Vai personas datu aizsardzības intereses var upurēt Latvijas valsts drošības interešu labā? Kādi principi jāievēro personas datu aizsardzībā?
Jaunais Laiks (JL)
Atbild Māris Gulbis, LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, 8. Saeimas deputāta kandidāts:
Fizisko personu datu aizsardzības likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko veic publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā. Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, un to apstrāde ir atļauta tikai likumā paredzētos gadījumos.
Latvijas ceļš (LC)
Atbild LC preses sekretāre Evija Ansonska:
LC iestājas par katras personas tiesībām uz privāto sfēru, kā arī tiesībām kontrolēt tās saturošu informāciju. Valsts institūcijas nedrīkst iejaukties šajās tiesības, izņemot gadījumus, kad to atļauj valsts likumdošana un kas ir paredzēti valsts interešu aizstāvībai. Ar valsts interešu aizstāvību mēs saprotam valsts drošības aizsardzību, teritoriālās vienotības un sabiedriskās drošības intereses, nekārtību un noziegumu nepieļaušanu, veselības un morāles aizsardzību, citu cilvēku reputācijas un tiesību aizsardzību, konfidenciālas informācijas izpaušanas nepieļaušanu un tiesas autoritātes un objektivitātes saglabāšanu.
Mūsuprāt, galvenie principi personas datu aizsardzībā ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību un likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos.
Tautas partija (TP)
Atbild Dr. Artis Pabriks, 8. Saeimas deputāta kandidāts:
Valsts ir droša, ja tās iedzīvotāji jūtas droši. Atbilde par to, vai var personas datus upurēt Latvijas valsts interešu labā vai nē, ir atbildama tikai, ņemot vērā konkrētus apstākļus. Atbilde nevar būt universāla, jo apstākļi mainās. Piemēram, pēc 11. septembra notikumiem daudzās attīstītās pasaules valstīs personu dati tiek upurēti sabiedrības un valsts interešu labā. TP uzskata, ka personas intereses un privātās tiesības ir maksimāli jāņem vērā un jāizslēdz privāto datu izmantošana ļaunprātīgos nolūkos. Sevišķi tas attiecas uz gēnu informāciju.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)
Atbild Jānis Grasis:
Personu datu aizsardzības intereses var upurēt Latvijas valsts drošības interesēs un to atļauj Latvijas Republikas Satversmes 116.pants.
Personas datu aizsardzības galvenie principi:
Nav pieļaujama sensitīvo datu (dati par personas rasi, etnisko izcelšanos, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, informācija par cilvēka veselību vai seksuālo dzīvi) vākšana par personu, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Zaļo un Zemnieku savienība
Atbild 8. Saeimas deputāta kandidāts Aivars Berķis:
LZS uzskata, ka iespējams nodrošināt Latvijas valsts drošības interešu aizsardzību vienlaikus ar personas datu aizsardzību starptautiski atzītā līmenī.
Latvijas Pirmā partija
Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, ieskaitot sensitīvos personas datus – personas rase, etniskā izcelsme, reliģiskā, filozofiskā un politiskā pārliecība, dalība arodorganizācijās, informācija par personas veselību un seksuālo dzīvi. Vai ir iespējams upurēt šos datus valsts drošības interešu labā? Ja jautājumā domāta datu pieejamība institūcijām, kas darbojas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā, tad uzskatām, ka arī personas datu pieejamība šīm institūcijām būtu striktāk regulējama, arī nosakot to tālāko izmantošanu vai iznīcināšanu pēc datu apstrādes.
Likumā ir noteikti personu datu apstrādes principi. Taču galvenie būtu personas tiesības un iespējas ietekmēt savu datu izmantotājus un zināt, kas apstrādā datus un kādam nolūkam tie tiek izmantoti.
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā
Atbild 8. Saeimas deputāta kandidāts, Saeimas frakcijas konsultants Aivars Dātavs:
Mūsuprāt, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatāmais priekšlikums par valsts drošības iestāžu tiesībām bez jebkādiem ierobežojumiem iepazīties, nokopēt, apstrādāt un izmantot jebkurai personai piederošu informāciju, kas satur personas datus, nav atbalstāms.
Ja šīs datu bāzes nepieder valsts vai pašvaldību institūcijām, tad varētu būt nepieciešama tiesneša sankcija informācijas ieguvei par personas datiem.
Valsts drošības iestāžu tiesības iegūt, apstrādāt un izmantot personas datus nedrīkst absolutizēt.
Pašlaik spēkā esošais Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz pietiekošus mehānismus personas datu (īpaši sensitīvo datu) aizsardzībai – ar nosacījumu, ja likuma prasības tiek ievērotas.