Raksts

Tiesneša amats nav šķīstītava


Datums:
06. jūnijs, 2011


Autori

Gatis Litvins


Foto: Justin See

Kļūšana par tiesnesi personu nereabilitē un neatbrīvo no atbildības par pārkāpumiem, ko tas ir izdarījis pirms stāšanās amatā. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un amats nevar būt privilēģija.

Pirmo reizi Valsts prezidents ar jau folklorizēto rīkojumu Nr.2 ierosināja Saeimas atlaišanu un tautai referendumā būs iespēja izlemt, vai 10.Saeimas deputāti spējuši godam gādāt par taisnīgumu un tiesiskumu valstī. Pirmo reizi arī Satversmes tiesas tiesnešiem 3.jūnijā, ārpus kādas lietas izskatīšanas, nācās lasīt Kriminālprocesa likumu, lai lemtu par tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaru apturēšanu.

Abi gadījumu raisījuši diskusijas starp juristiem, meklējot atbildes uz jautājumiem – vai Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanas procesu tikai dažas dienas pirms jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām un vai Satversmes tiesa ir tiesīga apturēt tiesneša, pret kuru ierosināts kriminālprocess, pilnvaras.

Par pirmo jautājumu rakstīts jau vairākkārt – Valts Kalniņš,[1] Iveta Kažoka[2] un plaša juristu diskusija būs arī 7.jūnija “Jurista Vārds” numurā. Tāpēc turpmāk sniegšu vērtējumu par otro gadījumu.

Juridiska kāzusa taisnīgs risinājums

Atbilstoši Satversmes tiesas 9.pantam Satversmes tiesa var apturēt kāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras divos gadījumos: uzsākot kriminālvajāšanu vai ierosinot disciplinārlietu.

Kriminālprocesa likums nošķir divus pirmstiesas kriminālprocesa posmus: izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu ir formāls priekšnoteikums, lai procesa virzītājs varētu veikt Kriminālprocesa likumā paredzētās procesuālās darbības un savākt pierādījumus kriminālprocesa nodošanai prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tādējādi kriminālprocesa uzsākšana vēl nenozīmē, ka uzsākta ir arī kriminālvajāšana.

Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Šobrīd Satversmes tiesas likuma 9.panta vārdiskā izpausme neatbilst tiesību normas mērķim – nodrošināt efektīvu tiesas darbu, neradot šaubas par tās nolēmumu leģitimitāti un veicinot sabiedrības uzticību. Lēmumam par kriminālprocesa uzsākšanu pret tiesību virsvaldības garantu – tiesnesi, ir pietiekami nopietnas tiesiskas un sabiedriskas sekas, lai arī šādā gadījumā apturētu Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras. Ja Satversmes tiesas likums paredz tiesneša pilnvaru apturēšanu saistībā ar disciplinārpārkāpuma izmeklēšanu, tad vēl jo vairāk tās ir apturamas saistībā ar smagāka pārkāpuma – noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.

Lai panāktu taisnīgu un samērīgu šī gadījuma atrisinājumu, Satversmes tiesa ar juridiskās tehnikas palīdzību, un ievērojot Satversmes tiesas likuma 9.panta mērķi, pamatoti apturēja tiesneses V.Muižnieces pilnvaras līdz stāsies spēkā tiesas spriedums vai attiecīgā krimināllieta tiks izbeigta.

Šobrīd svarīgi ir pabeigt kriminālprocesu ne tikai saprātīgā termiņā, bet arī jau tuvākajos mēnešos. Kriminālprocess ierosināts par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā – dokumenta viltošana vai apzināta viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta otrajai daļai šāds noziedzīgs nodarījums klasifikācijams kā kriminālpārkāpums. Personu nevar saukt pie kriminālatbildības par kriminālpārkāpumu (ierosināts kriminālprocess ir jāizbeidz), ja pagājuši divi gadi kopš tā izdarīšanas dienas. Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts kriminālpārkāpums, līdz apsūdzības izsniegšanai. Līdz ar to līdz septembrim prokuratūrai jāizmeklē lietas apstākļi un jāpieņem viens no diviem lēmumiem. Viens – par kriminālprocesa izbeigšanu vai kriminālvajāšanas uzsākšanu. Otrs – ja prokurors ir pārliecināts, ka savāktie pierādījumi apstiprina personas vainu, tad par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors nekavējoties izsniedz apsūdzību.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.panta otro daļu Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.Tomēr, ja arī prokuratūrai neizdotas pieņemt vienu no iepriekš minētajiem lēmumiem, Satversmes tiesas likuma 10.panta trešā daļa dod tiesības pašai Satversmes tiesai ar tiesnešu sastāva absolūtu balsu vairākumu atbrīvot no amata Satversmes tiesas tiesnesi. Tas notiek gadījumos, ja tiesnesis ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu un viņam par to uzlikts disciplinārsods. Saskaņā ar tā paša likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktu tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par necienīgu rīcību. Šis mehānims ir piemērojams ārkārtas gadījumos. Satversmes tiesai šis lēmums jāpieņem rūpīgi izvērtējot, vai tiesneša rīcībakaitē Satversmes tiesas nolēmumu leģitimācijai un sabiedrības uzticībai.

