Foto: Karīna Jurciņa

Atskatāmies uz šī gada Vaimanu kora uzstāšanos Sarunu festivālā LAMPA - ieraksts un komentārs

Savās atmiņās dalās Oskars Jeske, jauktā kora “Namejs”diriģents:

“Ir mazliet jāpaceļo laikā, lai izstāstītu, kā aizsākās un tapa jauktā kora „Namejs” un domnīcas „Providus” kopdarbs ar nosaukumu „Vaimanu kora performance”. Iztēlojamies laika asi un tās sākuma punkts bija 21.aprīlis, kad ar domnīcas „Providus” izsludināto aicinājumu mani iepazīstināja reklāmas aģentūras „Armadillo” praktikante Dagne Striķe. Performances būtība man iepatikās uzreiz, tas bija unikāls koncepts Latvijas mērogam – vienā pasākumā tika apvienota kora mūzika un diskusija ar politisku ievirzi, kas domāta Latvijas valsts attīstības iespēju izziņai. Otrais iemesls būtībā izriet no pirmā – dalība šajā performancē bija izaicinājums visos aspektos, bet tas radīja īstos apstākļus ideju lidojumam.

Virzoties tālāk pa laika asi – nākamajā mēģinājumā ar „Nameju” pavēstīju koristiem performances būtību un uzklausīju viņu viedokli. Kora dalībniekiem un diriģentam ir jābūt uz ‘viena viļņa’, lai rezultāts būtu pozitīvs, tāpēc turpmākie notikumi attīstījās pietiekami ātri. Kopumā, koristiem ideja šķita interesanta, jo kas tāds nav dziedāts kora 26 gadu pastāvēšanas vēsturē. Protams, bija arī daži skeptiski noskaņoti koristi, bet, kad performance sāka iegūt savus apveidus, tad visi jau kopā ķērās klāt performances veidošanai. Liels paldies ir jāsaka koristiem, kas arī iesaistījās melodiju un teksta apstrādē pašos pirmajos mēģinājumos!

Atgriežoties pie laika ass – pēc nedēļas ar koristu „jā” jau tikos ar domnīcas „Providus” pārstāvjiem un radošā „prāta vētras”/ „breinstorma” sesijā ģenerējām satura un formas idejas. Liela daļa teksta bija balstīta uz iedzīvotāju vaimanām par valsti, sabiedrību un valsts pārvaldi, kuras tika iesūtītas sociālajos tīklos „Facebook” un „Twitter”. Manuprāt, tā bija vispareizāka pieeja – vērsties pie sabiedrības, jo tā mēs varam iegūt reālu sabiedrības domu ainu. Jau iepriekš biju telefoniski reprezentējis muzikālo noformējumu vaimanām – lietot tautasdziesmas, jo tās mums ir tik dažādas un tik ļoti daudz!

Tālāk jau apkopotas vaimanas tika ‘ietērptas’ tautasdziesmu melodijās, kuras ir pazīstamas teju ikvienam. Tautasdziesmas tiek izvēlētas jau atkarībā no pantmēra, labskanības un tematikas, jo arī tautasdziesmas mūzikas pētnieki un folkloristi iegrupē vairākās grupās – sēru, jauniešu, godu dziesmas. Un vislabākais ir tas, ka ar tautasdziesmu izvēli grūti ir kļūdīties, jo, kā jau teicu, to ir tik daudz, tik jāzina, kur meklēt.

Mūzikas un vārdu pieslīpēšana gan muzikālā, gan kontekstuālā ziņā ir mazliet sarežgīts, bet ārkārtīgi radošs un pat baudāms process, jo nav ierobežojumu – tikai vadlīnijas. Asprātības un labskanības liesmas tiek uzpūstas tieši radošā procesa laikā ar kora runas elementiem, kliedzieniem un solista palīdzību.

Šķiet, ka nepilni divi mēneši līdz festivālam LAMPA ir pietiekami ilgs laiks, lai apgūtu tekstus un melodijas, tomēr atslābuma mirkļi un akla paļaušanās ir vislielākie traucēkļi kvalitatīvam priekšnesumam. Ir jārēķinās ar veselu virkni neparedzētu apstākļu, kas var atgadīties un ietekmēt gan gatavošanās procesu, gan pašu performanci, tāpēc atslēgas vārds ir elastīgums jeb spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Ar atsaucīgu komandu – kas bija gan mans mīļais koris, gan domnīca „Providus” – jebkurai problēmai var rast risinājumu.

Pēc pasākuma gan man, gan korim palika ļoti labas un spēcīgas emocijas, koristiem ļoti patika un ar dalību šādā, manis piedāvātā ‘avantūrā’,viņi palika apmierināti. Arī man tas bija liels pārbaudījums, jo neko tādu iepriekš nebiju darījis, bet beigās, jūtot, ka paši koristi sāk baudīt mirkli un dzied no sirds ar pilnu emociju gammu, biju neizsakāmi laimīgs. Tas bija tāds ļoti labs pārbaudījums gan man, gan korim un izturību, ko paveicām, es domāju, godam!”

Finansiālu atbalstu projektam “Vaimanu koris par zināšanās balstītas politikas trūkumu Latvijā” sniedz Borisa un Ināras Teterevu fonds