Labi gan, ka es nestrādāju Latvijas Radio par diktori, kurai jālasa ziņas uzreiz pēc Godmaņa valdības uzticības balsojuma, jo es nevarētu – kā viņa – šo ziņu “Latvijai jauna valdība” nolasīt ar tādu pozitīvu toni. Viņa ir profesionāle un zina, ka daļa klausītāju – tie, kas atbalsta to pašu koalīciju – šo ziņu arī uztvers pozitīvi, tāpat kā tie, kas Saeimā aplaudēja pēc balsojuma. Es, kā saprotat, neesmu šo cilvēku vidū.

Es nevaru priecāties par to, ka lielākā daļa Godmaņa valdības ministru ir tie paši, kas strādāja demisionējušajā Kalvīša valdībā – it kā tikai Kalvītis viens pats pieņēma un ir viens pats atbildīgs par lēmumiem, pret kuriem protestēja daudzi Latvijas iedzīvotāji. It kā Kalvītis viens pats organizēja tikšanos Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur Latvijas prezidenta amatā tika iecelts Valdis Zatlers. It kā Kalvītis viens pats organizēja drošības likumu grozījumu veikšanu. It kā Kalvītis viens pats organizēja pozitīvisma kampaņas. It kā Kalvītis viens pats varētu būt atbildīgs par nedienām, kuras pēdējā gada laikā atklājušās Valsts kontroles veiktajās revīzijās dažādās valsts iestādēs, tai skaitā Satiksmes ministrijā, kuru – surprise, surprise – joprojām vadīs A.Šlesers (tāpēc droši vien arī turpmāk Latvijā būs dārgākie ceļi un tilti, un nodokļu maksātāji dabūs arī maksāt par to, ka kādu dienu, visticamākais, Eiropas kopienu tiesa Šleseram pateiks, ka nodokļu atlaides dažām aviokompānijām un šo kompāniju labāka apkalpošana Rīgas lidostā pārkāpj godīgas konkurences principus).

Nevaru arī priecāties, jo nešķiet, ka vairums Godmaņa valdības ministru un koalīcijas partijas pārstāvju ir kaut mazliet sapratuši iemeslus, kāpēc Kalvīša valdībai (visai valdībai, nevis vienam Kalvītim) bija jāatkāpjas, un ko tieši daudzi Latvijā gaida no jaunas – JAUNAS, nevis tie paši ministri Godmaņa vadībā – valdības.

Vakar, skatoties “Kas notiek Latvijā” vēl naivi cerēju – laikam gaidīju Ziemassvētku brīnumu – ka varbūt tomēr sapratīs argumentus, ko izteica citādi domājošie. Par to, ka vajadzīga cita politika. Par to, ka nav nopietni valdību izveidot pāris dienās. Par to, ka nav nopietni ekonomikas ministru – vienu no svarīgākajām jomām šobrīd – uzticēt nezināmam kandidātam. Par to, ka nav nopietni valdību veidot, neorganizējot kopīgas diskusijas visām iespējamām koalīcijas partijām kopā. Par to, ka nav nopietni pieprasīt principālu atbalstu no Jaunā laika, nerunājot par valdības darba saturu. Par to, ka nav loģiski ļaut jauno valdību veidot tieši tām pašām partijām un pat ministriem, kas izgāzās Kalvīša valdības laikā. Cerēju arī, ka Zatlers, kas Godmanim izvirzīja uzdevumu veidot valdību no piecām partijām, varbūt tomēr pateiks, ka uzdevums nav izpildīts, tā kā jāmēģina to izpildīt citam premjera kandidātam. Bet, protams, tas nenotika, jo ne jau kāds no Jaunā laika bija uzaicināts uz Rīgas Zooloģisko dārzu iecelt Latvijas prezidentu…

Ziemassvētku brīnums nenotika. Taču varbūt nevis brīnums, bet likumsakarības notiks 2008.gadā, kad pietiekami daudz Latvijas pilsoņu parakstīsies par Saeimas atlaišanu?