Leģitimitāte – tiesas darbības pamatā

Satversmes tiesas lēmums par tiesneses V.Muižnieces pilnvaru apturēšanu un tiesneša Viktora Skudras aiziešana aizsaulē nozīmē, ka šobrīd tiesa balansē uz darbotiesspējas robežas, jo tiesas sastāvā palikuši tikai pieci no septiņiem tiesnešiem, kas ir minimālais iespējamais skaits tiesas darbam (Satversmes tiesas likuma 25.panta trešā daļa).

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris aicina Ministru kabinetu pēc iespējas ātrākā laikā tiesneša V.Skudras vietā virzīt apstirināšanai amatā citu kandidātu.[3]Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, tomēr šobrīd, līdz referendumam pastāv šaubas par tās leģitimitāti un spēju pieņemt lēmumus sabiedrības interesēs. Šajā situācijā 10.Saeimai būtu jāaturas no sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanas. Ilgtermiņa interesēs ir nogaidīt ar jauna Satversmes tiesas tiesneša iecelšanu un to darīt pēc referenduma, ja Saeima netiek atlaista, vai 11.Saeimai. Netieši šo tēzi apstiprina arī pats Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris, kas norāda, ka tiesnešu skaits nav tāds, lai Satversmes tiesa varētu ilgstoši strādāt tik mazā sastāvā, tomēr vasaras periodā tas nebūs tik akūti.[4]

Politiskā karjera risks tiesu sistēmai

Pozitīvi ir vērtējama tiesneses V.Muižnieces iniciatīva, lai Satversmes tiesa lemj par viņas pilnvaru apturēšanu, tomēr nevar piekrist viņas viedoklim par spiediena izdarīšanu uz tiesu, nepamatojot cēloņsakarību starp uzsākto kriminālprocesu un viņas tiesneša pienākumu pildīšanu – konkrētu lietu izskatīšanu. Vēl jo vairāk, ja pati Satversmes tiesa noraida spiediena esamību.[5]

Atšķiras tiesneša un politiķa retorikas veids un forma. Ko var atļauties politiķis, to nevar atļauties tiesnesis, kas pārstāv ne tikai sevi, bet Satversmes tiesu un visu tiesu sistēmu. Savukārt politiķis riskē tikai ar savu politisko reputāciju un nepārvēlēšanu nākamajās vēlēšanās. Diemžēl V.Muižniece situācijas skaidrojumam izvēlējās politiķei, nevis tiesnesei raksturīgu retoriku. Viņas emocionālajam viedoklim ir virkne negatīvu efektu. Pirmkārt, Satversmes tiesa kļūst par spekulāciju objektu, kas rada aizdomas par tiesas ietekmējamību. Otrkārt, Satversmes tiesas tiesnesis demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar apšaubīt ģenerālprokura lēmumu un tiražēt viedokli, ka tā ierosinātais kriminālprocess ir instruments prettiesisku un politisku mērķu sasniegšanai. Tieši otrādi, tas ir veids, kā noskaidrot patiesību, piedaloties arī personai, kuras, iespējams, izdarītais noziedzīgais nodarījums tiek izmeklēts.

Kļūšana par tiesnesi personu nereabilitē un neatbrīvo no atbildības par pārkāpumiem, ko tas izdarījis pirms stāšanās amatā. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un amats nevar būt privilēģija, kas ļauj izvairīties no likumā noteiktās atbildības, kas tiek noskaidrota taisnīgā un objektīvā procesā.

Acīmredzami, līdzšinējā politiskā kultūrā aktīva politiķa kļūšana par tiesnesi vairāk ir risks, nekā ieguvums, pretēji situācijai, kad tiesnesis kļūst par politiķi, ņemot vērā būtiski atšķirīgo sabiedrības uzticību politiskām institūcijām un tiesu sistēmai.

_________________________

[1] Kalniņš V. Vēl vairāk akmeņu dīķī!

[2] Kažoka, I. 6 argumenti par labu jaunām vēlēšanām. http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62329

[3] ST aptur Muižnieces pilnvaras. http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/st-aptur-muiznieces-pilnvaras-13886976

[4] Turpat.

[5] Turpat.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!