Recenzija par pētījumu "Atklātība politisko partiju finansēšanā"
Projekta autori ir pievērsušies ļoti aktuāla un nozīmīga jautājuma izpētei, kura sociālo un politisko nozīmīgumu ir pārliecinoši parādījuši ievada daļā. Šāds pētījums Latvijā neapšaubāmi ir ļoti nepieciešams, tam vajadzētu ienest jaunas vēsmas diskusijās par politiskajiem procesiem, to atklātību un caurskatāmību.
Kā ļoti pozitīvs moments jāatzīmē tas, ka autori jau testē principus, kas ir iekļauti jaunajā vēl nepieņemtajā likumprojektā par politisko partiju finansēšanu. Tieši šis aspekts varēja tikt vairāk akcentēts, jo tas piešķirtu pētījumam vēl izteiktāku politikas analīzes raksturu. Praktisku zināšanu ieguvi par šim likumprojektam nepieciešamajiem jaunievedumiem, par ko sniegta norāde atskaites nobeigumā, varēja jau ievadā formulēt kā vienu no galvenajiem šī darba mērķiem.
Tāpat augstu ir vērtējams mēģinājums veikt slēptās reklāmas monitoringu – tā ir uzdrīkstēšanās, jo jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, tiek uztverts ar sakāpinātu jūtīgumu, un diskusija, kas izvērsās Latvijā pēc šīs pētījuma daļas rezultātu publiskošanas pierādīja, ka tas ir bijis vērtīgs un savā ziņā ļoti savlaicīgs izaicinājums. Labi ir iesākts darbs pie kritērijiem slēptās reklāmas apzināšanai, tas noteikti būtu jāturpina un jāpilnveido.
Pozitīvi, ka projekta autori paši ir iezīmējuši arī tālāko pētījumu virzienus, kas būtu ļoti nepieciešami, lai radītu lielāku izpratni par notiekošo, kā arī piedāvātu apzināto problēmu iespējamos risinājumus.
Tajā pat laikā pētījuma rezultāti rosina vairākas pārdomas.
Ļoti augsti kvalificēto pētnieku komanda varēja izvirzīt šim pētījumam arī augstākus mērķus. Autori sevi un šo pētījumu kopumā ir ierobežojuši, atrunājot virkni grūtību, nepilnību, ierobežojumu un apgrūtinājumu, kas sagaida šo pētījumu. No vienas puses, tas, protams, piešķir projektam ļoti skaidru un precīzu fokusu. No otras – gan jau no paveiktā var izdarīt daudz plašāku analīzi, nekā sākotnēji ir pieteikts, projekta veicēju kapacitāte nav pilnībā izmantota, kas varēja notikt, pievēršoties apzināto problēmu risināšanai.
Ja par pamatu šim pētījumam tiek izmantoti līdzīgas metodoloģijas pētījumi, tad Latvijas politikas jautājumos kompetentie pētnieki varēja ne tikai iepriekš paredzēt noteiktas problēmas, bet arī šo pētījumu izmēģināt alternatīvos soļus šo problēmu pārvarēšanai, jo vairāk tāpēc, ka līdzīgus pētījumus plānots turpināt arī nākotnē. Vēl par metodoloģiju – ir minēts, ka pētījumā tiek izmantota starptautiskā pieredze, lai pārbaudītu tās piemērotību Centrāl un Austrum Eiropas valstu partiju finansēšanas atklātības pētījumos. Tas izraisa vairākus jautājumus: cik tieši šī starptautiskā metodika tika pārņemta, kādas adaptācijas tika veiktas, kas pētījumā ir pašu autoru jaunievedums – tas ļautu spriest par iegūto datu salīdzināmību ar citur veiktajiem pētījumiem. Un kāds būtu autoru vērtējums, vai pirmais mēģinājums pētīt partiju finansēšanas atklātību CAE valstīs izdevās vai nē?
Nav skaidrs, kāpēc netika savlaicīgi uzsākta un veikta pilnīgāka neatkarīgā reklāmas novērošana, jo līdz ar to iegūtie dati, kā arī paši autori to norāda, ir mazāk precīzi un tikai nosacīti atspoguļo situācijas raksturojumu un pamattendences. To, protams, kā šī pētījuma vājo vietu var spēcīgi kritizēt un izmantot tie, kam rezultāti vai secinājumi nav visai glaimojoši. Autori paši atzīst, ka sākotnēji pētījums tika iekavēts, kas vēlāk radīja sasteigtību, ko pamanīja arī tā dalībnieki.
