Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Pielaiko partiju! anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Nozīmīgākās publikācijas
Iveta Kažoka, David Kral, Aleksander Fuksiewicz, Indra Mangule (2014). Organizētās pilsoniskās sabiedrības iespējas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu caur nacionālajām pozīcijām. PROVIDUS
Iveta Kazoka (2013) Baseline study on EU New Member States' Level of Integration and Engagement in EU Decision-Making. PASOS.
Iveta Kažoka, Dace Akule (2010) Rokasgrāmata darbam ar Lisabonas līgumu. PROVIDUS.
Nozīmīgākie projekti
2012 - 2017
Atbalsta: ES septītā ietvara programma. Atbildība projekta ietvaros: pētniece.
2013, 2014
PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā 2013 un 2014
Atbalsta: EEZ un Norvēģijas finanšu instruments. Atbildība projekta ietvaros: pētniece.
2013-2014
ES paplašināšanās un pilsonība: skatoties nākotnē
Atbalsta: Eiropas Komisijas
Europe for Citizens programma. Atbildība projekta ietvaros: pētniece un salīdzinošā ziņojuma autore.
2012-2014
VoteMatch Europe. Atbalsta:Eiropas Savienības mūžiglītības programmas GRUNDTVIG apakšprogramma. Atbildība projekta ietvaros: projekta vadītāja Latvijā.
Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?
Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums? Lasi
Saeimas atlaišana: skats iz demokrātijas vēstures 8
Pirms pāris nedēļām parakstīju arodbiedrību aicinājumu paredzēt Satversmē iespēju tautai atlaist Saeimu. Šis lēmums nenāca viegli - argumenti par un pret tautas izvēli pirms termiņa atsaukt parlamentu tobrīd šķita apmēram līdzsvarā. Lasi
3.novembris: Kārtības uzturētājas hronika 6
Aizgulējos. Pēdējā mirklī izmetos no mājas, lai noķertu vienīgo vilcienu, kas Rīgā ieradīsies pirms 9:30. Tautas sapulce sākas vienpadsmitos, bet man ir jābūt ātrāk, jo esmu viena no kārtības uzturētājiem. Lasi
Tev nebūs deputātu ar likumu biedēt! 2
Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija. Lasi
Pārshēmojušies 12
KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu. Lasi
Kalvīšoloģija 8
Ja Kalvīša valdībai šobrīd patiešām rit pēdējās dienas, mūsu valsts zaudēs izcilu demagogu premjera personā. Ne katrs ir apveltīts ar spēju tik pārliecinoši un ticami runāt lietas, kas tajās dziļāk iedziļinoties, sabirst putekļos. Lasi
Rullējot pāri Loskutovam un likumam
Ja KNAB ir notikuši likuma pārkāpumi, valsts amatpersonām ir pienākums tos izmeklēt un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē. Lasi
Lepnums un aizspriedumi
Žurnālistiem būtu jāapzinās, ka Latvijas tiesnešiem šobrīd vēl nav skaidru vadlīniju tam, ko viņi drīkst un ko nedrīkst saskarsmē ar masu medijiem. Lasi
Cilvēka tiesības uz informācijas nopludināšanu?
Katru reizi, kad žurnālists izšķiras par konfidenciālas informācijas publiskošanu, viņš balansē uz likumpārkāpuma robežas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos nav konsekventa un viegli prognozējama. Lasi
Neieklausīties vairs nevar 4
Referendumā viena trešdaļa pilsoņu, kas parasti piedalās vēlēšanās, apliecināja, ka vēlas līdzdarboties. Šis cipars ir pietiekams, lai partijas saskatītu politisko izdevīgumu no šo pilsoņu iesaistes lēmumu pieņemšanā. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Starpziņojums par 2007. gada martu - jūniju 2
Ziņojumā apkopoti mediju monitoringa, Saeimas debašu monitoringa un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2006. gada otrais pusgads
Šis Korupcijas C izlaidums veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas norisēm, kas tik bieži nenonāk avīžu virsrakstos, bet tāpat ir svarīgas. 2006. gadā ne visai godīgi partiju kampaņu finansētāji no juridiska vai politiska soda sevišķi nebaidījās, bet šajā Korupcijas C autori apkopojuši informāciju par tiem, kuri par korupciju sodu ir saņēmuši. Lasi
.jpg?1319879907)
Vēlēšanas: aklo vistiņu spēles analīze
Cerams, ka nākamajās vēlēšanās vairāk mediju spēs veikt svarīgāku funkciju, nekā tikai kalpot par “tiešo pastu” starp partiju kampaņu rīkotājiem un vēlētājiem. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada otrais pusgads
ANOTĀCIJA
Šajā izlaidumā, kas ir jau otrais pārskatu sērijā, izvērtēti KNAB darbības rezultāti cīņā pret korupciju, analizējot KNAB ierosināto lietu iznākumus un tiesu praksi. Secināts, ka tiesu piekoptā sodu politika pret kukuļņēmējiem ir maigāka, nekā vēlējies redzēt likumdevējs.
Lasi
Vēlēšanu kampaņas ierobežojumi – kā neiebraukt grāvjos? 1
Ja kampaņas regulējums netiktu vispār mainīts, tā būtu viena no 8.Saeimas lielākajām neveiksmēm. Noteikti nav pieļaujams, ka uz ilgiem laikiem tiktu izgāzta politiskās reklāmas aizlieguma ideja, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu praksei. Lasi
Masu mediji un taisnīgas vēlēšanas 1
Politikas kopsavilkums (policy brief)
Mūsdienu vēlēšanas nav iedomājamas bez masu saziņas līdzekļiem. Tiem ir milzīga loma demokrātijas procesā: vēlētājs informāciju par kandidātiem, partiju programmām, partiju padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem parasti iegūst no medijiem[1]. Šī informācija ne vienmēr ir vispusīga un patiesa, jo arī pašiem medijiem mēdz būt savi vēlēšanu favorīti. Šis politikas kopsavilkums ir veltīts mediju priekšvēlēšanu darbības regulējumam, lai līdzsvarotu vēlētāju intereses pēc informācijas un mediju tiesības uz savu redakcionālo politiku.
Lasi
Kampaņu pārkaršana apturēta, reklāmu šovs turpinās
Lai arī kāds būtu izvēlētais risinājums priekšvēlēšanu kampaņas finanšu un kvalitātes uzlabojumam, taču skaidrs ir viens – laika līdz 9.Saeimas vēlēšanām ir ļoti maz. Šobrīd visvairāk trūkst politiskās gribas beidzot pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas iestrēdzis Saeimā jau vairākus gadus. Lasi
Cik stabili ir priekšvēlēšanu izmaksu griesti? 6
Valstīs ar lielu demokrātijas pieredzi likumdevēji nav paļāvušies, ka vēlēšanu izdevumu limitus partijas ievēros ētisku apsvērumu dēļ un ir paredzējuši nopietnus sodus. Latvijā 5000 latu ir maksimālais sods, tāpēc pirms 9.Saeimas vēlēšanām sankciju klāsts būtu jāpaplašina. Lasi
VoteMatch Europe 21.09.2012.
.png?1508149000){kind=logo}
Kontakti
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Alberta iela 13, 6. stāvs (ieeja no Strēlnieku ielas)
Rīga LV-1010
Tālr.: +371 6 703 9252
Rekvizīti
Juridiskā adrese: Alberta iela 13, Rīga LV 1010
Reģ.nr. 40003613479
Swedbank, S.W.I.F.T HABA LV22
konta Nr. LV54HABA0551013220436
E-pasts: info@providus.lv
© DOMNĪCA PROVIDUS