpu.com/en/document/ read/57225034/why-europes-girlsarent-studying-stem (Pēdējo reizi skatīts 05.05.2020.)

7 Bertrand M.”New Perspectives on Gender”. Booth School of Business, Handbook of Labor Economics, 2010. Volume 4b. University of Chicago, NBER, CEPR and IZA.

8 Koch S. C., Müller S. M., Sieverding M. “Women and computers. Effects of stereotype threat on attribution of failure”, Computers & Education, Volume 51, Issue 4, December 2008, Pages 1795-180

9 Tara Sophia Mohr: “Why Woman Don’t Apply for Jobs Unless they’re 100% Qualified?”, August 24, 2014, Harward Business Review [https://hbr. org/2014/08/why-women-dont-applyfor-jobs-unless-theyre-100-qualified]

10 Barsh J, Yee L. “Unlocking the full potential of women in the US economy”, McKinsey and Company, 2011. https://www.mckinsey.com/businessfunctions/organization/our-insights/ unlocking-the-full-potential-of-women

11 Women Active in the ICT Sector. Final Report. A study prepared for the European Commission. DG Communications Networks, Content & Technology by Iclaves S. L., European Union, 2013.

12 Griffiths M., Karenza M “Disappearing Women’: A Study of Women Who Left the UK ICT Sector” Journal of Technology, Management and Innovation. 2010., Vol. 5, Issue 1.

13 6th European Working Conditions Survey, Eurofound 2015. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/ files/factsheet-gender_pay_gap-2019. pdf (Pēdējo reizi skatīts 28.04.2020.)

14 Griffiths M., Karenza M “Disappearing Women: A Study of Women Who Left the UK ICT Sector” Journal of Technology, Management and Innovation. 2010., Vol. 5, Issue 1.

15 Griffiths M., Karenza M “Disappearing Women: A Study of Women Who Left the UK ICT Sector” Journal of Technology, Management and Innovation. 2010., Vol. 5, Issue 1. Līdzīgas problēmas ir izceltas arī šajā pētījumā: Women Active in the ICT Sector. Final Report. A study prepared for the European Commission. DG Communications Networks, Content & Technology by Iclaves S.L., European Union, 2013.

16 Coffman K. B., Exley C. L., Niederle M. “The Role of Beliefs in Driving Gender Discrimination”, Working Paper, Harward Business School, December 11, 2019

17 Viens no secinājumiem par to, kas attur pusaudzes meitenes izvēlēties STEM virziena studijas, kurš ir norādīts šajā pētījumā: “Why Europe’s girls aren’t studying STEM”, Microsoft. 2017.

18 “Women in the Digital Age” Final Report. A study prepared for the European Commission. DG Communications Networks, Content & Technology by: Iclaves, SL. in cooperation with the Universitat Oberta de Catalunya (UOC), European Union, 2018, p. 75.


Vai IKT ir nākotne visiem?

Pētījums “Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”

10 ieteikumi, lai piesaistītu sievietes darbam IKT sektorā

Paper Representation of women in the ICT sector in Latvia: public perception and workplace adaptation to gender equality

10 propositions to increase women representation in the IT sector

Why are there so few women in tech? 8 reasons backed by scientific studies

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!