Foto: Auntie P

Demokrātija nav dzīvotspējīga bez demokrātiem, bez cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka ar savu rīcību spēj ietekmēt politiskos procesus sabiedrībā, ir gatavi respektēt citu indivīdu tiesības un ir gatavi uz saprātīgiem kompromisiem, pētījuma ievadā raksta politologs Juris Rozenvalds.

LU Sociālo un politisko pētījumu institūts ir publicējis pētījumu Cik demokrātiska ir Latvija? : Demokrātijas audits, 2005–2014.

Pētījumā eksperti analizē demokrātiju, to aplūkojot caur četrām prizmām:

“Pilsonība, likums un tiesības, “Reprezentatīva un atbildīga pārvalde”,“Pilsoniskā sabiedrība un tautas līdzdalība” kā arī Demokrātija pārvalstiskā līmenī.

Novērtējumā izmantotās demokrātijas izpratnes pamatā ir divi pamatprincipi: tautas kontrole pār sabiedriski nozīmīgiem lēmumiem un politiskā vienlīdzība, proti, indivīdu iespējas īstenot savas pilsoniskās tiesības nav atkarīgas no viņu labklājības līmeņa, piederības pie kādas sociālās grupas, dzimuma, no etniskās vai reliģiskās piederības.

Pētījums sastāv no 15.nodaļām, katrai aplūkojot kādu no būtiskākajām demokrātijas sastāvdaļām un tās veidojuši attiecīgo nozaru eksperti, piemēram, par Likuma varu un taisnīguma nodrošināšanu raksta PROVIDUS asociētais pētnieks Gatis Litvins, bet par godaprātu sabiedriskajā dzīvē – PROVIDUS vadošais pētnieks Valts Kalniņš, savukārt politologs Ivars Ījabs raksta par politisko līdzdalību, Cilvēktiesību centra eksperte Sigita Zankovska-Odiņa – par politisko nāciju un pilsonību.

Ar pētījumu var iepazīties šeit.