Foto: SalFalko
Vai integrācijas politika nenes cerētos augļus, jo integrācijas process prasa laiku? Vai varbūt problēma ir integrācijas politikas saturā, atvēlēto resursu apjomā, vai resursu izmantošanā?
Notikumi Ukrainā rosinājuši jau atkal uzdot jautājumus par Latvijas sabiedrības saliedētību un integrācijas politikas rezultātiem. Jau atkal, jo salīdzinoši nesen – 2012.gadā – līdzīgus, ja ne tos pašus jautājumus sev uzdevām saistībā ar referendumu par krievu valodas statusu Latvijā. Vai integrācijas politika nenes cerētos augļus, jo integrācijas process prasa laiku? Vai varbūt problēma ir integrācijas politikas saturā, kurā daļa sabiedrības sevi neredz un līdz ar to vai nu cīnās pret vai arī neiesaistās integrācijas politikas īstenotāju rīkotajos procesos? Vai daļa problēmas ir arī integrācijas politikai atvēlēto resursu apjomā, vai resursu izmantošanā?
Šis blogs veltīts tieši integrācijas procesos ieguldītajiem līdzekļiem, konkrēti, vienam Eiropas Savienības (ES) fondam, kas palīdz Latvijai strādāt ar trešo valstu pilsoņu – gan Krievijas, Ukrainas un Turcijas pilsoņu, gan Latvijas nepilsoņu – integrācijas veicināšanu. Tas ir Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (ETVVIF), kurā Latvijai 2007.-2013.gadā ir atvēlēti vairāk nekā 14 miljoni euro, no kuriem 75% sedz ES, bet 25% jālīdzfinansē no Latvijas budžeta. Fonds atbalsta kā latviešu valodas apguvi un atbalsta sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, tā arī vietējās sabiedrības „muskuļu audzēšanu” jeb kapacitātes celšanu, lai spētu sadzīvot arvien daudzveidīgākā sabiedrībā, kas veidojas migrācijas rezultātā. Daļu aktivitāšu īsteno valsts institūcijas, citas – nevalstiskās organizācijas, kuru iniciatīvas tiek izvērtētas atklātos konkursos.
Pagājušonedēļ bija pieteikšanās termiņš vienam šādam atklātam konkursam. Konkursa mērķis – pasākumi, lai veicinātu trešo valstu pilsoņu un Latvijas pilsoņu sadarbību un pilsonisko līdzdalību. Katrā projektā jāiesaista vismaz 101 cilvēks, no kuriem puse būtu Latvijas pilsoņi, otra puse – trešo valstu pilsoņi un Latvijas nepilsoņi. Konkursam iezīmēto līdzekļu apjoms – 793 465,36 euro, ar minimālo projektam paredzēto budžetu 20 000 euro, bet maksimālo – 80 000 euro. Konkursa rezultātā atbalstīto iniciatīvu īstenošanas laiks – aptuveni 2 mēneši, jo, lai gan nav paredzams, cik ātri Kultūras ministrija izvērtēs projektu pieteikumus, akmenī iecirsts ir tas, ka atbalstītajām iniciatīvām jānoslēdzas vēlākais 2014.gada 30.jūnijā.
Minēto apstākļu dēļ PROVIDUS, Latvijas Cilvēktiesību centrs un „Patvērums „Drošā māja”” apšaubīja šī konkursa lietderību un aicināja Kultūras ministriju to apturēt, norādot uz pārāk lieliem ES un valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas riskiem.(vēstulepdf)
Turklāt šāda pieeja sūta vēstījumu, ka tiek sagaidīti steigā radīti pasākumi „ķeksīša pēc”, kas degradē pilsoniskās līdzdalības kvalitāti un rada būtiskus šķēršļus pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā, par ko tieši Kultūras ministrija ir galvenā atbildīgā institūcija.
Konkursu neatceļ
Ministrija konkursu neatcēla, argumentējot, ka konkursā iezīmētie aptuveni 800 tūkstoši euro netiks ieguldīti, ja netiks saņemti kvalitatīvi projektu iesniegumi. Tā neesot ES un valsts budžeta līdzekļu izsaimniekošana, bet gan „iespēja pilsoniskās līdzdalības veicināšanas projektiem”. Turklāt šis konkurss arī nodrošināšot, ka integrācijas pasākumi tiek īstenoti bez pārrāvuma starp aktivitātēm, kas atbalstītas 2012.gada un 2013.gada fonda programmās. (KM atbildepdf)
Lai izdarītu galīgos secinājumus, jāgaida konkursa rezultāti un informācija par iesniegto pieteikumu un atbalstīto iniciatīvu skaitu. Taču minētie argumenti ne tikai nemazina jau augstāk minētās bažas, bet liek uzdot papildus jautājumus.
