Foto: freeimages.co.uk
Pievienojoties ES saimei, Rumānija un Bulgārija palīdzēs nostiprināt kopīgo darbu, kuru valstis individuāli nevar atrisināt - klimata maiņa, imigrācija, terorisms, enerģētika, starptautiskā noziedzība.
Diskusijā piedalās Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā analītiķis Valdis Zagorskis, Ārlietu ministrijas ES paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītājs Uģis Bambe, dzejnieks Leons Briedis, Vidzemes Augstskolas politikas nodaļas lektors Jānis Kapustāns. Diskusiju vada Ainārs Dimants, žurnālists un Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs.
Vai nav pieaugušas ES prasības pret jaunajām dalībvalstīm?
Valdis Zagorskis: Eiropas Komisija ir institūcija, kas pēc dalībvalstu pieņemtā politiskā lēmuma par sarunu uzsākšanu praktiski ar kandidātvalstīm vadīja sarunas (gan ar tām kandidātvalstīm iestājās jau 2004.gadā, gan arī ar Bulgāriju un Rumāniju). Pavisam noteikti, nekādas īpašas prasības – īpaši maigākas vai īpaši stingrākas – Bulgārijai un Rumānijai netika izvirzītas. Runa ir par tām pašām trim grupām: pirmkārt, politiskie kritēriji – atbilstība demokrātijas, likumvaras un tiesiskuma prasībām, otrkārt – ekonomiskā gatavība iekļauties un konkurēt Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū un treškārt – aquis comunitaire (kopējās normatīvo aktu bāzes – red.) transponēšana un atbilstība ES tiesību normām.
EK nopietni uztver sev uzticēto nepopulāro lomu – ES likumu sargsuņa lomu. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju uzdevums nebija vienkāršs, jo nācās saskaņot divas, zināmā mērā kontrastējošas intereses: no vienas puses – aizstāvēt ES intereses un ES likumdošanā nostiprinātās tiesības, un no otras puses – novērtēt milzīgo darbu un milzīgo progresu, ko sasniegušas Bulgārija un Rumānija. EK ziņojums piedāvā līdzsvarotu risinājumu starp šīm divām dimensijām. Tas ir – piešķirt pilnvērtīgu dalībvalstu statusu Bulgārijai un Rumānijai jau no 2007.gada 1.janvāra, no otras puses – stingrs kontroles mehānisms, lai aizsargātu ES pilsoņu likumīgās intereses.
Bulgārija un Rumānija nav ideāli gatavas pievienoties ES, taču šīs nepilnības Komisijas vērtējumā nespēj nopietni apdraudēt ES iekšējā tirgus funkcionēšanu un ES būtiskāko politiku darbību.
Kā risinājās šīs sarunas ?
Uģis Bambe: Pirmkārt, Latvija ar Bulgāriju un Rumāniju ir vienas paplašināšanās kārtas dalībnieces. Līdz ar to mums nav tiesības izvirzīt kaut kādus neobjektīvus šķēršļus vai pārbaudījumus un apšaubīt Bulgārijas un Rumānijas nepieciešamību uzņemt ES. Mums politiski svarīgi šajā gadījumā ir sekot līdzi un objektīvi novērtēt, vai valstis tiešām ir gatavas iestāties ES.
Kāda ir šo valstu gatavība?
U.Bambe: Ir ļoti daudz jomu, kur nepieciešams progress, bet svarīgi, ka ir iespējams šo progresu monitorēt, ir iespējams ieviest sankcijas, ja šis progress ir neapmierinošs. Kopumā nozaru ministrijas nebija pārāk kritiskas. Mums nav ļoti spēcīga ekspertīze par šīm valstīm, lielā mērā jāuzticas Komisijas speciālistu ieteikumiem, kas uz vietas novērtē situāciju.
Vai tomēr nav paaugstinātu prasību? Kā tas no malas izskatās?
