Foto: G. Dieziņš © AFI
ZZS distancējas no diskusijas par ES nākotnes attīstību un, ekspluatējot Latvijas iekšpolitikas aktualitātes vai atražojot tukšvārdību, izšķiršanos par savu pārstāvju līdzdalību noteiktā EP politiskajā grupā ir atstājusi vēlētāju ziņā: kādu kandidātu ("zaļo" vai "zemnieku") ievēlēs, tādā grupā būsim.
Zaļo un zemnieku savienība Latvijas politikā ir pazīstama ar savu tieksmi būt tuvāk zemei un naftai, par ko ir varējis pārliecināties ikviens, kurš sekojis šīs politiskās organizācijas reizumis frondējošajai* darbībai Saeimā un Ministru kabinetā. Savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanām ZZS piedāvā mērenu platformu, kuras spilgtināšanai izmantoti gan kuriozi, gan agrāri ekoloģiski akcenti.
Ja neskaitām pārliecinātus padomju dogmatiķus a la Rubiks, tad eirokomunisms uzskatāms par pēdējo idejisko strāvojumu, kas pagājušā gadsimta 70.gados atteicās no totālās nodarbinātības uzstādījuma – dēļ tās neefektivitātes. ZZS savas priekšvēlēšanu platformas pašā pirmajā punktā lepni atgriežas pie šīs idejas – laikam jau spekulējot ar augošo bezdarbu laukos un cerot atņemt sociāldemokrātiem kāda partiju programmas lasoša bezdarbnieka balsi.
ZZS ir gādājusi arī par programmas lasītāju uzjautrināšanu. Vai gan citādi varētu nosaukt solījumu rūpēties par Latvijas medību tradīciju saglabāšanu, esot Eiropas Parlamentā? Līdzīga nebēdnība ir sanākusi, solot gādāt par elastīgām Briseles direktīvām. Laikam jau ZZS stratēģiem būs piemirsies, ka direktīvas nepieņem Eiropas Parlaments.
Tomēr kopumā ZZS programmu caurstrāvo tik labi zināmās un pamatotās rūpes par apkārtējo vidi un tai draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažāda veida atbalsta sniegšanu Latvijas zemkopjiem, t.sk. uzsverot ES finansējuma efektīvu izmantošanu. Te gan būtu vietā atminēties, ka vēl tikai pirms nepilniem diviem gadiem – 8.Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā – ZZS rotaļājās ar eiroskeptiskiem uzstādījumiem, kuri valsts jauncelsmes spraigajā ritmā būs laimīgi aizmirsušies…
Ekspluatējot Latvijas iekšpolitikas aktualitātes (“īpaši iestāsimies par mūsu bērnu drošību un vispusīgu attīstību”) vai atražojot tukšvārdību (“aktīvi ietekmēsim tādu EP lēmumu pieņemšanu, kas atbilst Latvijas prioritātēm valsts labklājībā un ekonomikā”), izšķiršanos par savu pārstāvju līdzdalību noteiktā EP politiskajā grupā ZZS ir atstājusi vēlētāju ziņā: kādu kandidātu (“zaļo” vai “zemnieku”) ievēlēs, tādā grupā būsim.
ZZS pārstāvja iekļaušanās Eiroparlamenta zaļo kopienā diez vai varētu sagādāt kādus lielus konceptuālus pārsteigumus. Šī politiskā grupa uzsver apkārtējās vides prioritātes, atbalsta pilsoņu līdzdalības veicināšanu ES pārvaldē un vēlas referendumu par ES konstitucionālo līgumu. Latvijas “zaļajiem” mazāk tipiskas ir rūpes arī par sociālo jautājumu risināšanu (šī tomēr ir kreisi orientēta ideoloģija), prasība pēc unificētas nodokļu sistēmas visās ES valstīs radītu lieku šķērsli Latvijas ekonomikas attīstībai, bet Eiropas “zaļo” daudzinātais atbalsts kultūru daudzveidībai nonāktu pretrunā ar mūsu nacionāli orientētajiem vides aktīvistiem, kuru organizatoriskās saknes meklējamas Atmodas laikā dibinātajā Vides aizsardzības klubā.
Ja ievēlēts tiks Zemnieku savienības pārstāvis, tad viņa plānotā iesaistīšanās Eiropas Liberāļu, demokrātu un reformistu (ELDR) grupā varētu radīt neizpratni daudzos ZZS saraksta atbalstītājos. Ja ELDR vēlme pēc ES birokrātiskuma mazināšanas, neierobežotas darbaspēka kustības un straujākas ES ekonomiskās attīstības, izmantojot zinātņietilpīgas ražotnes, aizdomas neradītu, tad šīs politiskās grupas aizstāvētā kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšana, subsīdiju atņemšana nerentabliem uzņēmumiem un atbalsts viendzimuma laulībām daudziem Latvijas lauku apvidu vēlētājiem varētu šķist nepieņemami. To apzinoties, ZZS savā programmā distancējas arī no diskusijas par ES nākotnes attīstību tālākas centralizācijas un unifikācijas virzienā un mazo valstu lomu Savienībā, pacietīgi gaidot pilsoņu verdiktu 12.jūnijā. Tad jau redzēsim, kurā krastā dzīve mūs izskalos…
* fronda – neprincipiāla opozīcija, opozīcija aiz personīgiem motīviem (redakc. piezīme)