Raksts

Zāle atkal būs zaļāka


Datums:
26. jūnijs, 2013


Autori

Agnese Frīdenberga


Foto: Leshainest123

Ar maziem un ļoti nozīmīgiem papildinājumiem, jau no 1. jūlija faktiski tiks atjaunota sistēma, ar kuru sadzīvojām 18 gadus. Spēkā stāsies likums „Grozījumi Būvniecības likumā”!

2013.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Būvniecības likumā” , līdz ar to faktiski atcēla ar iepriekšējiem grozījumiem noteikto kārtību. Tā paredzēja īpašu procedūru kā tiek apturēta būvatļaujas darbība tās pārsūdzēšanas gadījumā tiesā.

Jau iepriekšējā rakstā izklāstīju kā no 2013.gada 1.jūnija varēs apstrīdēt/pārsūdzēt būvatļauju, gadījumos, ja pastāv pamatotas bažas par tās tiesiskumu: būs trīs dažādu būvatļauju veidi. Atkarībā no tā, kas un kur tiek būvēts, būs atšķirīgi gan kaimiņu pienākumi, tiesības, gan arī fakts, vai un kad var turpināt būvniecību.

Būvatļaujas apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas termiņi

Likumdevējs ir paredzējis, ka būvatļauju var apstrīdēt viena mēneša laikā no tās spēkā stāšanās dienas. Tas ir iepretim kārtībai, kāda bija līdz 2013.gada 1.jūnijam, kad būvatļauju apstrīdēt/pārsūdzēt faktiski varēja viena gada laikā no tās spēkā stāšanās dienas [ 1 ].

Termiņš, kas dots, lai reaģētu uz būvatļauju un iesniegtu apstrīdēšanas iesniegumu pašvaldībā vai pieteikumu tiesā, ir īss. Tāpēc svarīgi ir savlaicīgi informēt iedzīvotājus, it īpaši, kaimiņus, lai nerastos situācijas, kad par būvniecību kaimiņi uzzina tikai tad, kad zemes gabalā iebrauc būvtehnika, kā tas bija līdz šim.

Likumdevējs ir paredzējis, ka kaimiņi un ikviens iedzīvotājs uzzinās par iecerēto būvniecību šādā kārtībā;
1)iepazīstoties ar informāciju pašvaldības mājas lapā internetā;
2)saņemot ierakstīto vēstuli no pasūtītāja;
3)ieraugot būvtāfeli potenciāli apbūvējamā zemes gabalā.

Nereti pašvaldību mājas lapas internetā nav veidotas lietotājam draudzīgā formā, un tajās publicētā informācija par būvniecības iecerēm un izdotajām būvatļaujām nav viegli atrodama. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka tikai neliela sabiedrības daļa seko līdzi jaunumiem, kas tiek ievietoti pašvaldības mājas lapā internetā. Patāv reāla iespēja, ka lielākā daļa cilvēku palaidīsim garām pašvaldības sagatavoto paziņojumu par iesniegtajām būvniecības iecerēm un izsniegtajām būvatļaujām. Vienīgais, uz ko varam paļauties – būvniecības ieceres realizētājs – pasūtītājs – savlaicīgi informēs kaimiņus un ikvienu sabiedrības locekli par gaidāmo būvniecību.

Tikai neliela sabiedrības daļa seko līdzi jaunumiem, kas tiek ievietoti pašvaldības mājas lapā internetā.

2013.gada 19.jūnijā spēkā stājās grozījumi „Vispārīgajos būvnoteikumos”, kas nosaka – informēšanas pienākums – nosūtīt ierakstīto vēstuli un izvietot būvtāfeli – attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, ja:
– pilsētu vai ciemu teritorijā paredzēta ēkas rekonstrukcija, kā rezultātā tiks mainīta ēkas funkcija (lietošanas veids) vai apjoms;
– tiek būvēta jauna būve (izņemot viena vai divu dzīvokļu mājas, palīgēkas, žogs, veikts teritorijas labiekārtojums, būvēta transporta būve vai inženiertīklu izbūve, kā arī būvētas īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas)[ 2 ]

Pasūtītājam nav nepieciešams īpaši informēt kaimiņus vai pārējo sabiedrību par iecerēto būvniecību, kaut tā atbilst iepriekš minētiem kritērijiem, ja :
– paredzētai būvei tiek izstrādāts detālplānojums kopā ar skiču projektu;
– saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu, būvei rīkota būvniecības publiskā apspriešana (ja būve būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, būtiski samazina nekustamā īpašuma vērtību, būtiski ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”)

Izņēmuma gadījumos ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā vai būves publiskajā apspriešanā.Līdz ar to tiek prezumēts, ka iedzīvotāji būs pienācīgi informēti par būvniecības ieceri un spēs savlaicīgi reaģēt uz prettiesiski izsniegtām būvatļaujām.