Jānis Kapustāns: Oficiāli visas prasības, pēc kurām kandidātvalstis tiek vērtētas, paliek tādas pašas. Bet ja skatās no valstu iespējām iekšēji uzstādīt savus kontroles mehānismus pret jaunpienācējām, tad šīs prasības pieaug. Vislabāk tas, protams, ir redzams tēmā par darbaspēka brīvu kustību uz tādām valstīm kā Lielbritānija, Īrija, kuras 2004.gadā desmit jaunajām valstīm atļāva brīvu kustību.
Rumānijai un Bulgārijai uzņemšana jau apsolīta pirms vairākiem gadiem. Tagad nebija jautājuma, vai uzņemt, visas diskusijas bija par detaļām. Tomēr šeit ieskanas arī nākamo iespējamo kandidātu – Turcijas un citu valstu – faktors. Kāpēc uzsvērts un piedraudēts ar ļoti asiem kontroles mehānismiem, kad tās jau būs iestājušās? Iepriekš valstīm tik asu piedraudējumu vai atgādinājumu nebija.
Lielbritānija un Īrija vairs nevēlas tik plaši atvērt savas durvis Bulgārijai un Rumānijai. Toties mēs esam gatavi!
U.Bambe: Mēs neesam gatavi oficiāli nekādu paziņojumu izplatīt. Latvijā iekšpolitisko aktualitāšu dēļ šis jautājums ir zināmā mērā nedaudz aizkavējies. Ārlietu ministrs Artis Pabriks aizstāvēja pozīciju, ka Latvijai nav morālu tiesību ieviest ierobežojumus pret brīvu darbaspēka kustību attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju. Mēs paši to vienmēr esam aizstāvējuši un cīnījušies, jo tā ir viena no ES pamatbrīvībām, tas ir iemesls, kāpēc paši gribējām iestāties ES. Esam aicinājuši citas ES dalībvalstis atcelt šos ierobežojumus pret mums, šis ir pamats, kas ietekmē lēmumu saistībā ar Rumāniju un Bulgāriju.
Ir arī daudzi praktiski aspekti, kāpēc šādi ierobežojumi nebūtu jāievieš. Jautājums par darbaspēku vienmēr iekšpolitiski ir ļoti sāpīgs, opozīcija to izmanto, jo iebraucēju darba vietu atņemšana ir lieta, ko labi var pasniegt presei un uzsvērt runās. Ja paskatās uz skaitļiem, piemēram, Lielbritānijas ekonomika ir tikai ieguvusi. Viņi ir izveidojuši ļoti veiksmīgu mehānismu, ka jauniebraucēji maksā nodokļus, bet nesaņem nekādas garantijas. Ekonomikai tas ir labi un ES kopējai konkurētspējai vienmēr bijusi nepieciešama lielāka darbaspēka mobilitāte.
Bulgārijā veiktā aptauja liecina, ka viņi, protams, skatās vairāk uz citām dalībvalstīm, nevis uz otru nabadzīgāko ES valsti.
J.Kapustāns: Izskatās, ka Latvija neliks nekādus šķēršļus iespējamam darbaspēkam no Rumānijas un Bulgārijas. Un tas nav tāpēc, ka mums tik ļoti šie morāles jautājumi interesētu (ja mums interesētu vispār kāda valsts tikai morāli, tad Baltkrievijas jautājumā būtu citāds lēmums). Īstā interese ir vienkārši ekonomiskā. Ja būtu jālemj par Turciju, diezin vai mans kolēģis Vidzemes augstskolā Artis Pabriks tad arī teiktu, ka Latvijai nav morālas tiesības ierobežot darbaspēka kustību. Iemesls ir tas, ka Bulgārijas un Rumānijas acīs Latvija nav tik interesanta, lai masveidā brauktu uz šejieni.
V.Zagorskis: Brīvas darbaspēka kustības pārejas nosacījumi ir identiski tiem, kādi bija iekļauti arī Latvijas pievienošanās ES līgumā. Vispārējais ES pamatprincips ir tāds – ja iespējams, jādod priekšroka darbaspēkam no ES valstīm un nevis no kādām trešajām.
Ko mēs varētu iegūt no šo valstu pievienošanās ES?
