PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
(Manas pārdomas, lasot ceturtdienas Satversmes tiesas spriedumu) Lasi
Latvijas partiju vairākums nīkuļo. Un nīkuļojošas partijas ir viegla ēsma šaurām ekonomiskām interesēm. Lasi
Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums? Lasi
Pirms pāris nedēļām parakstīju arodbiedrību aicinājumu paredzēt Satversmē iespēju tautai atlaist Saeimu. Šis lēmums nenāca viegli - argumenti par un pret tautas izvēli pirms termiņa atsaukt parlamentu tobrīd šķita apmēram līdzsvarā. Lasi
Aizgulējos. Pēdējā mirklī izmetos no mājas, lai noķertu vienīgo vilcienu, kas Rīgā ieradīsies pirms 9:30. Tautas sapulce sākas vienpadsmitos, bet man ir jābūt ātrāk, jo esmu viena no kārtības uzturētājiem. Lasi
Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija. Lasi
KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu. Lasi
Ja Kalvīša valdībai šobrīd patiešām rit pēdējās dienas, mūsu valsts zaudēs izcilu demagogu premjera personā. Ne katrs ir apveltīts ar spēju tik pārliecinoši un ticami runāt lietas, kas tajās dziļāk iedziļinoties, sabirst putekļos. Lasi
Ja KNAB ir notikuši likuma pārkāpumi, valsts amatpersonām ir pienākums tos izmeklēt un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē. Lasi
Žurnālistiem būtu jāapzinās, ka Latvijas tiesnešiem šobrīd vēl nav skaidru vadlīniju tam, ko viņi drīkst un ko nedrīkst saskarsmē ar masu medijiem. Lasi
Katru reizi, kad žurnālists izšķiras par konfidenciālas informācijas publiskošanu, viņš balansē uz likumpārkāpuma robežas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos nav konsekventa un viegli prognozējama. Lasi
Referendumā viena trešdaļa pilsoņu, kas parasti piedalās vēlēšanās, apliecināja, ka vēlas līdzdarboties. Šis cipars ir pietiekams, lai partijas saskatītu politisko izdevīgumu no šo pilsoņu iesaistes lēmumu pieņemšanā. Lasi
Ziņojumā apkopoti mediju monitoringa, Saeimas debašu monitoringa un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti. Lasi
Šis Korupcijas C izlaidums veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas norisēm, kas tik bieži nenonāk avīžu virsrakstos, bet tāpat ir svarīgas. 2006. gadā ne visai godīgi partiju kampaņu finansētāji no juridiska vai politiska soda sevišķi nebaidījās, bet šajā Korupcijas C autori apkopojuši informāciju par tiem, kuri par korupciju sodu ir saņēmuši. Lasi
Cerams, ka nākamajās vēlēšanās vairāk mediju spēs veikt svarīgāku funkciju, nekā tikai kalpot par “tiešo pastu” starp partiju kampaņu rīkotājiem un vēlētājiem. Lasi
ANOTĀCIJA
Šajā izlaidumā, kas ir jau otrais pārskatu sērijā, izvērtēti KNAB darbības rezultāti cīņā pret korupciju, analizējot KNAB ierosināto lietu iznākumus un tiesu praksi. Secināts, ka tiesu piekoptā sodu politika pret kukuļņēmējiem ir maigāka, nekā vēlējies redzēt likumdevējs.
Lasi
Ja kampaņas regulējums netiktu vispār mainīts, tā būtu viena no 8.Saeimas lielākajām neveiksmēm. Noteikti nav pieļaujams, ka uz ilgiem laikiem tiktu izgāzta politiskās reklāmas aizlieguma ideja, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu praksei. Lasi
Politikas kopsavilkums (policy brief)
Mūsdienu vēlēšanas nav iedomājamas bez masu saziņas līdzekļiem. Tiem ir milzīga loma demokrātijas procesā: vēlētājs informāciju par kandidātiem, partiju programmām, partiju padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem parasti iegūst no medijiem[1]. Šī informācija ne vienmēr ir vispusīga un patiesa, jo arī pašiem medijiem mēdz būt savi vēlēšanu favorīti. Šis politikas kopsavilkums ir veltīts mediju priekšvēlēšanu darbības regulējumam, lai līdzsvarotu vēlētāju intereses pēc informācijas un mediju tiesības uz savu redakcionālo politiku.
Lasi
Lai arī kāds būtu izvēlētais risinājums priekšvēlēšanu kampaņas finanšu un kvalitātes uzlabojumam, taču skaidrs ir viens – laika līdz 9.Saeimas vēlēšanām ir ļoti maz. Šobrīd visvairāk trūkst politiskās gribas beidzot pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas iestrēdzis Saeimā jau vairākus gadus. Lasi
Valstīs ar lielu demokrātijas pieredzi likumdevēji nav paļāvušies, ka vēlēšanu izdevumu limitus partijas ievēros ētisku apsvērumu dēļ un ir paredzējuši nopietnus sodus. Latvijā 5000 latu ir maksimālais sods, tāpēc pirms 9.Saeimas vēlēšanām sankciju klāsts būtu jāpaplašina. Lasi