Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik aktīvi Latvijā cilvēki darbojas nevalstiskajās organizācijās (NVO), kā tās tiek vērtētas un kādas pazīmes atšķir NVO sektorā aktīvos cilvēkus.
ANOTĀCIJA
Pētījuma ietvaros ir veikta reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja – veiktas 1104 tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, uzdodot viņiem 217 jautājumus. Aptaujas anketa tika izstrādāta, balstoties uz 6 fokusgrupu diskusijām ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem – biznesā iesaistītiem cilvēkiem, NVO aktīvistiem, valsts pārvaldē nodarbinātajiem u.c.
Pētījumā konstatēts, ka lielākā Latvijas sabiedrības daļa (79% aptaujāto) nav iesaistījusies nevalstiskajās organizācijās, tomēr viņi par tām zina – 75% varējuši nosaukt vismaz vienu NVO, taču tikai 12% spēja nosaukt vismaz piecas organizācijas.
Respondentu atbildēs atklājas, ka NVO tiek uztvertas kā domubiedru grupas ar kopīgiem mērķiem un interesēm, kas nav valsts kontrolētas un finansētas. Respondentiem kopumā šķiet, ka svarīgākie motīvi, kas cilvēkiem liek darboties NVO, ir rūpes par savām interesēm, iespēja iegūt jaunus draugus un profesionāli pilnveidoties.
Starp cilvēkiem, kas darbojas NVO un tiem, kas tajās neiesaistās, var konstatēt sociāli demogrāfiskas atšķirības – latvieši ir aktīvāki nekā citu tautu pārstāvji; cilvēki ar augstāko izglītību ir aktīvāki par tiem, kam ir vidējā vai pamatizglītība; sievietes ir aktīvākas nekā vīrieši; augstākā līmeņa vadītāji ir aktīvāki nekā nestrādājošie vai fiziska darba darītāji. Pētījumā arī konstatēts, ka sabiedriski aktīvie cilvēki jūtas laimīgāki, vairāk uzticas cilvēkiem, taču tolerances pakāpe ir vairāk saistīta ar tautību, nevis ar darbību NVO – citu tautību pārstāvjiem kopumā ņemot ir augstāka tolerances pakāpe nekā latviešiem.
Pētījums atklāj, ka tiem cilvēkiem, kas darbojas kādā organizācijā, piemīt konstruktīvāks, instrumentālāks un mazāk cinisks pasaules skatījums un viņi augstāk novērtē cilvēku savstarpējo attiecību nozīmi darba efektivitātē.
Atšķirības starp tiem, kas darbojas un tiem, kas nedarbojas organizācijās pastāv dažādās jomās. Noskaidrots, ka cilvēki, kas darbojas kādā organizācijā, pēdējo 24 mēnešu laikā ir biežāk nodevuši asinis, vairāk piedalījušies sapulcēs, kurās apspriesti pilsētas (pašvaldības) attīstības jautājumi, izteikti biežāk tikušies ar politiķiem, daudz biežāk bez atlīdzības strādājuši citu labā.
Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās
Aptaujas anketa
Aptaujas rezultāti SPSS formātā (nepieciešama SPSS programma)
(SAV, 2,4 MBpdf)