Projektu caurvij atziņa, ka ar sabiedrības spēkiem varētu visai efektīvi kontrolēt politisko partiju izdevumus, bet te tomēr trūkst konkrēta modeļa piedāvājuma – kā to varētu/vajadzētu darīt un ko tas reāli dotu jeb mainītu. Sabiedrības ieguvumi nav tik ļoti pašsaprotama lieta, tos vajadzētu precizēt.
Pētījuma autori norāda uz centieniem izglītot vēlētājus par šiem jautājumiem, cik noprotams, projekta ietvaros ir veikti vairāki informatīvie pasākumu. Nav skaidrs, vai tika izvērtēta arī šo pasākumu lietderība, panākumi? Cik gatavs ir Latvijas vēlētājs iesaistīties šāda veida kontroles procesos? Vai izprot šādu aktivitāšu nozīmīgumu? Kā panākt izpratnes veidošanu, jo citādi informēšanai ir tikai relatīva nozīme. Un risināt problēmas, ko mērķauditorijas nemaz neuztver kā problēmas, ir gluži tas pats, kas cīņa ar vējdzirnavām.
Raksturojot projekta īstenošanas gaitu, ļoti pamanāmi ir komentāri par to, ka Baltic Media facts vairākos jautājumos nenodrošināja nepieciešamos datus. vai tas nozīmē līgumsaistību nepildīšanu, neprofesionalitāti, objektīvus ierobežojumus vai metodoloģiskas problēmas?
Autori norāda, ka balstoties uz šī pētījuma rezultātā iegūtajiem datiem tiek veidots modelis 2002.gada Saeimas vēlēšanu novērošanai un, ka tiek noteikti sadarbības partneri. Modelis varēja jau būt tiešs šī pētījuma rezultāts, ko vēlāk varētu tikai papildināt un pilnveidot, jo viens no dokumentā minētajiem apakšuzdevumiem ir modeļa testēšana.
Dokumentā ir daudzas atsauces uz jauno partiju finansēšanas likumprojektu. Neskatoties uz to, ka ir norādītas adreses, kur ar to var iepazīties, šajā gala ziņojumā būtu lieti iederētos informatīvais materiāls ar salīdzinošo informāciju par to, kādi normatīvie dokumenti šobrīd regulē šos jautājumus, ko paredz jaunais likumprojekts, un ko piedāvā šī pētījuma autori no savas puses esošo vai iecerēto normatīvo dokumentu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Viegli uztverams šāda veida salīdzinoši informatīvais materiāls var piesaistīt lielāku interesentu uzmanību un kalpot par pamatu tālākām diskusijām.
Dokuments piedāvā kvalitatīvi veiktu analīzi un daudzus pārdomātus secinājumus, šie secinājumi ir precīzi, vērtīgi, bet tomēr trūkst vēl nākamā soļa, t.i., kādus praktiskus pasākumus ne tikai varētu veikt, bet būtu konkrēti jāveic, lai pamanītās problēmas novērstu? Projekts kopumā piedāvā daudzus nozīmīgus secinājumus par patreizējām nepilnībām dažādos ar partiju finansēšanu un finansējuma izlietojuma kontroli saistītos aspektos, bet pietrūkst politikas analīzes pētījumiem tik būtisko alternatīvo risinājumu piedāvājuma. Trūkst autoru izstrādāto konkrēto rekomendāciju un to pamatojuma. Ir teicama analīze, bet trūkst konkrētības attiecībā uz izteiktajiem priekšlikumiem kas, kur un kā būtu jāmaina. Ieteikumi, kas noslēdz pētījumu, tomēr vairumā gadījumu ir palikuši problēmu apzināšanas līmenī, kas protams ir būtiski, bet nepietiekami. Trūkumi ir konstatēti, bet vajadzīgas rekomendācijas par to novēršanu.
Vēlreiz gribētos uzsvērt, ka paveiktais darbs ir ļoti būtisks ieguldījums Latvijas ceļā uz atbildīgu un atklātu politisko procesu, un ceru, ka darbs gan pie šī pētījuma, gan pie līdzīgiem projektiem nākotnē tiks turpināts.
Pētījums "Atklātība politisko partiju finansēšanā"