Foto: Marta Herca
Varam aizbērt būvbedri vai nojaukt būvi, bet nekad nevarēsim nodrošināt, ka ainavai vai dabai nodarītais kaitējums būs pilnībā atjaunojams.
2014.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Būvniecības likums, paredzot jaunu kārtību attiecībā uz atļauju uzsākt reālus būvdarbus, izmaiņām kontroles nodrošināšanā un skaidrākiem noteikumiem attiecībā uz pienākumu un atbildību sadali starp visām iesaistītajām pusēm.
Lai gan likums un jaunās reformas var nosaukt par būtiski atšķirīgām no pašreiz vēl spēkā esošās kārtības, viens nozīmīgs jauninājums jau ir izgājis „ugunskristības”, un mēs varam uzsākt analizēt konkrētā risinājuma efektivitāti.
Runa ir par esošajā un arī jaunajā Būvniecības likumā paredzēto kārtību – tiesības apstrīdēt būvatļauju viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas. Šī norma ir iepretim Administratīvā procesa likumā noteiktajam vispārīgajam principam attiecībā uz privātpersonas tiesībām apstrīdēt administratīvo aktu – viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas[ 1 ].
Pašvaldības pienākumi
Jaunais Būvniecības likums paredz – Būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta sestās daļas 3.punktā minētās dienas[ 2 ].
Turklāt likumdevējs ir noteicis, ka šāds paziņojums abās publiski pieejamajās elektroniskajās vietnēs ir jāievieto 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Tātad, likumā ir nostiprināts pamatprincips, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir skaitāms no dienas, kas norādīta paziņojumā par būvatļaujas izsniegšanu – dienu, kad stājas spēkā būvatļauja.
Jau pašā likuma normā ir skaidri iekodēts, ka ne vienmēr apstrīdēšanas termiņš būs pilns mēnesis, jo ne vienmēr pašvaldības ievietos informāciju par izdoto būvatļauju savā mājas lapā internetā tajā pašā dienā, kad lēmums ir pieņemts. Tātad, reālais pieejamais laiks reaģēt un sagatavot pamatotu apstrīdēšanas iesniegumu par izsniegto atļauju ir rēķināms kā viens mēnesis mīnuss trīs dienas. Būtiskākais – ikvienam ir jāspēj uzzināt par izsniegto būvatļauju savlaicīgi, lai tādējādi vēl vairāk nesaīsinātu laiku pamatota apstrīdēšanas iesnieguma sagatavošanai.
Apzinoties faktu, ka tikai ļoti neliela sabiedrības daļa ikdienā seko līdz aktivitātēm pašvaldības mājas lapā un ne vienmēr informāciju par izsniegtajām būvatļaujām var viegli atrast, likumdevējs ir uzlicis pienākumu arī pašam ieceres realizētājām jeb būvatļaujas adresātam informēt sabiedrību (gan plašāku, gan tuvāku) par izdoto būvatļauju. Tāpat jāpiezīmē, ka būvniecības informācijas sistēma uzsāks savu darbu pilngaitā tikai no 2015.gada 1.oktobra[ 3 ], līdz ar to šobrīd esošie informēšanas rīki ir pašvaldības mājas lapa un pasūtītāja jeb būvniecības ierosinātāja veiktās darbības – būvtāfele un paziņojums.
Būvieceres realizētāja pienākumi
Jaunais Būvniecības likums nosaka, ka:
• Pasūtītājam ir pienākums izvietot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība gadījumos, kad to noteicis Ministru kabinets[ 4 ];
• Pasūtītājs par saņemto būvatļauju var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus[ 5 ].
Apskatoties jauno Būvniecības likumu pavadošos Ministru kabineta noteikumus, proti, Ēku būvnoteikumus[ 6 ], būvtāfele (ne mazāka kā A1 formātā no izturīga materiāla pret apkārtējo vidi) obligāti jāizvieto šādos gadījumos:
• Jaunu ēku būvniecība vai ēku novietošana:
– otrās grupas ēkas, izņemot viena vai divu dzīvokļa dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
– trešās grupas ēkas.
• Pārbūve:
– otrās grupas ēkas, izņemot viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu;
– trešās grupas ēkas.
