Foto: soylentgreen23
2010. gadā Nacionālā apvienība uzsāk parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem. To būtība - no 2012. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot no 1. klases, pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Iniciatīva izsauc pretreakciju krievu valodas atbalstītāju pusē, kas sāk vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Tas no jauna aktualizē jautājumu par sabiedrības integrācijas rezultātiem un minoritāšu līdzdalības nodrošināšanu.
2010. gada 30. janvārī apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) nolemj sākt vākt parakstus referendumam par izglītības ieviešanu tikai valsts valodā valsts un pašvaldību finansētajās skolās. Apvienība piedāvā Satversmes grozījumus, kuru rezultātā no 2012. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiktu tikai valsts valodā. Ņemot vērā zemo sabiedrības atbalstu, gada beigās parakstu vākšanas akcijai pieslēdzas organizācija Sargi savu valodu un Latviju!.
2011. gada februārī biedrība Sargi savu valodu un Latviju! un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK pēc gadu ilgiem pūliņiem beidzot savāc 10 000 parakstus, kas nepieciešami, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) organizētu desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai Saeimā iesniegtu Satversmes 112. panta grozījumu projektu. Paraksti CVK iesniegti 2011. gada 29. martā un laikā no 11. maija līdz 9. jūnijam visā Latvijā var parakstīties par Satversmes grozījumiem.[ 1 ] Lai Satversmes grozījumu projektu varētu iesniegt parlamentā, parakstu vākšanā tas jāatbalsta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem. Par Satversmes grozījumiem parakstās 120 433 vēlētāji.[ 2 ]
Lai arī otrajā reizē vajadzīgais parakstu skaits netiek savākts, nacionālās apvienības iniciatīva izsauc pretreakciju pretinieku pusē. Četrdesmit piecās dienās organizācijas Vienota Latvija un biedrības Dzimtā valoda aktīvisti savāc 10 377 parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Lai arī līdzšinējie sabiedrotie pirms vēlēšanām sašķeļas, jo nevar vienoties, kad paraksti būtu iesniedzami CVK, īsi pirms 11. Saeimas vēlēšanām, 2011. gada 9. septembrī paraksti tiek iesniegti. Pēc parakstu pārbaudes CVK nosaka, ka no 2011. gada 1. novembra līdz 30. novembrim notiek parakstu vākšana likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.[ 3 ] Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Pateicoties aktīvai kampaņai un Saskaņas Centra politiķu atbalstam, mēneša laikā tiek savākti 183 046 paraksti. Satversmes grozījumi tiek nodoti apstiprināšanai Saeimā, 2011. gada 22.decembrī Saeimas ārkārtas sēdē neviens deputāts neatbalstīja likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz arī krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, tālāko virzību, pret balsoja 60 deputāti, bet atturējās viens deputāts. 2012.gada 18.februārī notiks tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Abas parakstu vākšanas un Saskaņas centra neiekļaušana jaunajā valdībā 2011.gada rudenī pēc ilgāku gadu pārtraukuma atkal aktualizē diskusiju par sabiedrības integrācijas rezultātiem un nacionālo minoritāšu efektīvas līdzdalības nodrošināšanu. 2011. gada 12. oktobrī krievu valodā iznākošie mediji pirmajā lapā publicē aicinājumu prezidentam: „Nē – etniskajai diskriminācijai!”. Paziņojumā pausts aicinājums Valsts prezidentam pārtraukt etnisko diskrimināciju un demonstrēt drosmi, paziņojot, ka Latvijā visiem iedzīvotājiem pieder vienādas tiesības. Ja prezidents nespēj spert šādu soli, tad viņš tiek aicināts paziņot, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri runā krievu valodā, nav vietas ne vien valdībā, bet arī politikā.
2011. gada novembrī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nodibina sabiedrisko organizāciju Latvija – mana dzimtene, kuras mērķis ir veidot saliedētu sabiedrību, kurā krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo Latvijā, justos piederīgi Latvijai un vienotai sabiedrībai. Biedrība sāk darbu pie jaunas integrācijas un saliedētības programmas izstrādes.[ 4 ]