Pētījums sniedz priekšstatu par Latvijas minoritāšu – krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un ebreju – izpratni par savu etnokulturālo identitāti un prasībām tās turpmākai saglabāšanai, saistot to ar jautājumu par EP minoritāšu konvencijas ratificēšanu. Pētījums galvenokārt balstās uz minoritāšu grupu aktīvistu un ekspertu aptaujām.

Anotācija

Minoritāšu sabiedriskā aktīva vairākums saskata konvencijas ratificēšanas novilcināšanā atteikšanos vispusīgi garantēt Eiropas starptautisko tiesību īstenošanu Latvijā. Viņuprāt, konvencijas neratificēšana padara Latviju par etnokrātiskas pārvaldes realizētāju, kas neseko demokrātijas idejām. Ratifikācijas aizkavēšana rada zināmu nestabilitātes sajūtu cittautiešu, arī Latvijas pilsoņu vidē.

Pētījuma autori sniedz arī konkrētas rekomendācijas saistībā ar konvencijas ratificēšanu un sabiedriskās domas veidošanu par to, tajā skaitā rosinot 2005.gadā sarīkot minoritāšu NVO pārstāvju konferenci, kas sagatavotu priekšlikumus iesniegšanai Saeimā un valdībā.

Latvijas nacionālo minoritāšu prasības etniskās identitātes saglabāšanas garantēšanai

(Pievienotais failspdf)