Pētījums

Daugavpils Universitāte kā Latgales reģiona attīstības centrs – augstākās izglītības un darba tirgus dialoga veicināšana


Gads:
2002
Organizācija:
Sorosa fonds – Latvija


Autori

Providus


Projekta mērķis bija izpētīt, kā Daugavpils Universitātes akadēmiskās un profesionālās programmas iekļaujas vietējā darba tirgus kontekstā un kāda ir Universitātes, pašvaldības un vietējo darba devēju sadarbība, kā arī piedāvāt risinājumus, kā Universitātes darbību padarīt efektīvāku reģionālās ekonomikas mērogā.

Projekta ietvaros tika veikta absolventu aptauja, kurā piedalījās 350 DU akadēmisko (maģistra un bakalaura) un profesionālo programmu absolventi, kā arī tika intervēti Universitātes administrācijas pārstāvji.

Absolventu aptaujā tika noskaidrota informācija par viņu darba gaitām un ienākumiem, tajā skaitā, vai darbs atbilst iegūtajai specialitātei un vai Universitātē iegūtās kvalifikācija ir augstāka nekā to prasa darbs. Pētījuma mērķis bija arī noteikt, vai absolventu studijas Universitātē var tikt uzskatītas par ekonomiski izdevīgām viņiem pašiem un sabiedrībai kopumā.

Vairāk kā puse absolventu, kuri ieguvuši pedagoga diplomu, strādā skolā. Maģistratūras absolventu nodarbinātības situācija ir labāka nekā bakalauriem – viņi biežāk ieņem vadošus amatus, kopumā biežāk ir nodarbināti, strādā uz pilnu slodzi ar pastāvīgu līgumu, apmierinātāki ar savu darba vietu, kā arī saņem lielāku atalgojumu.

Nozīmīga daļa aptaujāto piekrita, ka viņi ir pārkvalificēti attiecībā uz viņu pašreizējo darba vietu. Tomēr analīze, izmantojot Profesiju klasifikatoru liecina, ka tikai 13 % absolventu ir “pārizglītoti” attiecībā uz viņu pašreizējo darba vietu, amatu un darba pienākumiem.

Dažas Universitātes katedras (īpaši pedagoģijas fakultātē un ekonomikas nodaļā) ir nodibinājušas veiksmīgas partnerattiecības ar darba devējiem, taču tādu gadījumu nav daudz.

Ekonomiskā atdeve, gan privātā, gan sociālā, no bakalaura un maģistra izglītības Daugavpils Universitātē ir pozitīva. Atdeve no studijām, īpaši maģistra studijām (sešus gadus ilgas studijas), salīdzinot to ar citu valstu mērījumiem, ir samērā augsta. Tas nozīmē, ka, pašreizējām tendencēm saglabājoties, studentiem ir izdevīgi ieguldīt savu laiku un līdzekļus augstākās izglītības iegūšanā DU.

Pētījuma galvenie secinājumi un ieteikumi publicēti pārskatā “Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājums sistēmas vadībai”.

Daugavpils Universitāte kā Latgales reģiona attīstības centrs – augstākās izglītības un darba tirgus dialoga veicināšana

(Pievienotais failspdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!