Foto: stevendepolo
Politikas analīzē ieteikti neatliekamie darbi, lai 2017.gadā Latvijai būtu alternatīvas Krievijas gāzes piegādei. Ieskicēti arī nosacījumi, kas ļautu valstij apsvērt [i]Latvijas gāzes[/i] akciju iegādi.
Dabasgāze ir Latvijas ekonomikai un enerģētikai nozīmīgs resurss, tādēļ dabasgāzes piegāde un cena ir divi būtiski nacionālās drošības jautājumi. Latvija visu dabasgāzi saņem no Krievijas Federācijas par cenu, ko tā nevar ietekmēt, jo Latvijai pagaidām – pirms Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības uzsākšanas – nav fiziski iespējamas alternatīvas dabasgāzes piegādes, turklāt tās nav arī Igaunijai un Lietuvai. Vēl jo vairāk – Latvijas gadījumā iespējas panākt Krievijas enerģētikas uzņēmuma Gazprom gāzei alternatīvas piegādes ir ierobežotas arī juridiski: Latvijas valsts un uzņēmuma Latvijas gāze akcionāru līgums paredz līdz 2017.gadam nodrošināt uzņēmumam privilēģijas visos ar dabasgāzes uzņēmējdarbību saistītajos komercdarbības virzienos – pārvadē, sadalē, uzglabāšanā un tirdzniecībā.
Ir arī iemesls uzskatīt, ka 2014.gada marta grozījumi Enerģētikas likumā nevis noteica vēlāku termiņu gāzes tirgus atvēršanai, bet gan gāzes tirgu līdz 2017.gada 3.aprīlim aizvēra, apgrūtinot centienus uzlabot Latvijas un Baltijas valstu enerģētisko drošību.
Vēl 2014.gada maijā Klaipēdas termināļa operatoram Klaipēdas nafta nebija noslēgti līgumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi, tomēr globālās ģeopolitiskās norises ir labvēlīgas sekmīgām sarunām ar potenciālajiem piegādātājiem no Norvēģijas, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas vai Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šīs politikas analīzes mērķis ir novērtēt ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju saistītos procesus Latvijā gan lokālā, gan globālā kontekstā, aplūkot trūkstošo energoresursu piegādes alternatīvu radītos riskus un dot ieteikumus par veicamajiem darbiem, lai mazinātu Latvijas enerģētisko atkarību. Analīzē gāzes tirgus liberalizācija Latvijā vērtēta ievērojami plašākā kontekstā nekā tikai gāzes cena patērētājiem. Vērtēta gan Latvijas energoapgāde un Latvijas atkarība no fosilo primāro energoresursu importa, gan Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes piegādes struktūra un Baltijas valstu infrastruktūra, kas šobrīd liedz tirgū ienākt alternatīviem piegādātājiem. Analizējot dabas gāzes lomu Latvijas enerģētikas sektorā un Latvijas gāzes darbības noteikumus, parādīta Latvijas atkarība no Krievijas dabas gāzes, ko veicinājusi arī faktiskā Latvijas gāzes monopolsituācija.
Visu beidzot, tiek doti ieteikumi neatliekamajiem darbiem, lai 2017.gadā Latvijai ir reālas alternatīvas Krievijas gāzes piegādei. Šajā kontekstā ieskicēti arī nosacījumi, kas ļautu Latvijas valstij nopietni apsvērt Latvijas gāzes akciju iegādi.
(Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā: situācija un izaicinājumipdf)
(Liberalization of the Natural Gas Market in Latvia: Overview and Challengespdf)
Publikācija sagatavota projektā PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta in Latvijas valsts finansiālu atbalstu.