Leons Briedis: Balkāni ir ļoti savdabīgs reģions. Te saduras dažādas reliģijas – katolicisms, pareizticīgie, luterānisms, jūdaisms, islāms. Saduras dažādas kultūras, dažādas valodas. Tas ir, kā rumāņi paši saka, diezgan „trausls reģions”. Rumānija un Bulgārija mums varētu būt interesantas kā sava veida stabilizējošs faktors – gan ģeopolitiskā ziņā, gan ekonomiskā, gan kultūras ziņā.
J.Kapustāns: Neapšaubāmi uz Bulgāriju un Rumāniju zināmas cerības tiek liktas to ģeopolitiskā novietojuma dēļ, jo tām ir stratēģiski izdevīga vieta.
V.Zagorskis: Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās aspektā neapšaubāmi reģionālā drošība ir viens no lieliem ieguvumiem apvienotajai Eiropai. Vinstons Čērčils ir teicis, ka Balkāni ir reģions, kurš norijis tik daudz vēstures, ka nespēj sagremot. Paplašinot šo alegoriju gribētu teikt, ka iespējams šo un citu valstu dalība ES varētu būt kā medicīnisks līdzeklis, kas izārstē Balkānu gremošanas sistēmu un tādējādi uzlabo visas Eiropas veselību.
Kāda mums pašlaik ir sadarbība ar Bulgāriju un Rumāniju?
L.Briedis: 1988.gadā ar dzīvesbiedri rumānieti Latvijā izveidojām rumāņu nacionālo kultūras biedrību. Tajā ir ļoti daudz rumāņu uzņēmēju, kas dzīvo šeit, bet viņu senči, radi un draugi dzīvo Rumānijā. Rīga varētu kalpot kā sava veida tranzīta vieta dažādiem pārvadājumiem un daudz no tā paliktu arī Latvijā. Viņus interesē mūsu kokmateriāli viņu mēbeļu rūpniecības attīstībai u.c. lietas. Rumāņu galvenais piedāvājums būtu izejmateriāli – augļi, dārzeņi, arī derīgie izrakteņi, noteikti arī vīni.
U.Bambe: Lielākā daļa no sadarbības aspektiem, arī ekonomiskā sadarbība, nav ļoti attīstīta. Latvijas eksportā un importā Bulgārija ir 48.vietā. Rumānijai Latvija eksportā ir 43.vietā, importā – 54.vietā. Apgrozījums ir neliels. Eksportējam mašīnas, minerālos produktus, papīru, ķīmiskās rūpniecības preces.
Vai mums ir kādas investīcijas no šīm valstīm, vai mūsu investīcijas tur?
U.Bambe: Oficiāla statistika rāda, ka ir gandrīz neeksistējošas investīcijas – abpusēji. Ir dzirdēts, ka tur diezgan aktīvi sāk izvērsties nekustamā īpašuma tirgus. Laikam Latvija sāk kļūt par mazu un arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgotāji sāk skatīties uz to reģionu, kur pašreiz ir zemas cenas. Arī tur noteikti cenas kāps, un tas būtu tikai loģiski, ka mēs daļu no Latvijas naudas varētu pārnest uz to reģionu.
Vai Rumānija sevi redz kā Eiropas pilnvērtīgu sastāvdaļu, vai drīzāk – kā piekto riteni?
L.Briedis: Domāju, ka eiropeiskā apziņa viņiem ir ārkārtīgi spēcīga, jo viņi vienmēr sevi apzinājušies kā Eiropas civilizācijas mantiniekus, seno romiešu kultūras mantiniekus. Ne velti pat šīs nācijas nosaukums „Rom_nia” – tātad romieši. Rumāņu nāciju plosa īpatnēja pretruna – reliģija ir ortodoksāla, bet valoda ir piederīga romāņu valodu grupai, rakstībai izmanto latīņu burtus. Šis pretrunīgums vēl daudzus gadus liks par sevi manīt.
Kā šo valstu uzņemšana mainīs lēmumu pieņemšanas procesu ES?
