Sabiedrības informēšana par būvatļaujām

Foto: k0ffin

Administratīvās tiesu prakses apkopojums par 2013.-2015.gadu liecina, ka nereti kaimiņi par izdoto būvatļauju uzzina tad, kad tiek uzsākti būvdarbi.

Būvniecība ir komplekss process, kurā ir iesaistītas daudzas personas – tie, kas grib būvēt; tie, kas būvē; tie, kas uzrauga būvniecības tiesiskumu un ikviens indivīds, kas būvi lietos vai dzīvo būves tuvumā vai tās ietekmes zonā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu būvniecības procesu, sabiedrības iesaistei būvniecības procesā ir jābūt:

• savlaicīgai, respektīvi, tās iesaistei ir jābūt tad, kad ideju vai ieceri vēl var mainīt vai atcelt;

• jēgpilnai jeb tādai, kur sabiedrība var saprast piedāvāto ideju un var reflektēt vai līdzdarboties idejas pilnveidošanā.

Bez sabiedrības iesaistes neizbēgami pastāv augsts tiesāšanās risks, pakļaujot strīdam gan izdoto būvatļauju, gan akceptēto konkrētās teritorijas atļauto izmantošanu jeb detālplānojumu.

Primāri sabiedrība tiek iesaistīta teritorijas plānošanas procesos, kuras ietvaros tiek plānota un paredzēta noteiktās teritorijas (lielākā vai mazākā apjomā) attīstība, bet sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties jeb izteikt savu viedokli arī būvniecības procesos.

Likumdevējs ir noteicis, ka sabiedrība var iesaistīties būvniecības stadijā divos būtiskos gadījumos:

• ja tiek paredzēts tāds būvniecības process, “(..) kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums”;

• ja pastāv bažas par būvatļaujas tiesiskumu.

Apzinoties faktu, ka Būvniecības likums un to pavadošie normatīvie akti nosaka ikvienas tieši iesaistītās personas (pasūtītāja, būvnieka, būvuzrauga, utt.) tiesības un pienākumus, pētījuma ietvaros tiks apskatīta prakse un tiesu nolēmumi par sabiedrības iesaisti plānotajos un notiekošajos būvniecības procesos, vēršoties tiesā ar lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu gadījumos, ja nokavēts būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš.

Pētījumā konstatēts, ka likumdevējs 2013.gadā mainīja tiesisko regulējumu attiecībā uz termiņu, kādā būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt, būtiski to saīsinot, tādējādi veidojot jaunu sistēmu, uzliekot papildus pienākumus gan sabiedrības locekļiem, gan pasūtītājiem, gan pašvaldībām. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā nozīmēja kaimiņa vai plašākas sabiedrības pienākumu reaģēt uz izdoto būvatļauju nevis tad, kad par to uzzina (kas nereti sakrita ar būvdarbu uzsākšanas brīdi), bet viena mēneša laikā no dienas, kad būvatļauja ir stājusies spēkā (kas nesakrīt ar būvdarbu uzsākšanos). Lai nodrošinātu iespēju, ka sabiedrība ir savlaicīgi informēta par izdoto būvatļauju, likumdevējs noteica pienākumu pašvaldībai publicēt paziņojumu savā mājas lapā un pasūtītājam informēt tuvākos un tālākos kaimiņus. Pētījumā secināts, ka nereti nedz pašvaldība, nedz potenciālais būvnieks nav izpildījis Būvniecības likumā minētos pienākumus, tādējādi sabiedrība neuzzina par izsniegto būvatļauju vai nokavē tās apstrīdēšanas termiņu.

Tāpat pētījumā secināts, ka tiesas savos nolēmumos vērtē ne tikai to, kā un vai kaimiņš vai plašāka sabiedrība uzzinājusi par izdoto būvatļauju, bet apskata praksi, kā tieši pašvaldība informē sabiedrību par ikvienu būvniecības ieceri un kā pasūtītājs rīkojas, izvietojot būvtāfeli objektā. Secināts, ka pastāv būtiskas kļūdas gan pašvaldību darbā, gan no būvnieku puses, piemēram, izliekot būvtāfeli nepārredzamā vietā.

Apkopojot tiesu praksi ir pamats uzskatīt, ka grozījumi Būvniecības likumā, ierobežojot sabiedrības iespējas iestāties pret nekvalitatīviem un nereti prettiesiskiem lēmumiem būvniecības sakarā, tika veidoti nepārdomāti un nevērtējot reālo situāciju. No esošās tiesu prakses uzskatāmi redzams, ka kaimiņi par izdoto būvatļauju uzzina tieši tad, kad tiek uzsākti būvdarbi, nevis kad tiek publicēts paziņojums pašvaldības mājas lapā par izdoto būvatļauju.

Pētījums pieejams – (Sabiedrības informēšana par būvatļaujāmpdf)

Pētījums ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.