Raksts

10 ieteikumi, lai piesaistītu sievietes darbam IKT sektorā


Datums:
19. jūnija, 2020


Autori

Līga StafeckaSintija Tarasova


Foto: Code Projected Over Woman

3.jūnijā IT Vēstnešu iniciatīvas atklāšanas pasākuma ietvaros domnīca PROVIDUS prezentēja pētījumu “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”, ko veikusi domnīca Providus ar IT Izglītības fonda un Accenture Latvija atbalstu.

Šis raksts ir daļa no pētījuma “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”, ko iespējams lasīt un lejupielādēt šeit. Tāpat ar visu pētījumu var iepazīties arī IT Izglītības fonda mājaslapā – https://www.startit.lv/lv/jaunumi

Pētījums veikts ar IT Izglītības fonda un Accenture Latvija atbalstu

 


 

Problēma: iemesli, kādēļ sieviešu pārstāvība IKT sektorā ir zema, rodas jau bērnībā. Tādēļ problēmai ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi. Sabiedrība kopumā atbalsta meiteņu karjeras izvēli dabaszinātņu/IKT jomā, taču meitenēm ir ievērojami mazāks iedrošinājums nekā zēniem izvēlēties studēt šo nozari. Sabiedrībā (vienmērīgi izkliedēti dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās) ir izveidojies kopumā stereotipizēts priekšstats par IKT kā vīriešiem piemērotāku darbības jomu.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Jāparāda, ka IKT/dabaszinātņu joma ir vienlīdz piemērota meitenēm. Meitenēm ir jāsaņem papildu iedrošinājums interesēties par IKT nozari.

 

Kā to panākt?

 

1. IKT nozares darbības spektru: nozare aptver plašāku specializāciju loku nekā tikai programmēšanu. Intervijās pedagogi, nozares pārstāvji atzīst, ka trūkst izpratnes par IKT nozares darbu, tas lielākoties asociējas ar programmēšanu. Taču tas aptver dažādus virzienus — datorgrafiku, tīmekļa dizainu, IT sistēmanalīzi, zināšanas par datu drošību, IT projektu vadību, mājaslapu izstrādi un administrēšanu un daudzas citas specializācijas. Savukārt, kā liecina pētījuma fokusgrupu rezultāti, tieši attiecībā uz programmēšanu valda visizteiktākie stereotipi, ka tas ir vīriešiem piemērotāks darbs.

2. Veidot sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, kas gatavo dažādu vecumu bērniem segmentētus raidījumus, kuros jau šobrīd tiek iekļautas dabaszinātnes veicinošas aktivitātes, lai tajos vairāk tiktu iesaistītas meitenes. Nozarei jau šobrīd būtu jāizmanto dažādu vecumu bērniem paredzētie izklaides raidījumi vai jāveido jauna sadarbība, lai ne tikai popularizētu IKT nozares dažādās specializācijas, bet arī tās piemērotību abiem dzimumiem. Piemēram, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem paredzētajā raidījumā («Kas te? Es te!») ir eksperimentu rubrika, bet tajā eksperimentus vada vīrieši un bērnu loma arī ir atvēlēta zēniem. Būtu svarīgi, lai bērni un vecāki redzētu, ka gan eksperimentu vadītāju, gan dalībnieku lomā tajos vienlīdz labi iederas kā sievietes vai meitenes, tā vīrieši vai zēni. Pētījums neanalizēja publiskās kampaņas vai raidījumu saturu, taču būtu vēlams izvērtēt iespējas izmantot jauniešu vidē populārus plašsaziņas līdzekļus priekšstatu mainīšanai par nozari. Pētījums liecina, ka pirmsskolas/ pirmās klases vecuma meitenēm ir četras reizes mazāka iespēja saņemt dāvanā konstruktoru — dāvanu, kas stimulē atklāt mehānismu darbību, interesēties par tehniskām zinātnēm. Tas liecina, ka stereotipi par zēniem un meitenēm piemērotām rotaļlietām jau no mazotnes veido bērnos priekšstatu par to, kas viņu pārstāvētajam dzimumam būtu atbilstošākā darbības joma.

3. Veicināt saziņu par meiteņu iesaisti informāciju un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Esošā saziņa (plašsaziņas līdzekļos, reklāmās, video un audio materiālos) par IKT jomu parasti attēlo puišus kā jomai raksturīgus. Lai veicinātu meiteņu interesi par jomu, redzot «pozitīvo paraugu» iepriekš minētajās saziņas platformās, kā arī biežāk parādot veiksmīgas IT speciālistes sievietes (role models), ir vēlams biežāk runāt par šo jomu no meiteņu perspektīvas.