1. Cik izmisušām jābūt nevalstiskajām organizācijām, lai nopietni apsvērtu iespēju piedalīties konkursā ar šādiem noteikumiem? Konkurss ir izsludināts, kad Kultūras ministrija vēl tikai strādā pie ilgtspējīga un caurskatāma valsts atbalsta pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā (valdības rīcības plāns paredz līdz 2014.gada beigām izstrādāt koncepciju par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi). Tā vietā 2013.gadā Latvijā atgriezās prakse valsts budžeta finansējumu piešķir konkrētām nevalstiskajām organizācijām, pateicoties Saeimā pārstāvēto politisko partiju simpātijām (tā sauktajām ‘deputātu kvotām’). Bet starptautiskie donori pakāpeniski samazina atbalsta apjomu, jo salīdzinoši turīgai sabiedrībai pašai ir jānovērtē pilsoniskās sabiedrības nepieciešamība, un līdz ar to arī pašai būtu jāmaksā „rēķins”.
2. Cik daudz nodokļu maksātāju resursu jau ir un vēl tiks ieguldīts, lai Kultūras ministrija varētu radīt šo „iespēju pilsoniskās līdzdalības veicināšanas projektiem”? Runa ir par Kultūras ministrijas un citu iestāžu darbinieku laika ieguldījumu, lai konkursu izsludinātu, izskatītu projektu pieteikumus un veiktu citus nepieciešamos darbus, lai finansējumu saņēmušās iniciatīvas varētu īstenot (līgumu sagatavošana, atskaišu izskatīšana, u.c.). Vai šīs investīcijas uzskatāmas par pamatojamām, ja reālam darbam nevalstiskajām organizācijām tiek atvēlēti aptuveni 2 mēneši?
3. Cik reāls ir arguments par integrācijas pasākumu īstenošanu bez pārrāvuma? Tam ticēt neļauj līdzšinējā pieredze ar fonda īstenošanu, par ko kopš 2011.gada atbild Kultūras ministrija – atklātos konkursos atbalstīto NVO iniciatīvu ieviešanas laiks bijis no 10 nedēļām līdz maksimālais 7 mēnešiem, ar aptuveni 5-8 mēnešiem ilgiem pārrāvumiem starp aktivitātēm.
Lai arī ministrija sola šogad projektu konkursu izsludināt tuvāko mēnešu laikā, cik reāli ir sagaidīt, ka nevalstiskās organizācijas spēs ne tikai 2 mēnešos īstenot ieplānotās ieceres un sagatavot atskaites, bet arī tajā pat laikā – bez iespējas izvērtēt pirmo aktivitāšu rezultātus – izstrādāt jaunu apjomīgu projekta iesniegumu turpmākam darbam? Ministrijas atbildes uz šiem jautājumiem ir no sērijas – gribat strādāt, strādāsiet naktīs un bez brīvdienām. Tas nekas, ka pati Kultūras ministrija ir izstrādājusi tādus nākamā gada konkursa noteikumus, kas faktiski aizliedz tajā pieteikties visām tām nevalstiskajām organizācijām, kuras šobrīd strādā vai vēl cer strādāt ar fonda ieviešanu (pēc uzvaras minētajā konkursā).
Vēsturisks mirklis
Lai arī konkurss nav atcelts, Kultūras ministrija ir atsaukusies otram mūsu aicinājumam – nevirzīt noteikumus par fonda 2013.gada programmas aktivitāšu īstenošanu pirms konsultācijām ar jomā aktīvajām NVO. Tāpēc pagājušonedēļ mums bija vēsturiska iespēja – pirmo reizi izteikt viedokli par fonda īstenošanas noteikumiem, ko mēs arī izdarījām, apkopojot un kopīgi iesniedzot 8 nevalstisko organizāciju ieteikumus. Ar nepacietību gaidu iespēju uzzināt, kuri ieteikumi ir vai nav ņemti vērā, un kāpēc.
Tāpat mēs ceram, ka Kultūras ministrija šogad rīkos plašu konsultēšanos ar NVO pārstāvjiem par 2007.-2013.gada programmas īstenošanu Latvijā, lai izvērtētu aktivitāšu kvalitāti un apzinātu iegūtās mācības, uz kā pamata pārdomātā un nesasteigtā procesā meklētu labākos risinājumus darbam ar integrācijas politiku nākamajos 7 gados (ar ES Patvēruma un migrācijas fonda 2014.-2020.gadam satura plānošanu, kā veidošana ir sākuma stadijā).
Bloga ieraksts sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par bloga ieraksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Bloga ieraksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.