Raksts

Vai Eiropa noticēs pilsoņu debatēm?


Datums:
13. februāris, 2007


Autori

Dace Akule


Foto: Thomas Hawk

Jāpanāk, lai Eiropas līderi un valdības ieklausās iedzīvotāju domās. Tas viņiem ir jādara visu ES iedzīvotāju dēļ, jo ES vairs nav tikai elites projekts.

Pirms gada Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunajiem plāniem kā ne tikai “komunicēt Eiropu”[1], bet arī iesaistīt iedzīvotājus, ieklausoties viņu viedokļos. Lai gan dažas Eiropas Savienības (ES) institūciju aktivitātes liecina par sistēmas inerci, proti, vēlmi turpināt agrākajā garā, tomēr vairāki nevalstisko organizāciju īstenotie un Eiropas Komisijas (EK) atbalstītie projekti ļauj cerēt, ka tagad ES vadība patiešām gaida iedzīvotāju ieteikumus.

Soli tālāk par aptaujām

Viens no šiem projektiem ir Eiropas pilsoņu debates[2]— viens no pirmajiem mēģinājumiem neaprobežoties tikai ar Eurobarometer veikto aptauju rezultātiem par to, ko par dažādām ES iniciatīvām, piemēram, vienotas enerģētikas politikas izveidošanu vai mobilo telefonu viesabonēšanas maksas samazināšanu, domā tās iedzīvotāji. Debašu mērķis ir padziļinātā veidā noskaidrot, kādā Eiropā tās iedzīvotāji vēlas dzīvot un ko, lai šādu Eiropu nodrošinātu, vajadzētu darīt Eiropas Savienībai. Lai to izdarītu, debašu dalībnieki vispirms būvē savas Eiropas nākotnes vīziju, lai vēlāk definētu ES lomu šīs vīzijas sasniegšanā — vai konkrēto mērķi, viņuprāt, varētu labāk sasniegt ar kopēju ES standartu palīdzību, vai arī problēma jārisina nacionālajām valdībām.

Jēdziens “debates” nereti Latvijā apzīmē procesu, kad plenārsēdes formā izsakās daži aktīvākie runātāji, pārējiem klausoties. Taču Eiropas pilsoņu debates ir strukturētas un vadītas, kur galvenais princips ir katra dalībnieka viedokļu uzklausīšana. Lai to nodrošinātu, dalībnieki strādā mazākās grupās, kuras vada moderators — cilvēks, kura uzdevums ir diskusijās iesaistīt ikvienu, neļaujot kādam aktīvākam runātājam dominēt, bet kautrīgākam klusi stāvēt malā.

Debates notiek par trim tematiem, kas visu ES dalībvalstu iedzīvotājiem šķita vissvarīgākās — enerģētika un vide, sociālā aizsardzība un ģimene, kā arī Eiropas loma pasaulē un imigrācija. Par to, ka šīs trīs pašu iedzīvotāju definētās tēmas ir nozīmīgākās, 2006.gada oktobrī lielā vienprātībā vienojās 200 iedzīvotāji no toreiz vēl 25 ES dalībvalstīm. Šī gada februārī un martā debates notiek visās 27 dalībvalstīs, atbildot uz jautājumu, kas ir nepieciešams, lai mums būtu tāda Eiropa, kādā mēs gribam dzīvot? Bet nacionālo diskusiju rezultātu apkopojums vienā kopīgā ES iedzīvotāju vīzijā par nākotni būs gatavs maijā.[3]

Valstrēma tic

Debašu rezultātus īpaši gaida Eiropas Komisija, kas līdzfinansē šo projektu komunikāciju stratēģijas “Plāns D — demokrātijai, dialogam un diskusijai” ietvaros. EK sola ar iedzīvotāju rekomendācijām iepazīstināt arī ES valstu un valdību vadītājus Vācijas prezidentūras noslēguma galotņu konferencē 21.—22.jūnijā, cerot, ka ES iedzīvotāju nākotnes vīzijas iedvesmos ES līderus laikā, kad viņiem jāpieņem lēmumi par nākamo ES attīstības soli.

Komisijas viceprezidente un par komunikāciju atbildīgā komisāre Margota Valstrēma šim projektam ir noticējusi, daudzkārt to pieminot savās runās. Tagad jāpanāk, ka arī citi ES līderi un nacionālās valdības izpilda savu solījumu un ieklausās iedzīvotāju domās. Tas viņiem ir jādara ne tikai to aptuveni 1800 iedzīvotāju dēļ, kas šī projekta ietvaros atvēl savu laiku un enerģiju, lai domātu par Eiropas nākotni, bet visu ES iedzīvotāju dēļ, jo ES vairs nav tikai elites projekts. ES vairs nevajadzētu būt arī vietai, kur iedzīvotāju kritika tiek ignorēta, piemēram, kā gadījumā ar Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā, kad vairāk nekā miljons ES iedzīvotāju parakstījās par šīs mītnes slēgšanu, bet ES atbildīgās institūcijas joprojām nerisina šo jautājumu, aizbildinoties ar tehniskām atrunām.

P.S. Latvijā Eiropas pilsoņu debates notiks 24.-25.februārī. Interesentiem ir iespēja tās novērot, iesaistoties novērotāju programmā. Plašāk lasiet http://www.providus.lv/public/27058.html

______________________

[1] No angļu valodas, “communicate Europe”. “Baltā grāmata par Eiropas Savienības Komunikācijas politiku”, Brisele, 1.2.2006. COM (2006) 35 galīgā redakcija

[2] “European Citizens’ Consultations” projektu finansē un ievieš neatkarīgs bezpeļņas organizāciju un asociāciju no visām ES dalībvalstīm konsorcijs, ko vada King Baudouin Foundation Beļģijā. Debates līdzfinansē Eiropas Komisija. Latvijā projektu ievieš Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Īss apraksts par projektu un pirmajiem rezultātiem latviešu valodā pieejams http://www.providus.lv/public/27058.html Plašāka informācija par projektu angļu valodā http://www.european-citizens-consultations.eu

[3] Pirmās nacionālās debates 10.-11.februārī notika Igaunijā, Bulgārijā, Čehijā, Īrijā un Slovēnijā. Ar debašu rezultātiem iespējams iepazīties mājas lapā http://www.european-citizens-consultations.eu


European Citizens’ Consultations

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!