Darbs tiecas izpētīt pastāvošās skolotāju attieksmes pret dzīvi un skolēniem, konstatēt tajās cieņas un tolerances potenciālu un akcentēt labo praksi un pedagoģijas zinātnieku ieteikumus.
Līdzās pētījuma rezultātiem par skolotāju attieksmi pret tolerances jautājumiem (Skolotāju tolerances barometrs) darbā skatīta gan starpkultūru izglītības pieeja, gan iedrošināšanas pieeja. Iekļauti piemēri par konfliktu risināšana un tolerantas attieksmes veidošanu klasē.
Pētījumā ‘Skolotāju tolerances barometrs’ autori izvērtē skolotāju attieksmes pret tolerances audzināšanu skolā un pret pašu skolotāju lomu tolerances veicināšanā. Dati ļauj vērtēt vai skolotāji sociāl psiholoģiski orientējas uz sadarbību ar skolēniem vai dominēšanu, atsevišķi izdalīta skolotāju ‘izdegšanas’ problēma. Autori sniedz vērtējumu par skolotāju gatavību iesaistīties konfliktu risināšanā starp skolēniem, ja konflikti notiek skolēnu sociālās izcelsmes, rases, tautības vai seksuālās orientācija dēļ.
Pētījumā noskaidroti arī skolotāju uzskati par valsts un pašvaldību institūciju lomu kā ekspertīzes avotu, kas palīdz mācīt par toleranci.