Taču arī šoreiz jākonstatē, ka kaimiņi un iedzīvotāji uzzinās par būves publisko apspriešanu vai teritorijas detālplānojuma izstrādi tikai tadā gadījumā, ja pašvaldība un pasūtītājs vēlēsies iegūt sabiedrības atbalstu. Tāpat ļoti ir svarīgi – vai pašvaldība un pasūtītājs vēlēsies uzzināt sabiedrības viedokli, jo no tā būs atkarīga rīkotās sabiedriskās (vai publiskās) apspriešanas gaita un formāts. Teorētiski, vienmēr pastāv iespēja, ka sabiedriskās apspriedes var būt tikai formāls pasākums, kā mērķis nav uzzināt kaimiņu viedokli, bet tikai izpildīt likumā uzliktu pienākumu. Taču jācer, ka prakse mainīsies, un arvien vairāk gan būvētgribētāji, gan pašvaldība, pirms uzsākts būvniecības process, vēlēsies uzzināt sabiedrības viedokli par būvniecības ieceri, tādejādi mazinot iespēju, ka vēlāk būvatļauja tiks apstrīdēta vai pārsūdzēta tiesā.

Apstrīdēšanas motivācija

Likumdevējs ir noteicis, ka apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesā būs jānorāda motivācija vai pamatojums, kāpēc būvatļauja uzskatāma par prettiesisku. Lai gan šis ir jauns pienākums, tomēr tas nav nekas nezināms un neparasts. Ikviens, kurš kaut reizi cīnījies, lai atceļ prettiesisku būvatļauju, zina – pamatojums bija un ir jānorāda. To gan formāli neprasa Administratīvā procesa likums, tomēr praksē šis pienākums pastāv jau vairākus gadus. Man ir grūti iedomāties situāciju, kad tiesā tiek ierosināta lieta uz pieteikuma bez pamatojuma. Papildus tam jāpiezīmē, ka Administratīvā procesa likums jau vairākus gadus nosaka tiesības tiesnesim atteikt pieteikuma izskatīšanu ( līdz ar to netiek ierosināt lieta), ja saņemtais pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams[ 3 ] .

Jācer, ka likumdevēja noteiktais pienākums, pamatot, kāpēc tiek apstrīdēta būvatļauja vai pārsūdzēta tiesā, neveidos greizu praksi, ko reāli nevarēs īstenot, pārslogojot iedzīvotāju ar pienākumu iesniegt neadekvāti daudz pierādījumus vai kādus zinātniski izvērtētus argumentus.

Jācer, ka likumdevēja noteiktais pienākums, pamatot, kāpēc tiek apstrīdēta būvatļauja vai pārsūdzēta tiesā, neveidos greizu praksi.

Greizais likumdošanas process

Grozījumi Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā (turpmāk – 1.jūnija grozījumi), un būtiski izmainīja būvatļaujas apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtību, kā arī iespēju uzsākt būvniecību, tika atcelti 13 dienas pēc to stāšanās spēkā. 1.jūnija grozījumu saskaņošanas process bija smags un garām diskusijām bagāts. Gan Ekonomikas ministrija, gan eksperti vairākkārt norādīja, ka faktiski grozījumi attieksies tikai uz nepilniem 5% no visām valstī izdotajām būvatļaujām, jeb tām, kuru tiesiskums tiek vērtēts administratīvajā tiesā [ 4 ]. Pārējie 95% izdoto būvatļauju cietīs kopā ar tām. Grozījumiem stājoties spēkā, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija secināja, ka 1.jūnija grozījumi kavē būvniecības procesu sezonas vidū, un tie ir jāmaina, atgriežoties pie iepriekšējās kārtības [ 5 ].

Viss ir labs, kas labi beidzas, kļūda ir labota, taču pavērtējot likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesu, jāsecina, ka šis ir sliktākais likumdošanas piemērs kādu nācies piedzīvot.

1.jūnija grozījumi tika skatīti 9 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, 2 Saeimas plenārsēdēs. Tie tika diskutēti darba grupās un publiskās diskusijās. 13 dienu laikā prakse pierādīja, ka jaunie grozījumi rada milzīgas problēmas būvētgribētājiem un nesekmē ārzemju kapitāla lietderīgu ieguldīju Latvijā, kā to bija iecerējis grozījumu autors – bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis [ 6 ].Taču komisijas priekšsēdētāja vēlme situāciju izmainīt, neieklausoties visos argumentos, bija neapturama un grozījumi tika izstumti cauri likumdošanas procesam. Šis ir piemērs – kā nevajag veidot likumus. Likumu nedrīkst rakstīt izņēmuma gadījumiem, turklāt pusgadu pirms tam, kad spēkā stāsies jaunais regulējums Būvniecības sfērā.

Raksts tapis PROVIDUS īstenotajā projektā ‘Valsts un nevalstisko organizāciju partneris interešu aizstāvībā‘. 92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!