Raksts

“Tā problēma” nav prioritāte


Datums:
06. februāris, 2007


Autori

Rita Ruduša


Foto: N. Mežiņš © AFI

Atklāti sakot, mums nav nekādu plānu un pasākumu, kas īpaši vērsti uz seksuālās daudzveidības apskatīšanu.

Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kā Education International[1] (EI) biedre ir apņēmusies savā darbībā ievērot Profesionālās ētikas kodeksu[2], kurā cita starpā ir teikts, ka dalībniekiem būtu jāveicina demokrātija un izpratne par cilvēktiesībām un jācīnās pret jebkādām diskriminācijas izpausmēm. 266 Latvijas skolotāju parakstītā vēstule premjerministram, aicinot neatbalstīt grozījumus Krimināllikumā, ir klajā pretrunā ar šiem principiem. Iebilstot pret to, ka diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata tiek atzīta par nelikumīgu, parakstītāji pēc būtības pasaka, ka diskriminācija ir pieļaujama. Vai arodbiedrības vadība ir šo gadījumu izskatījusi?

Nē, mēs neesam to izskatījuši. Mums ir informatīvais izdevums, kur ētikas kodekss ir publicēts. Visās mūsu pirmorganizācijās tas ir pieejams. Līdz šim nav nācies saskarties ar situāciju, kad dzīvē šie principi tiktu pārkāpti.

Bet vai jūs piekrītat, ka fakts, ka skolotāji iebilst pret diskriminācijas sodīšanu, ir pretrunā ar Ētikas kodeksa principiem?

Pēc informācijas parādīšanās par šo vēstuli es domāju, ka tas ir pretrunā, jā. Bet vēstules pilnu tekstu lasījusi neesmu.

Vai Jūs neuzskatāt, ka LIZDA būtu jāpievērš šim gadījumam uzmanība?

Tā vēstule nav adresēta mums. Ja cilvēki, kuriem tā ir adresēta, mūs ar to neiepazīstina, tad mums nav nekāda pamata uz to pretendēt. Šajā brīdī es neesmu gatava apgalvot, ka mums būtu jāizanalizē, cik no šiem 266 ir mūsu biedri. Bet problēmu kā tādu mēs noteikti pārrunāsim valdes sēdē februāra beigās. Mēs patiešām līdz šim neesam sastapušies ar šo problēmu, tas mums ir pirmais šāds gadījums.

Vai tas nozīmē, ka jūs darbojaties reaktīvi nevis proaktīvi? Konstatējat problēmu un tad reaģējat, bet jums nav īpašas politikas, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti principi, zem kuriem esat parakstījušies, un lai jūsu biedri šos principus līdz galam izprastu?

Redziet, mūsu kapacitāte nav tāda, lai jebkuru lēmumu un jebkuru problēmu paceltu pietiekami augstā līmenī un ļoti kvalitatīvi izstrādātu. Mums ir jāizvēlas un mūsu padome un kongresi apstiprina primāros jautājumus, ar kuriem mums ir jānodarbojas. Atklāti sakot, ja runā par lozungu “demokrātijas nostiprināšana” tieši attiecībā uz seksuālo daudzveidību, tad tas mums patiešām nav parādījies kā primārs jautājums un mums nav nekādu plānu un pasākumu, kas īpaši vērsti uz šīs problēmas apskatīšanu.

Vai Jums nešķiet, ka, operatīvi nereaģējot uz homofobijas izpausmēm, jūs sūtāt negatīvu signālu tiem skolotājiem un skolēniem, kuri ir homoseksuāli, netieši liekot saprast, ka viņu tiesības jums nav svarīgas?

Nē, ziniet, es tā nedomāju. Vēlreiz saku — mēs nevaram pacelt visu un momentā. Mums ir savas lietas, kas patlaban ir neatliekami jādara. No rīta līdz vakaram strādājam pie darba samaksas jautājumiem. Bet, redzot lielo rezonansi sabiedrībā un apzinoties, ka parakstītāji ir 266 cilvēki, nevis viens vai divi, mēs tā vai citādi runāsim un domāsim, ko darīt tālāk. Šobrīd es esmu šos jautājumus pārrunājusi tikai privāti ar arodbiedrības līderiem un dažiem pedagogiem. Viņi visi kā viens uzsver, ka, viņuprāt, šis jautājums ir ļoti intīma lieta un viņi nav gatavi šajā brīdī pateikt, ka būtu jādara tā vai citādi.

Vai līdz šim par diskriminācijas tēmu skolās nav runāts?

Sarunās ar skolēniem šī tēma netiek apieta, bet netiek arī īpaši iniciēta. Dabiskā veidā agrāk vai vēlāk viņi nonāk arī pie šīs tēmas. Pedagogi minēja arī atsevišķas personas — skolotājus, kuriem, iespējams, ir šī atšķirīgā seksuālā orientācija, bet neminēja nevienu gadījumu, kura dēļ kāds no šiem pedagogiem vai skolēniem būtu diskriminēts.