To, kurai kategorijai ēka atbilst, nosaka Vispārīgo būvnoteikumi pirmais pielikums[ 7 ].
Ēku būvnoteikumi paredz, ka[ 8 ]:
• būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku;
• būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu;
• būvtāfelē norāda šādas ziņas – būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese), pasūtītājs, būvprojekta izstrādātājs, plāns ar ēkas novietni un ieceres vizualizāciju vides kontekstā (attiecībā uz trešās grupas publiskajām ēkām), informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.
Apkopojot iepriekš teikto, ir pamats secināt, ka:
• pašvaldībai ir pienākums ievietot informāciju par izsniegto būvatļauju 3 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas savā mājas lapā internetā un vēlāk arī būvniecības informācijas sistēmā;
• pasūtītājam ir pienākums izvietot būvtāfeli, bet tas neattiecas uz visiem būvniecības gadījumiem, tādējādi jau tagad varam prezumēt, ka būs gadījumi, kad par izsniegto būvatļauju sabiedrība var uzzināt tikai no informācijas, kas ievietota pašvaldības mājas lapā vai būvniecības informatīvajā sistēmā;
• būvtāfele izvietojama 5 dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas;
• būvtāfele ir visuzskatāmākais un efektīvākais sabiedrības informēšanas līdzeklis, jo tiks novietota publiski redzamā vietā konkrētajā zemes gabalā;
• kaimiņi (tuvākie un tālākie) visātrāk un labāk uzzinās par izdoto būvatļauju tikai pēc tam, kad ieraudzīs būvtāfeli vai saņems informatīvo paziņojumu;
• lai gan likumdevējs ir paredzējis, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis, likumā ir iestrādāta formula, kas apstrīdēšanas termiņu samazina par 3 dienām;
• ņemot vērā faktu, ka būvtāfele ir visuzskatāmākais informēšanas rīks un tā jāizvieto 5 dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas, likumdevējs ir uzskatījis par samērīgu dot sabiedrībai iespēju noskaidrot izsniegtās būvatļaujas tiesiskumu īsākā laikā kā viens mēnesis. Tādējādi, ir pamats uzskatīt, ka faktiski apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis mīnuss 5 dienas.
• apstrīdēšanas iesniegumam ir jābūt pamatotam.
Esošā prakse
Ņemot vērā faktu, ka līdzīgs regulējums attiecībā uz pušu pienākumiem informēt un no tā izrietošām tiesībām savlaicīgi reaģēt uz izsniegto būvatļauju ir jau spēkā vairāk nekā gadu (kopš 2013.gada 1.jūlija), varam izdarīt pirmos secinājums par izveidojušos praksi.
Laikā, kopš spēkā ir īpašais – saīsinātais apstrīdēšanas termiņš – ir nācies dzirdēt ļoti daudz dažādu stāstu saistībā ar apstrīdēšanas iespējām.
Pats bēdīgākais ir fakts, ka arī administratīvā tiesa, skatot pieteicēja lūgumus par būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa atjaunošanu, ļoti formāli piegājusi šim jautājumam, uzsvaru liekot uz pieteicēja atbildību savlaicīgi reaģēt, neizvērtējot citu iesaistīto personu pienākumu izpildes apjomu. Diemžēl šāds atteikums no tiesas nav pārsūdzams, līdz ar to rodas pamatotas bažas par šīs īpašās kārtības – saīsinātiem apstrīdēšanas termiņiem – efektivitāti.
Būtiskais pavērsiens
Īpaši gribētos izcelt vienu tiesas nolēmumu[ 9 ], kas būtiski mainīja līdzšinējo praksi un cerams, ka radīja noturīgas vadlīnijas, kā būtu jāvērtē gadījumi, kad kaimiņš vai ieinteresētā persona ir nokavējusi būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu. Šajā gadījumā nedz pašvaldība, nedz pasūtītājs nebija savlaicīgi un pilnīgi izpildījuši uzliktos pienākumus attiecībā uz sabiedrības informēšanu par izsniegto būvatļauju.