4. Rīkot īpašus atbalsta pasākumus skolniecēm, lai meitenes varētu iegūt līdzvērtīgas IKT prasmes. Bērnu vecāki parasti izvēlas IKT jomas aktivitātēs jau agrīnā vecumā iesaistīt zēnus, nevis meitenes, radot meitenēm papildu grūtības laika gaitā iekļauties vidē, kur dominē zēni, kā arī pastiprinot zēnu stereotipus par IKT jomu kā nepiemērotu vidi meitenēm. Šo problēmu potenciāli risinās jaunā mācību programma (Skola 2030), kas IKT prasmes integrēs mācību procesā jau no 1. klases un padarīs IKT izglītību līdzvērtīgi pieeja mu gan meitenēm, gan zēniem, jo pieeja šāda veida izglītībai nebūs atkarīga no vecāku izvēles.

 


 

Problēma: jauniešiem (un arī plašākai sabiedrībai) nav pietiekamas izpratnes par IKT prasmēm un to aktualitāti, kā arī karjeras iespējām IKT jomā.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Jauniešiem un plašākai sabiedrībai (arī vīriešiem) paredzētajam vēstījumam ir jāveicina izpratne par IKT prasmju lietojumu un aktualitāti plašākā mērogā, nevis tikai IKT sektorā.

 

Kā to panākt?

5. Īstenot kampaņas, kas aktualizē un skaidro dažādu prasmju (esošo un potenciālo) pieprasījumu darba tirgū. Intervijās un tiešsaistes aptaujās gūtā informācija liecina, ka daļa jauniešu neuzskata par nepieciešamu apgūt IKT prasmes, tāpēc ka viņi neplāno savu karjeru saistīt ar IKT nozari. Ņemot vērā, ka IKT prasmes ir kļuvušas pieprasītas teju ikvienā jomā un vairumā amata pozīciju, ir ieteicams, lai sabiedrība kopumā tiktu izglītota par šo jomu dažādās kampaņās/vēstījumos. Covid-19 krīze ir pateicīgs fons, lai parādītu tehnoloģiju nozīmi ikdienā.

 


 

Problēma: sabiedrība neieteiktu IKT sektoru kā jomu, kurā pārkvalificēties darba dzīves laikā. Sievietēm, apsverot domu par profesionālām pārmaiņām, trūkst iedrošinājuma izvēlēties šo jomu.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Sievietēm būtu jāsaņem vairāk iedrošinājuma no uzņēmumiem, ka viņu iepriekšējā pieredze būs uzņēmuma ieguvums. Lēmuma pieņemšanā par pārkvalificēšanos IKT nozarē sievietēm būtu jāsaņem vairāk iedrošinājuma no apkārtējiem (vai vismaz, lai apkārtējie, stereotipu vadīti, neatrunātu).

 

Kā to panākt?

 

6. Veidot pozitīvas pārkvalifikācijas pieredzes stāstus. Uzņēmumiem būtu jāturpina iesāktā prakse ar veiksmīgas sieviešu pārkvalifikācijas pieredzes stāstu popularizēšanu. Sievietes darbam IKT sektorā lielākoties motivē nozares dinamiskums, mainīgums, kas ļauj izvairīties no rutīnas, kā arī atalgojums, kas ir augstāks nekā citos sektoros. Taču fokusgrupu dalībnieces, kuras pārkvalificējās uz IKT sektoru, atzina, ka viņas ir jutušās nedroši, vai uzņēmums novērtēs viņu iepriekšējo pieredzi, veicot ar IKT nesaistītu darbu, vai tai būs vērtība. Vēstījumā sievietēm, kuras mudina pāriet darbā uz IKT jomu, būtu vērts norādīt, ka viņas ir jaunatnācējas sektorā, bet viņas tam pievienojas ar citām tehnoloģiju uzņēmumam svarīgām zināšanām un prasmēm.

7. Ar atbalsta personu starpniecību iedrošināt sievietes izvēlēties pārkvalifikācijai IKT nozari. Līdzšinējās kampaņas lielākoties ir bijušas vērstas uz pašām sievietēm un tās ir jāturpina. Vienlaikus ir būtiski, ka sievietes saņem iedrošinājumu arī no apkārtējiem cilvēkiem, kuri ietekmē viņu lēmumu par labu karjerai vai pārkvalifikācijai, vai vismaz lai viņas nesaskartos ar lielu apkārtējo pretestību. Tādēļ šādās publiskās kampaņās būtu vērts uzrunāt arī citas mērķgrupas. Piemēram, uzrunājot jauniešus, lai panāktu viņu atbalstu māsas/mammas interesei par IKT jomu — mācībām/pārkvalifikācijai. Vai uzrunājot vecākus ar citu vecāku pieredzes stāstiem — kā viņi ir atbalstījuši savu meitu izvēli studēt IKT jomā vai motivējuši bērnības vecumposmā robotikas nodarbību apmeklēšanai. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka sabiedrībā diezgan vienmērīgi dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, tostarp, piemēram, jauniešu vidū, ir nostiprinājušies stereotipi par IKT sektoru kā vīriešiem piemērotāku darbības jomu. Lai sievietes varētu saņemt lielāku iedrošinājumu izvēlēties šo nozari, ir svarīgi, ka mainās viņām apkārt esošo cilvēku attieksme par labu šādai izvēlei. Fokusgrupās sievietes dalījās pieredzē, ka vairākos gadījumos vecāki ir atrunājuši no datorzinātnes studijām augstskolā, argumentējot, ka tā nav sievietēm piemērota profesija.

