Raksts

VCB atzinums Dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācijas PETA pārstāvjiem


Datums:
31. oktobris, 2006


Autori

Providus


Rīgā2006.gada ___.oktobrī Nr.Dzīvnieku tiesību aizstāvībasorganizācijas PETA pārstāvjiem

Par administratīvo atbildību

2006.gada 18.oktobrī dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācija PETA pie Lielbritānijas vēstniecības Rīgā rīkoja akciju, kuras laikā protestēja pret Kanādas melno lāču ādu izmantošanu britu karaliskās gvardes cepurēm. Policija aizturēja divus akcijas dalībniekus un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka akcijas dalībnieki pārkāpuši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 174.3 pantā paredzēto pārkāpumu. LAPK 174.3 paredz atbildību par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu.

Policija akcijas dalībniekiem noradījusi, ka pieļauti vairāki pārkāpumi – akcijas rīkošanai nav saņemta pašvaldības atļauja, akcijas dalībnieki atradušies tuvāk par 50 metriem no ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, kā arī akcijas laikā lietota maska.

Demokrātiskā valstī galvenais policijas uzdevums ir kārtības uzturēšana un palīdzības sniegšana personām nepieciešamības gadījumā. Policijas galvenais uzdevums nav personu sodīšana. Līdz ar to policijai vienmēr būtu jāizvērtē, vai konkrētā gadījumā ir nepieciešams uzreiz sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu vai arī tomēr vispirms lūgt personas pārtraukt pārkāpumus. Ja pārkāpuma rezultātā nav iestājušās kaitīgas sekas un arī pārkāpuma raksturs to pieļauj, tad administratīvā pārkāpuma protokols būtu jāsastāda tikai tad, ja persona atsakās pārtraukt pārkāpumu. Šajā gadījumā policijas norādītie pārkāpumi – nav saņemta pašvaldības atļauja pasākuma rīkošanai un atrašanās tuvāk par 50 metriem no Lielbritānijas vēstniecības ēkas nebija tādi, kur būtu bijusi nepieciešama nekavējoša personas saukšana pie atbildības. Ir jāņem vērā, ka personas šajā gadījumā realizēja Satversmes 103.pantā garantēto pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās brīvību var ierobežot tikai tad, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību un ja ierobežojumi ir sociāli nepieciešami. Šajā konkrētajā gadījumā akcija neapdraudēja ne citu cilvēku tiesības, ne demokrātisko valsts iekārtu, ne arī sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Tāpēc Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka šajā gadījumā policijai vajadzēja vispirms aicināt akcijas dalībniekus pārtraukt pārkāpumus. Ir jāņem vērā arī tas, ka personai var būt arī grūti noteikt, vai tā atrodas likumā noteiktajā 50 metru attālumā no noteiktām ēkām. Tāpēc policijai šādā situācijā vispirms vajadzētu personas informēt, ka tās atrodas tuvāk par 50 metriem no likumā noteiktām ēkām un norādīt, kur personas var atrasties, lai nepārkāptu likumu. Tikai tad, ja personas nepārtrauc pārkāpumu, policijai būtu jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols. Ja policija to neievēro, var veidoties situācija, kad persona nemaz objektīvi nevar noteikt, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, un tā uzreiz tiek saukta pie atbildības, nedodot iespēju pārkāpumu pārtraukt.

Likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 16.pants paredz, ka sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot, ja nav saņemta pašvaldības atļauja pasākuma rīkošanai: „Pasākumu rīkot nedrīkst, ja organizatoram nav izsniegta izziņa, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu.” Taču jāņem vērā, ka Satversmes 103.pants nosaka „Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.” Līdz ar to likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasība saņemt pašvaldības atļauju ir pretrunā ar Satversmes 103.pantu. Jāņem vērā arī tas, kāds ir sapulču, gājienu vai piketu pieteikšanas mērķis. Pieteikuma mērķis ir ļaut valstij sagatavoties pasākumam, jo valstij no Satversmes 103.panta izriet arī pienākums aizsargāt miermīlīgas pulcēšanās dalībniekus. Šī norma palīdz arī nodrošināt sabiedrisko kārtību, jo ļauj policijai prognozēt, cik cilvēku varētu pulcēties konkrētā vietā, vai varētu izcelties kādas sadursmes ar grupām ar pretējiem uzskatiem u.tml. Tādējādi policija var labāk sagatavoties kārtības nodrošināšanai.

