Foto: A. Jansons
Platformā iekļautas dažas tēzes, kas uzskatāmas par sava veida nodevām laikam. Šķiet, ka tieši ar izaugsmi saistītajos jautājumos tik pieredzējušai partijai kā TB/LNNK pietrūcis konkrētāku uzstādījumu, kas mundri rezonētu potenciālajos vēlētājos.
Vēstot par partiju programmām, kuras pretendē uz Eiropas Parlamentu, plašsaziņas līdzekļos uzzibsnīja ziņa, ka “tēvzemieši” iestājas pret viendzimuma laulību atzīšanu. Lai gan tas izskatās pēc priekšvēlēšanu publicitātes trika, šī vēsts varētu arī signalizēt par TB/LNNK viegli iesirmās programmas pārskatīšanu un piemērošanu jaunajiem politiskajiem apstākļiem – dalībai ES un NATO.
Partijas EP vēlēšanu platforma balstās uz četriem principiem, kuru praktiskā izpausme gan meklējama itin atšķirīgās sfērās – līdzsvars, taisnīgums, dzīvotspēja un izaugsme. Tie ir iekausēti gan partijas attieksmē pret pagātni, gan izpratnē par attiecību veidošanu ar Krieviju, gan saimniecisko, gan politisko un sociālo jautājumu risināšanu.
Nozīmīgāko politisko organizāciju vidū TB/LNNK pagaidām ir bijusi visnoteiktākā federālas Eiropas Savienības modeļa pretiniece. To apliecina ne vien partijas pārstāvju darbība Nāciju Eiropas politiskajā grupā, bet arī tās priekšvēlēšanu platforma. TB/LNNK sola cīnīties par nodokļu sistēmas saglabāšanu dalībvalstu kompetencē (kas, kā rāda Vācijas nervozā reakcija un Īrijas pozitīvā pieredze, ir ļoti būtisks jautājums), kā arī mazliet utopiski cer rūpēties par visu dalībvalstu – kā lielo, tā mazo – vienlīdzību. Antifederālisms jūtams arī partijas piesardzīgajā attieksmē pret visu ārpolitisko un drošības jautājumu nodošanu Eiropas Komisijai.
Kaut gan “tēvzemiešu” pārstāvji savulaik aktīvi atbalstīja Latvijas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu un okupācijas seku konsekventu likvidēšanu, platformā iekļautā tēze par EP tribīnes izmantošanu šiem nolūkiem vairāk izskatās pēc partijas identitātes uzturēšanas diktētas prasības. Proti, nav gadījies dzirdēt, ka partijas pārstāvji iepriekšējo valdību laikā būtu kaut ko aktīvi darījuši šai virzienā vai (atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas) pat sākuši sistemātiski aprēķināt okupācijas režīma nodarītos zaudējumus. Tieši tāpēc zināmu skepsi ir pelnījis partijas platformā paustā apņemšanās “pamatot, ka Latvija pēc okupācijas radītajiem imigrantu plūdiem nevar uzņemties atbildību par jaunu imigrantu izmitināšanu un integrāciju”.
Platformā iekļautas dažas tēzes, kas būtu uzskatāmas par sava veida nodevām laikam, bez kurām būtu mazliet nepieklājīgi parādīties uz politiskās skatuves. Piemēram, rūpes par ekoloģiski tīru pārtiku, atbalsts dzimstības veicināšanai, rūpes par Eiropu vienojošām kristīgajām vērtībām. Savukārt izaugsmes jautājumi tiek aplūkoti makrolīmenī – rūpējoties par infrastruktūru Latvijas reģionos, diversificējot enerģētiskos riskus, prioritāri atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus pilsētās un laukos, kā arī decentralizējot ES fondu līdzekļu sadali. Šķiet, ka tieši ar izaugsmi saistītajos jautājumos tik pieredzējušai partijai kā TB/LNNK pietrūcis konkrētāku, taustāmāku uzstādījumu, kas mundri rezonētu potenciālajos vēlētājos.
Neraugoties uz šiem trūkumiem, partijas divas galvenās vērtības saglabājas – tās labi zināmā nostāja nacionālajos jautājumos, kas tagad guvusi tālāku un loģisku attīstību attieksmē pret ES integrācijas padziļināšanu un nācijvalsts lomu ES ietvaros, kā arī gan politikā, gan “Eiropas lietās” pieredzējušie līderi Guntars Krasts un Roberts Zīle. Atliek vien tās samērot ar katra personisko vērtību skalu.