Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt, kā pašvaldības spēja pielāgoties šai krīzei, kādu palīdzību tās sniedza un kādi bija galvenie izaicinājumi Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā. Secinājumi ir būtiski, lai stiprinātu Latvijas spēju reaģēt uz līdzīgām krīzēm nākotnē.

Pētījums aptver laika posmu no kara sākuma 2022.gada 24.februārī, līdz aptuveni 2025.gada pavasarim. Tas no vienas puses apkopo pašvaldību lomu dažāda veida palīdzības sniegšanā krīzē, bet no otras puses arī dod pamatu novērtēt situāciju, kā tā attīstījusies vairāk nekā trīs gadu laikā ne vien attiecībā uz pašvaldību paveikto, bet arī kopumā uz integrācijas pieeju Latvijā, institūciju savstarpējo sadarbību un darāmajiem darbiem nākotnē. Šis laika posms ir parādījis, ka ir laiks pāriet no krīzes risinājumiem uz ilgtermiņa stratēģiju starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijai Latvijā.

Apkopotie dati par pašvaldību pieredzi Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā pašvaldībās, pildot sev līdz šim neierastu funkciju, kas saistīta ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, krīzes atbalstu, var secināt, ka pašvaldības kopumā veiksmīgi spējušas pielāgoties krīzei, gan izveidojot palīdzības organizēšanas kārtību, koordināciju, gan īsā laikā pielāgojot pašvaldības pakalpojumus, lai palīdzības saņemšana būtu pietiekami vienkārša un pieejama. Vienlaikus, šīs palīdzības sniegšanas būtisks priekšnoteikums bija veiksmīga sadarbība ar valsts atbildīgajām institūcijām, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Iekšlietu ministriju, bet jo īpaši tas, ka pašvaldību izmaksas palīdzības sniegšanā tika kompensētas no valsts. Bez šāda finansējuma pašvaldību spējas sniegt integrācijas atbalstu ir ievērojami mazākas.

Pētījums pieejams šeit.