Foto: EC - Audiovisual Service / Georges Boulougouris
2017.gada rudenī sabiedriskās organizācijas un augstskolas sešās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Austrija, Bulgārija, Latvija, Slovākija, Ungārija, Vācija) rīkoja diskusijas ar reģionu iedzīvotājiem par eiroskepsi – tās iemesliem un dažādajām izpausmēm.
Šīs diskusijas tika organizētas Bratislavas Comenius Universitātes vadībā, un to norisi finansēja Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem”. Kopā norisinājās 66 diskusijas ar vairāk nekā 400 Eiropas iedzīvotāju dalību.
Diskusiju kopējā noskaņa dažādās valstīs atšķīrās: Latvijas un Vācijas iedzīvotāji kopumā bija optimistiski noskaņoti, taču Austrijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā diskusiju dalībnieku vairākums pret ES bija skeptiski.
Latvijā diskusijas organizēja domnīca PROVIDUS, 2017.gada rudenī vadot 8 fokusgrupas/diskusijas ar Latvijas iedzīvotājiem par eiroskepses iemesliem un izpausmēm. Visās fokusgrupās kopējais dalībnieku noskaņojums bija piesardzīgi eiro-optimistisks. Katrā no fokusgrupām bija pārstāvēti vismaz daži skeptisku viedokļu paudēji, taču vairākums dalībnieku – par spīti salīdzinoši zemajai interesei par ES – nevēlējās, lai Latvija no ES izstātos.
Diskusiju rezultātipdf apkopo Latvijas reģionu iedzīvotāju skatījumu par ieguvumiem no ES (visbiežāk minētie – ES fondi/finansējums, brīva cilvēku pārvietošanās, drošība), viedokļi par ar ES izaicinājumiem (visbiežāk minētie – Latvijas lauku iztukšošanās, priekšstats, ka Latvija pārāk apzinīgi pilda ES likumus/rekomendācijas, migrācija/bēgļi), kā arī analizēta Latvijas iedzīvotāju eiropeiskuma izjūta un piedāvāti ieteikumi tam, kā mazināt eiroapātiju.
Sešu valstu kopprojekta kopējie secinājumi un rekomendācijas, kas jau ir prezentēti ES institūcijām, ir apkopoti atsevišķā dokumentāpdf.
No tiem svarīgākās rekomendācijas ir šādas:
1) labākas ES jautājumu mācības žurnālistiem,
2) konkrētu reģionu problēmām piemēroti informācijas apkopojumi (info packages), kas ļauj saprast, kādā veidā reģiona problēmas risina ES un kāds ir reģionam pieejamais ES atbalsta apjoms,
3) plašākas ERASMUS pieredzes apmaiņas programmas ne tikai studentiem, bet arī citām profesijām,
4) mazu ES grantu programmas vietējām kopienām.