PETA rīkotajā akcijā piedalījās četri cilvēki, satiksme netika traucēta, akcija bija miermīlīga un nebija nekāda pamata uzskatīt, ka varētu rasties nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai. Tāpat arī atrodoties tuvāk par 50 metriem no Lielbritānijas vēstniecības ēkas, personas netraucēja iekļūšanu attiecīgajā ēkā, tās arī nekādā citādā veidā netraucēja vēstniecības darbu. Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka pārkāpums (atļaujas nesaņemšana un atrašanas tuvāk par 50 metriem no vēstniecības ēkas) ir uzskatāms par maznozīmīgu un akcijas dalībnieki, pamatojoties uz LAPK 21.pantu, būtu atbrīvojami no atbildības.

Policija akcijas dalībniekiem norādījusi, ka LAPK pārkāpums ir noticis arī tādēļ, ka viens no akcijas dalībniekiem bijis maskā, kas aizsedz seju. Likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 11.panta 3.punkts paredz, ka sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts slēpt savu seju zem maskas. Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka policija nepamatoti pieņēmusi, ka ir pārkāpta šī norma. Tiesību normas iztulkošanai ir jāizmanto ne tikai gramatiskā metode, bet arī citas iztulkošanas metodes. Teleoloģiskā metode prasa noskaidrot normas mērķi. Administratīvā apgabaltiesa lietā Nr.143/AA793-04/5 norādījusi, ka aizliegums slēpt seju zem maskas pamatojas nepieciešamībā fiksēt sapulcē, gājienā vai piketā dalību ņēmušās personas identitāti. Līdz ar to pārkāpums tiek izdarīts tad, ja personas mērķis, lietojot masku, ir slēpt identitāti no policijas. Tāpēc katrā konkrētajā gadījumā ir jāvērtē, kāds bija personu mērķis, lietojot masku. PETA akcijas laikā viena persona bija lāča kostīmā. Šis kostīms bija cieši saistīts ar akcijas saturu, jo akcijas dalībnieki protestēja pret Kanādas melno lāču ādu izmantošanu britu karaliskās gvardes cepurēm. Ir jāņem vērā, ka pulcēšanās brīvība ir nesaraujami saistīta ar vārda brīvību, jo sapulču, gājienu vai piketu laikā personas pauž kādas idejas, izsaka savu viedokli, tādējādi realizējot arī vārda brīvību. Savas idejas persona var paust ne tikai mutvārdos vai rakstiski, bet arī izmantojot citus līdzekļus. Maskas lietošana arī var būt šāds izteiksmes līdzeklis. PETA akcijas laikā maska tika lietota kā līdzeklis ideju paušanai. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka maska tika lietota, lai slēptu personas identitāti. Turklāt Polijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka pulcēšanās brīvību nesamērīgi ierobežo aizliegums sapulcēs, gājienos un piketos piedalīties personām ar maskām, ja šīs personas neuzvedas agresīvi un neapdraud pasākuma miermīlīgu norisi. Polijas Konstitucionālā tiesa pat ir norādījusi, ka sapulces, gājiena vai piketa dalībnieka tiesības palikt anonīmam ir būtiska pulcēšanās brīvības sastāvdaļa.[1] Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka PETA rīkotās akcijas laikā nav pārkāpts likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 11.panta 3.punkts un līdz ar to nav arī pamata personu saukšanai pie administratīvās atbildības.

Ar cieņu,

direktora p.i. Diāna Šmite

Kovaļevska 7287210

___________________________

[1] Polijas Konstitucionālās tiesas 2004.gada 10.novembra spriedums lietā Kp1/04


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!