Foto: T. Kalniņš © AFI
Lai ombuds varētu efektīvi pildīt savu uzdevumu — veicināt demokrātiju un likuma varu — viņam jābūt neatkarīgam un ar autoritāti sabiedrībā.
Kādi ir svarīgākie priekšnoteikumi efektīvam ombuda darbam?
Ombuds ir institūcija, ko liela mērā iemieso konkrēta persona. Tādēļ sākotnēji vissvarīgākais priekšnosacījums ir izvēlēties pareizo cilvēku šim darbam — tādu, kas ir godīgs, zinošs un autoritāte sabiedrībā. Svarīgi ir arī tas, lai šis cilvēks nepiederētu nevienai no politiskajām grupām vai partijām. Ja tas tā nav, citām politiskajām grupām vai partijām vienmēr būs aizdomas par ombuda neatkarību. Tātad svarīgākie priekšnoteikumi ombuda personībai ir zināšanas, neatkarība, autoritāte un godīgums. Ir, protams, arī citi nosacījumi saistīti ar darba spējām un tā tālāk.
Kādām ombuda tiesībām un kompetencēm vajadzētu būt nostiprinātām likumā, lai tas efektīvi darbotos?
Ir svarīgi, lai Tiesībsarga birojs un pats ombuds ir neatkarīgi no citiem valsts orgāniem un institūcijām. Likumā jāparedz un arī praksē jānodrošina, lai neviens, pat ne parlaments, kas ievēl ombudu, nebūtu tiesīgs dot instrukcijas ombudam par to, kuras lietas izmeklēt un kuras ne. Cits nozīmīgs aspekts ir iespējamība izmeklēt lietas objektīvi un vispusīgi. Tas nozīmē, ka ombudam ir jābūt iespējai piekļūt visiem svarīgajiem dokumentiem un informācijai, tai skaitā, tādai, kas ir ierobežotas pieejamības vai slepena. Būtībā es uzskatu, ka nedrīkstētu būt iespējai kaut ko noslēpt no ombuda. Viņam vai viņai ir jāzina visi fakti, lai iedzīvotāji uzticētos viņa konstatējumiem un norādījumiem. Tātad svarīgākie elementi ir neatkarība un iespēja veikt objektīvu un atbilstošu izmeklēšanas procesu .
Kādām vajadzētu būt attiecībām starp parlamentu un ombudu, jo parlaments taču ir tas, kas izvēlas un ieceļ ombudu amatā? Vai parlamentam būtu jānorāda kādi darbības virzieni vai arī ombuds darbojas pilnīgi neatkarīgi?
Ombudam vajadzētu būt neatkarīgam vismaz tādā ziņā, ka parlaments nedod viņam norādes — ko izmeklēt un ko ne. Protams, tiesībsargs ir valsts amatpersona, ko ievēlējis parlaments, un parlaments ir tā institūcija, kas izdod un ievieš likumu. Līdz ar to šajā ziņā neviens nespētu būt pilnīgi neatkarīgs, jo parlaments vienmēr var izmainīt likumu, ja to vēlas. Piemēram, parlamenta pārstāvji varētu lemt, vai diskriminācijas jautājumi būs vai nebūs ombuda kompetencē, vai varbūt tie ir uzticami kādai citai neatkarīgai institūcijai. Bet svarīgi, ka parlamentam nav iespēju pateikt, kuras lietas jāizmeklē un kuri jautājumi jāignorē ombuda kompetences ietvaros.
Kā ombuda sistēma darbojas Zviedrijā, kur šāda institūcija pastāv jau 200 gadus?
Tiešām mums jau 200 gadus ir parlamentārs ombuds, kam ir vispārēja kompetence pār visu publisko sektoru. Mums šobrīd ir četri parlamentārie ombudi, kas izskata sūdzības par valsts pārvaldi. Papildus šiem ombudiem jau vairākus gadus ir nolemts, ka par diskriminācijas jautājumiem atbildīgi ir vēl četri atsevišķi ombudi, no kuriem katrs atbild par savu diskriminācijas veidu, attiecīgi — etnisko piederību, dzimumu, invaliditāti vai seksuālo orientāciju. Mūsu valstī šie diskriminācijas ombuds ir valsts pārvaldes pārstāvji un formāli pakļauti parlamentārajam ombuds. Šādai sistēmai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Trūkums ir tāds, ka valdības ieceltais ombuds nav tik neatkarīgs kā parlamenta tiesībsargs, bet lielā priekšrocība ir tāda, ka viņi ir specializējušies diskriminācijas jautājumos un var koncentrēties uz dažādiem diskriminācijas aspektiem. Šobrīd mēs apsveram vai neievietot šos četrus diskriminācijas ombudsmeņus vienā ombuda institūcijā.
Vai Zviedrijas ombuda institūcija ir veicinājusi demokrātisku sabiedrību un tiesiskumu valstī?
Zviedru ombudam ir liela darbības pieredze un tā ir veicinājusi gan tiesiskumu, gan demokrātiju mūsu valstī, un es ceru, ka tas tā notiek joprojām. Mēs dodam savu artavu likumdošanas procesā, to kritizējot. Mēs kritizējam visus valsts ierēdņus, kas neievēro likumu — personīgu apstākļu, zināšanu trūkuma vai jebkādu citu iemeslu dēļ. Tādējādi mēs gan tieši, gan pastarpināti veicinām likuma varu. Mēs arī veicinām demokrātiju un, manā izpratnē, demokrātija nav tikai vienlīdzīgas un vispārējas vēlēšanas. Ombuds veicina to, lai varas pārstāvji demokrātiskā valstī nepārtraukti būtu atbildīgi cilvēku priekšā, ne tikai katru ceturto gadu vēlēšanu laikā. Varas pārstāvjiem ir pastāvīgi jāatbild par savu rīcību un savu nolaidību. Ombuds veicina demokrātiju, sekojot tam, lai valsts ierēdņi būtu atbildīgi par to, kā tie realizē tiem piešķirto publisko varu dažādās jomās.
Kā Jūs redzat situāciju Latvijā saistībā ar ombuda institūcijas attīstību?
Es saistu lielas cerības ar ombuda institūciju Latvijā. Es neredzu iemeslu, kāpēc Latvijas Tiesībsargs, līdzīgi kā ombudi visā pasaulē, nevarētu veicināt likuma varu un demokrātiju. Daudzas no jaundibinātām ombuda institūcijām, kā zināms, ir izveidotas tieši situācijās pēc autoritārā režīma, lai tās būtu kā likuma varas un demokrātijas principu sargsuns. Apskatot Latvijas Tiesībsarga likumu, no daudziem aspektiem tas šķiet ļoti labs un, ja Saeima spēs vienoties par personu, kam uzticas gan parlaments, gan iedzīvotāji, tad, domājams, Latvijas ombudsmenis var strādāt ļoti labi.
Intervija notika Rīgā 2006.gada 4.decembrī
Kāda ir tiesībsarga vieta mūsdienu valstī
Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs tiesībsargs?
Skatīties no tautas viedokļa. Diskusija ar tiesībsarga kandidātiem