1. Kādās jomās būtu jāpalielina ES direktīvu "elastīgums"?
ES direktīvu “elastīguma” palielināšana bija dzīves diktēta nepieciešamība ES vēl pirms jauno dalībvalstu uzņemšanas un ar paplašināšanas procesu tā tikai aktualizēsies. Elastīguma palielināšana būtu nepieciešama, lai izvairītos no nosacījumu nekontrolētas, brīvas interpretācijas. Kā piemēru jomām, kurās ZZS varētu šādu “elastīguma” palielināšanu prasīt, varētu minēt, piemēram, mazāk labvēlīgo apvidu noteikšanu lauksaimniecības piemaksu saņemšanai. Latvijas lauku attīstības līmenis ne tuvu nav sasniedzis vidējo ES līmeni, tādēļ ir svarīgi, lai vismaz pirmajos iestāšanās gados mūsu lauksaimniekiem netiktu uzliktas tādas prasības un standarti, kuri vienkārši piespiestu likvidēt daļu saimniecību. Būtu nepieciešams vairāk vērst ES uzmanību uz saražoto produktu (piens, gaļa, dārzeņi, graudaugi) kvalitātes rādītājiem, nevis uz apstākļiem, kādos tie saražoti. Arī tāda Sociālās hartas prasība kā brīva darbaspēka kustība jau šodien ES valstīs tiek traktēta visai atšķirīgi.
2. Vai ZZS piedāvājums jaunajās dalībvalstīs garantēt iespējami lielāku rīcības patstāvību ES direktīvu pielietošanā nenozīmē “divu ātrumu” Eiropas veidošanu un papildus ierobežojumus mūsu uzņēmējiem darbībai vecajās ES dalībvalstīs?
Ar rīcības patstāvības palielināšanu ES direktīvu pielietojumā nav domāts nekāds jauns iekšējs dalījums. Rīcības brīvības palielināšana būtu attiecināma uz visām dalībvalstīm vienādā mērā, ievērojot vienādu konkurences apstākļu nosacījumus.Direktīvu “elastīgums” un rīcības patstāvība to pielietošanā nenozīmē, ka Latvijas uzņēmēji tiktu kaut kādā veidā ierobežoti vai atsviesti atpakaļ attīstībā attiecībā pret vecajām ES dalībvalstīm. Viņi vienkārši saņemtu zināmus atvieglojumus, rīcības brīvību savā darbībā un netiktu radīti mākslīgi ierobežojumi to attīstībai. Mūsu uzņēmēji tādā veidā nezaudētu konkurētspēju ES tirgū, jo piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitāte no tā nemainītos.
3. Cik gados ZZS sola panākt Latvijas lauksaimnieku saņemto ES subsīdiju izlīdzināšanos ar citu ES valstu lauksaimnieku subsīdijām?
ES subsīdiju apmērs ir Eiropas Komisijas kompetences jautājums, un neviena valsts atsevišķi to nelemj. Arī ZZS programmā nav un nevar būt norādīts termiņš, kurā minētais izlīdzinājums tiks panākts. Tajā pašā laikā ie norādīts uz šo jautājumu kā partijas prioritāti, kuras realizācijai tiks izmantoti visi iespējamie līdzekļi un sabiedrotie. Skaidrs arī tas, ka šis termiņš ir atkarīgs no veco dalībvalstu attieksmes šajā jautājumā, kā arī jauno dalībvalstu uzstājības.
4. Kā ZZS deputāti Eiropas Parlamentā palīdzēs Latvijas uzņēmējiem apzināt ES tirgus nišas?
ZZS deputāti pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā nekādā ziņā neaizmirsīs par Latviju un saviem vēlētājiem šeit. Sadarbībā ar Eiropas radnieciskajām partijām ZZS deputātiem būs pieejama vispusīga un Latvijas uzņēmējiem svarīga informācija, kura tiks izplatīta Latvijā, arī deputātiem tiekoties ar vēlētājiem. Kā jau agrāk uzsvērusi mūsu kandidāte EP vēlēšanām Baiba Rivža, strādājot EP, ZZS deputāti regulāri dosies uz Latviju un tiksies ar saviem vēlētājiem. Tādā veidā noteikti tiks pārspriesti arī jautājumi par Latvijas uzņēmēju iespējām Eiropas tirgū.
5. Ko ZZS deputāti Eiropas Parlamentā darīs, lai nodrošinātu bērnu vispusīgu attīstību, visiem darbu un aprūpi vecumdienās?
Visas šīs minētās problēmas (bezdarbs, bērnu attīstības iespējas, aprūpe vecumdienās) ir zināmā veidā pastarpināti risināmi jautājumi saistībā ar ES un Eiropas Parlamentu. Bezdarbs samazināsies tad, kad valsts piedzīvos ekonomisku uzplaukumu. Un šis ekonomiskais uzplaukums ir panākams, izmantojot ES, tur pieejamos līdzekļus un resursus. Pēc iestājas ES Latvijai ir pavērusies pieeja struktūrfondiem, ir iespējas palielināt subsīdijas, paveras plašākas darba iespējas visā ES utt. Tad nu ZZS pārstāvji, strādājot EP, rūpēsies par visu šo jautājumu risināšanu pēc iespējas labvēlīgi Latvijai, un līdz ar to arī tiks samazināts bezdarbs. Līdzīgi ir arī ar pensiju palielinājumu un aprūpi vecumdienās, kā arī ar bērnu attīstības iespējām – tas ir pakārtots vispārējai valsts ekonomiskajai attīstītībai un iedzīvotāju izglītotībai. Tātad, nosakot bērnu vispusīgu attīstību, darba vietas (arī izglītību) un aprūpi vecumdienās par prioritātēm, ZZS ir noteikusi par prioritāti ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves līmeņa paaugstināšanu, kas savukārt panākams, uzlabojot valsts ekonomisko situāciju.