U.Bambe: Mainīs, protams, jo abas ir lielas valstis. Atvieglo tas, ka Rumānija un Bulgārija ir pēdējās kandidātvalstis, kas var pievienoties uz pašreizējā vienošanās pamata. Man personīgais novērojums – ES līdz ar mūsu iestāšanos vairs nav tik ļoti izteikts lielo un mazo valstu sadarbības princips – tas mainās no jomas uz jomu. Iespējamie sadarbības mehānismi, iespējamie moduļi var būt visādi.
Jautājums no zāles: Vai Eiropas Parlamentā mainīsies sastāvs?
Māris Graudiņš: Līdz 2009.gadam Eiropas Parlamentā būs 36, tad 33 deputāti no Rumānijas. Līdz 2009.gadam būs 18 un tad 17 deputāti no Bulgārijas. Tātad, īslaicīgi būs lielāks deputātu skaits, bet tad tas atkal samazināsies līdz 732 deputātiem.
Jautājums no zāles: Vai par eiro ieviešanu arī kaut ko domā šajās divās valstīs?
V.Zagorskis: Pēdējās paplašināšanās kārtās eiro ir ieviests kā viens no pievienošanās nosacījumiem, taču nenoliekot konkrētu termiņu, tātad sagaidīt laiku, kad valsts būs tam gatava un spēs izpildīt visus noteiktos kritērijus. Rumānijas gadījumā varētu būt runa par diezgan tālu nākotni.
Jautājums no zāles: Bulgārija un Rumānija ir izdevība, vai drauds?
L.Briedis: Iegūt jaunu kultūru, jaunas tradīcijas, jaunu pieredzi – tas taču vienmēr ik kvalitatīvi jauns solis uz priekšu kopējā attīstībā. Protams, ka tas ir ieguvums. Mums ir jābūt pietiekoši saprotošiem un gudriem, lai novērtētu reālo situāciju un izdarītu pareizus spriedumus.
V.Zagorskis: Ir vērts pieminēt divus aspektus. Pirmkārt, iekšējās drošības aspekts – šis Eiropas reģions tiek padarīts drošāks pret pārrobežu noziedzību, pret tādām aktivitātēm kā kontrabanda, narkotiku kontrabanda, cilvēku tirdzniecība, organizētā noziedzība. Vēl viens aspekts, kas līdz šim nav izskanējis ir enerģētiskā drošība, kas ES ir ļoti aktuāla. Šajā kontekstā Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās nozīmē vēl vienu enerģijas piegāžu ceļu caur vienotu teritoriju no Melnās jūras baseina un tālāk no Kaspijas jūras baseina.
U.Bambe: Es vispār nobijos no vārda „drauds”, jo tas būtu visbriesmīgākais, kas ar Latvijas iedzīvotājiem varētu notikt – ja mēs ES sāktu uztvert kā kaut ko iekšēju, noslēgtu, mazu, tikai savu, kur viss, kas stāv ārā, ir vai nu bīstami, vai mēs vienkārši nepazīstam.
J.Kapustāns: Runājot par vārdu “drauds”, domāju, ka neatkarības laikā, zemtekstā šis vārds tika lietots runājot tikai par vienu valsti, tā, kas atrodas uz austrumiem. Tad šeit precīzāk šo vārdu varētu aizvietot ar „riski” vai „konkurence”.
M.Graudiņš: Pievienojoties ES saimei, Rumānija un Bulgārija palīdzēs nostiprināt kopīgo darbu, kuru valstis individuāli nevar atrisināt – klimata maiņa, imigrācija, terorisms, enerģētika, starptautiskā noziedzība.
Valsts aģentūras “Eiropas Savienības informācijas aģentūra”, Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā un Eiropas Parlamenta informācijas biroja rīkotā diskusija „Jaunās dalībvalstis – Rumānija un Bulgārija – izdevība vai drauds Eiropai?”, kura notika š.g. 18.oktobrī, ir organizēta diskusija cikla „Man ir ko teikt!” ietvaros.