Lietas būtība ir sekojoša: tika izdota būvatļauja, pašvaldība publicēja informāciju par būvatļauju 7 dienas pēc lēmuma pieņemšanas, būvtāfele netika izlikta vispār un arī informatīva vēstule kaimiņiem netika nosūtīta.
Tiesa skatot lietu, ir vērtējusi likumdevēja gribu, izvērtējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, un secinājusi, ka:
„[10] (…)No Būvniecības likuma grozījumu anotācijām secināms, ka likumdevēja mērķis bija atbalstīt uzņēmējdarbību ar būvniecības procedūras efektivizēšanas palīdzību, vienlaikus saglabājot privātpersonas iespējas ietekmēt būvniecības procesu savu tiesisko interešu aizsardzībai, proti, īsais būvatļaujas pārsūdzības termiņš samērots ar būvatļaujas saņēmēja sabiedrības informēšanas pienākumu.
Nosakot būvatļauju apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu Būvniecības likuma 30.2 panta pirmās daļas kārtībā kopsakarā ar minētā likuma 13.panta sestās daļas iekļaušanu, likumdevējs izšķīries par konkrēto apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtību, atzīstot to par samērīgu.
No minētā secināms, ka būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai Būvniecības likuma 30.2. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš ir uzskatāms par samērīgu, ja pasūtītājs likumā noteiktajā kārtībā izpildījis sabiedrības informēšanas pienākumu saistībā ar izsniegto būvatļauju.
Tātad abu Būvniecības likuma 13.pantā sestajā daļā minēto darbību veikšana ir pietiekama, lai uzskatītu, ka ieinteresētā persona būs savlaicīgi un pietiekamā apjomā informēta, lai varētu realizēt savas likumā noteiktās būvatļaujas apstrīdēšanas tiesības likumā atvēlētājā laikā”.
Tāpat konkrētajā nolēmumā tiesa ir atzinusi, ka par objektīvu iemeslu nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai ir atzīstams fakts, ka nedz pašvaldība, nedz pasūtītājs nav nodrošinājusi pilnvērtīgu iespēju sabiedrībai uzzināt par izsniegto būvatļauju likumā noteiktajā kārtībā un veidā.
Tiesa noteikusi, ka:
„[11] Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv īpaši, vērā ņemami un no personas neatkarīgi apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības. Ievērojot, ka pieteicējas tiesības būt informētai par būvatļaujas izsniegšanu ir atkarīgas no citas personas likumā noteikto pienākumu izpildes, secināms, ka Būvatļaujas apstrīdēšanas nokavējuma iemesli nebija atkarīgi no pieteicējas gribas un rīcības, līdz ar to tiesa atzīst, ka, šķēršļi, kas traucēja pieteicējai procesuālo darbību izpildes laikā, ir uzskatāmi par attaisnojošiem.
Tiesa secina, ka nav sasniegts Būvniecības likuma grozījumu mērķis, proti, samērot abu pušu tiesības un pienākumus efektīva būvniecības procesa panākšanai, kā rezultātā ir ierobežotas pieteicējas kā ieinteresētās personas tiesības izmantot tai likumā nodrošinātās būvdarbu uzraudzības un savu tiesisko interešu aizsardzības iespējas”[ 10 ].
Izvērtējot iepriekš teikto jāsecina, ka:
• Pasūtītājam un būvvaldei ir pienākumi – savlaicīgi un likumā noteiktā kārtībā informēt sabiedrību un kaimiņus par izsniegto būvatļauju;
• Ja pasūtītājs un/ vai pašvaldība nav izpildījusi savu pienākumu, jārēķinās ar prasības neizpildes sekām – atjaunotu procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai/ pārsūdzēšanai.
Nobeigumā jāuzsver, ka būvniecības procesa sekas gadījumā, ja tiesa konstatē būvniecības prettiesiskumu, ir ļoti grūti novērst. Varam aizbērt būvbedri vai nojaukt būvi, bet nekad nevarēsim nodrošināt, ka ainava vai dabai nodarītais kaitējums būs simtprocentīgi atjaunojams.
Kāds ir ceļš no būvatļaujas izsniegšanas līdz tās apstrīdēšanai?
Publikācija sagatavota projektā “PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā“. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta in Latvijas valsts finansiālu atbalstu.