Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Totalitārisms I. Putina Krievija 10
Interese par politiku man radās salīdzinoši vēlu – tikai 12.klasē, redzot, kas notiek Krievijas 1999/2000.gada priekšvēlēšanu kampaņā. Lasi
Godmaņa valdības prioritātes 8
Šodien no plkst.12-14 notika Latvijas vēsturē vēl nebijis pasākums - proti, premjera kandidāts apsprieda valdības deklarācijas projekta tieslietu sadaļu ar tiesībsargājošo iestāžu un NVO pārstāvjiem. Man bija iespēja tajā piedalīties, tādēļ izklāstīšu savus novērojumus. Lasi
Par māņticību? Sinhronitātes 7
Izņēmuma kārtā šis blogs nebūs ne par politiku, ne par jurisprudenci, bet gan par man personiski šobrīd ļoti svarīgu jautājumu. Lasi
Laba pārvaldība. Igauņi rullē ... 8
Otrdien no rīta izdevās atrast laiku, lai aizietu uz Tiesībsarga biroja organizēto konferenci. Lasi
Valsts valoda. Nepabeigtās domas pēc Dišlera 11.konferences 41
UZMANĪBU! MILZĪGS BLOGA IERAKSTS. NAV DOMĀTS CILVĒKIEM AR VĀJIEM NERVIEM. DIDZI, VARI “APSAUKĀTIES”, CIK GRIBI, MAN NEBIJA CITAS IESPĒJAS! :) Lasi
Robežlīguma spriedums: 10 par/3 pret 5
(Manas pārdomas, lasot ceturtdienas Satversmes tiesas spriedumu) Lasi
Kam no valsts finansējuma bail 34
Latvijas partiju vairākums nīkuļo. Un nīkuļojošas partijas ir viegla ēsma šaurām ekonomiskām interesēm. Lasi
Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?
Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums? Lasi
Saeimas atlaišana: skats iz demokrātijas vēstures 8
Pirms pāris nedēļām parakstīju arodbiedrību aicinājumu paredzēt Satversmē iespēju tautai atlaist Saeimu. Šis lēmums nenāca viegli - argumenti par un pret tautas izvēli pirms termiņa atsaukt parlamentu tobrīd šķita apmēram līdzsvarā. Lasi
3.novembris: Kārtības uzturētājas hronika 6
Aizgulējos. Pēdējā mirklī izmetos no mājas, lai noķertu vienīgo vilcienu, kas Rīgā ieradīsies pirms 9:30. Tautas sapulce sākas vienpadsmitos, bet man ir jābūt ātrāk, jo esmu viena no kārtības uzturētājiem. Lasi
Tev nebūs deputātu ar likumu biedēt! 2
Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija. Lasi
Pārshēmojušies 12
KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu. Lasi
Kalvīšoloģija 8
Ja Kalvīša valdībai šobrīd patiešām rit pēdējās dienas, mūsu valsts zaudēs izcilu demagogu premjera personā. Ne katrs ir apveltīts ar spēju tik pārliecinoši un ticami runāt lietas, kas tajās dziļāk iedziļinoties, sabirst putekļos. Lasi
Rullējot pāri Loskutovam un likumam
Ja KNAB ir notikuši likuma pārkāpumi, valsts amatpersonām ir pienākums tos izmeklēt un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē. Lasi
Lepnums un aizspriedumi
Žurnālistiem būtu jāapzinās, ka Latvijas tiesnešiem šobrīd vēl nav skaidru vadlīniju tam, ko viņi drīkst un ko nedrīkst saskarsmē ar masu medijiem. Lasi
Cilvēka tiesības uz informācijas nopludināšanu?
Katru reizi, kad žurnālists izšķiras par konfidenciālas informācijas publiskošanu, viņš balansē uz likumpārkāpuma robežas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos nav konsekventa un viegli prognozējama. Lasi
Neieklausīties vairs nevar 4
Referendumā viena trešdaļa pilsoņu, kas parasti piedalās vēlēšanās, apliecināja, ka vēlas līdzdarboties. Šis cipars ir pietiekams, lai partijas saskatītu politisko izdevīgumu no šo pilsoņu iesaistes lēmumu pieņemšanā. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Starpziņojums par 2007. gada martu - jūniju 2
Ziņojumā apkopoti mediju monitoringa, Saeimas debašu monitoringa un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2006. gada otrais pusgads
Šis Korupcijas C izlaidums veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas norisēm, kas tik bieži nenonāk avīžu virsrakstos, bet tāpat ir svarīgas. 2006. gadā ne visai godīgi partiju kampaņu finansētāji no juridiska vai politiska soda sevišķi nebaidījās, bet šajā Korupcijas C autori apkopojuši informāciju par tiem, kuri par korupciju sodu ir saņēmuši. Lasi
.jpg?1319879907)
Vēlēšanas: aklo vistiņu spēles analīze
Cerams, ka nākamajās vēlēšanās vairāk mediju spēs veikt svarīgāku funkciju, nekā tikai kalpot par “tiešo pastu” starp partiju kampaņu rīkotājiem un vēlētājiem. Lasi
