Atslēgvārdi:

Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolas klasēs

  • Autors:Ivars Austers, Marija Golubeva, Maksims Kovaļenko, Ieva Strode
  • Gads:2006
  • Valoda:latviešu, krievu

Pētījuma gaitā tika izvērtēta latviešu skolu spēja nodrošināt saviem audzēkņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes un dzimtās valodas vienādas iespējas individuālai attīstībai un izglītībai. Tika izvērtēta skolotāju gatavība strādāt ar etniski un lingvistiski jauktajām klasēm, kā arī skolotāju un skolēnu attieksme pret mazākumtautību skolēnu ienākšanu latviešu skolas vidē.

Iesaki citiem:

Lai noskaidrotu šos jautājumus sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ar SFL un Phare atbalstu veica pētījumu, kas sastāvēja no diviem posmiem:


  • 2005.gada pavasarī tika veikts kvalitatīvs pētījums (padziļinātās intervijas ar skolu administrācijas pārstāvjiem, skolotājiem, darbinieki skolās, kas nav ne skolotāji, ne administrācijas pārstāvji, skolēniem, kā arī skolēnu fokusgrupas),

  • 2006.gada sākumā notika kvantitatīvs pētījums – skolotāju un skolēnu aptauja, kuras ietvaros tika aptaujāti 882 skolēni 10.-12.klasēs un 391 skolotājs, kas māca šos skolēnus. Izlasē tika iekļautas skolas visos Latvijas reģionos, izvēloties klases, kurās mācās vismaz 2 skolēni – citu tautību pārstāvji.


Pētījums skar arī tādus jautājumus, ka mazākumtautību skolēnu latviešu skolās akadēmiskie rādītāji un subjektīva labsajūta.

Pētījumā noteiktie subjektīvās labklājības rādītāji liecina, ka vairums skolēnu gan sociāli, gan emocionāli jūtas diezgan labi, un latviešu un citu tautību skolēnu situācija īpaši neatšķiras. Akadēmisko panākumu ziņā atšķirības starp skolēniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, un skolēniem ar citu dzimto valodu nav būtiskas – īpaši neatšķiras ne vidējās atzīmes, ne pašu skolēnu vērtējums grūtībām mācībās. Attiecības ar citiem skolēniem (t.sk. tāds rādītājs kā draugu skaits klasē) un attiecības ar skolotājiem atkarībā no skolēnu tautības un dzimtās valodas būtiski neatšķiras.

No otras puses, pētījums liecina arī par vairākām problēmām:

Daļa skolotāju nejūtas sagatavoti darbam ar citu tautību pārstāvjiem. Pētījums arī liecina, ka daļa skolotāju nelatviešu skolēnu klātbūtni uzskata par problēmu, norādot uz grūtībām, kas saistītas ar valodu, kultūras tradīcijām. Dažkārt tiek pausta attieksme, ka citu tautību skolēniem labāk būtu mācīties skolās ar krievu mācību valodu.

(Pievienotais fails LVpdf)

(Pievienotais fails RUpdf)

Iesaki citiem:

Saistītie raksti
Citi autora darbi