 


 

Problēma: IKT profesionāļi neredz ieguvumus vai vajadzību pēc dzimumu līdzsvara uzņēmumā.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Jāparāda, ka no dzimuma un citiem aspektiem daudzveidīgas (diversas) komandas darba rezultāts ir kvalitatīvāks, pārdomātāks. Proti, komandā strādājošo īpašības, pieredze ļauj gūt labākus rezultātus un tas ir ieguvums uzņēmumam.

 

Kā to panākt?

 

8. Uzņēmumiem iekšējā un ārējā komunikācijā, ikdienas lēmumos regulāri jāskaidro ieguvumi no dažādības komandas sastāvā. Dati liecina, ka sievietes kopumā vairāk novērtē ieguvumus no dažādības, taču kopumā gan fokusgrupu rezultāti, gan aptauja parāda, ka darbinieki nebūs iniciatori dažādības veicināšanas pasākumiem. Darbinieku izpratne par dažādību ir būtisks faktors, kas ļautu sievietēm vieglāk iekļauties darba vidē.

 


 

Problēma: sievietes baidās no pastiprinātas uzmanības dzimumam, jo tas rada iespaidu, ka profesionālās spējas ir otršķirīgas.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Sievietēm un plašākai sabiedrībai (arī vīriešiem) paredzētajam vēstījumam, ka uzņēmums vēlas sektorā veicināt lielāku dzimumu līdzsvaru, ir jālīdzsvaro vēstījums, ka arī profesionālām spējām ir nozīme.

 

Kā to panākt?

9. Ņemot vērā ievērojamo dzimumu disproporciju IKT sektorā, ir svarīgi īstenot dažādības vadības pasākumus, kas ir vērsti tieši uz lielāku sieviešu intereses radīšanu par karjeru šajā nozarē, kā arī dažādības politiku īstenot ikdienas darba dzīvē. Vēstījumam ir jāatrod līdzsvars starp personīgajiem raksturojumiem, piemēram, dzimumu, izcelsmi un profesionālajām prasmēm, lai neradītu nepareizu priekšstatu, ka profesionālajām spējām ir mazāka nozīme nekā dzimumam Fokusgrupu rezultāti parādīja, ka sievietes uztrauc dažādas uz sieviešu pārstāvību IKT nozarē vērstās aktivitātes, jo tās neizbēgami uzsver dzimumu, taču tas sievietēm rada pretrunīgas sajūtas, ka viņu profesionālajām spējām tādējādi ir maznozīmīgāka loma. Šīs bailes var radīt nevēlamas sekas, piemēram, ka sievietes neatbalsta uzņēmuma politiku palielināt sieviešu pārstāvniecību darbinieku vidū.

 


 

Problēma: sabiedrībai kopumā IKT sektors asociējas ar tādu, kuru ir grūti apvienot ar ģimenes dzīvi.

 

 

Kas būtu jāpanāk? Jāparāda, ka darbu IKT sektorā var veiksmīgi apvienot ar ģimenes dzīvi un vaļaspriekiem.

 

Kā to panākt?

 

10. Radīt tādu IKT nozares tēlu, lai Latvijas sabiedrības vairākums uzskatītu darbu šajā nozarē ne tikai par labi apmaksātu un perspektīvu, bet arī tādu, kuru var veiksmīgi apvienot ar privāto dzīvi, ģimeni, vaļaspriekiem. Dati parāda, ka sabiedrība biežāk ieteiktu izvēlēties šo sektoru meitenēm, ja pārliecinātos, ka to var labi savienot ar ģimenes dzīvi. Īpaši izteikti tas novērojams attiecībā uz ieteikumu sievietēm vēlākā dzīves posmā pārkvalificēties šajā jomā. Nozarē strādājošie novērtē, ka liela sektora priekšrocība ir iespēja to vieglāk savienot ar ģimenes dzīvi, kamēr sabiedrība to redz savādāk. Uzņēmumiem ir iespēja izmantot darbinieku pozitīvo vērtējumu, lai pārliecinātu sabiedrību par to, ka darbu IKT sektorā var veiksmīgi apvienot ar ģimenes dzīvi.

 


Šis raksts ir daļa no pētījuma “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”, ko iespējams lasīt un lejupielādēt šeit. Tāpat ar visu pētījumu var iepazīties arī IT Izglītības fonda mājaslapā – https://www.startit.lv/lv/jaunumi

Pētījums veikts ar IT Izglītības fonda un Accenture Latvija atbalstu


Pētījums “Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”

Paper Representation of women in the ICT sector in Latvia: public perception and workplace adaptation to gender equality

Why are there so few women in tech? 8 reasons backed by scientific studies

10 propositions to increase women representation in the IT sector

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!