Tātad jūs apstiprināt, ka Latvijas skolotāju vidū ir cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju?

Jā, ir.

Vai Jums nešķiet, ka LIZDA būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai viņus pasargātu no diskriminācijas un aizspriedumainas attieksmes?

Bet, ja tādu gadījumu nav, tad no kā mēs teorētiski varētu tamborēt šo aizsargvalni? Ja es neredzu, ka būtu pārkāptas viņu tiesības….

1998.gadā pieņemtā EI rezolūcija par geju un lesbiešu skolotāju diskriminācijas novēršanu[3] uzsver nepieciešamību ne tikai reaģēt uz konkrētiem gadījumiem, kad konstatēta diskriminācija, bet arī caur izglītību vērsties pret diskrimināciju un aizspriedumiem.

Vēlreiz atkārtoju — mēs nevaram būt vienādi ideālos augstumos un aktivitātē jebkurā jautājumā. Ja mēs līdz šim tur neesam saskatījuši problēmu, tad mums šis jautājums bijis tālākā groziņā. Mēs nevaram ar savām iespējam visam priekšā nolikt kaut kādu pasākumu plānu par to, kā teorētiski vajadzētu darīt, ja kaut kas būtu tā vai citādi. Ja mums būtu bijušas kaut kādas problēmas, tad mēs noteikti būtu atraduši iespēju reaģēt. Ja problēmas nav, tad mums ir pietiekami, ko darīt tur, kur problēmas ir.

Tātad, jūsu prioritāšu lokā diskriminācijas jautājumi nav bijuši iekļauti?

Līdz šim nav bijuši. Mūsu galvenā lieta ir skolotāju algas. Vienmēr kaut kas paliks otrajā plānā.

Skatoties nedaudz plašāk — vai un kā jūs kā pedagogu organizācija veicināt demokrātijas pamatprincipu izpratni skolotāju un skolēnu vidū?

Man liekas, ka viss, kas attiecas uz demokrātijas stiprināšanu valstī, ir viena no pedagogu prioritātēm. Es domāju, ka jebkurš pedagogs, kuru patiešām par tādu var nosaukt, par šīm lietām runā un māca bērniem patieso demokrātiju. Bet tas nenozīmē, ka viņam vienā vai otrā gadījumā nevarētu būt kaut kāds viedoklis kaut kādā jautājumā, kuru viņš tad arī pauž un neliedz to paust arī citiem.

Vai tas nozīmē, ka skolotājs var nostāties klases priekšā un paust savu viedokli — “homoseksuālisms ir amorāls” vai “visi melnādainie izskatās vienādi”?

Es neesmu dzirdējusi, ka kāds skolotājs kaut ko tādu teiktu.

Tēvs man mācīja, ka visi cilvēki ir respektējami. Dievam visādi cilvēki ir vajadzīgi, viņš teica. Tādā pat veidā esmu mācījusi savu meitu. Un viņa man nekad nav teikusi, ka kāds skolotājs viņai būtu mācījis ko citu. Taču pedagogu vidū cilvēki ir dažādi, tāpat kā jebkurā profesijā.

Vai tad skolotāja profesija nav tāda, kurā cilvēkam ir īpaša atbildība par to, kādu viedokli viņš pauž?

Jā, nenoliedzami. Strādājot pie darba algas jautājuma mēs spriedām, kādā veidā izvērtēt pedagoga darba kvalitāti. Svarīgas ir ne tikai viņa priekšmeta zināšanas, bet arī tas, kā viņš audzina un kāda ir viņa attieksme runājot un mācot skolēniem tās vai citas lietas. Tas, ka mums noteikti ir jāaudzina ne tikai skolēni, bet arī jārūpējas par to, lai pedagoga apvārsnis attīstītos, ir nenoliedzami.

Tomēr jūs uzskatāt, ka LIZDA vispirms jātiek galā ar algām un tikai pēc tam tā varēs pievērsties diskriminācijai…

Es būtu ļoti priecīga, ja mēs varētu dažādot savu darbu. Un lietu, pie kurām mums būtu jāpieķeras, ir noteikti vairāk nekā to, kuras mēs jau darām. Bet es domāju, ka mēs mēģināsim šīs lietas arī pamazām iekļaut. Taču es nevaru galvot, ka tas notiks rīt uz brokastlaiku.

__________________________

[1] Education International ir starptautiska pedagogu organizācija, kurā apvienojušās 348 pedagogu apvienības no 169 valstīm.

[2] Education International Declaration on Profesional Ethics http://www.ei-ie.org/worldcongress/uk/resolutions01.html

[3] Protection of the Rights of Gay and Lesbian Education Personnel http://www.ei-ie.org/worldcongress/docs/WC02Res_GaysLesbians_e.pdf


Education International

Latvijas skolotāju un skolu darbinieku atklāta vēstule

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!