Vakar pabiju Īrijas vēstniecības rīkotajās Svētā Patrika dienas svinībās Krasta ielas Lido, kuru galvenais elements bija īru folkloras grupas “Brú Ború” uzstāšanās – dziesmas un dejas! Viss koncerts bija lielisks, bet vislieliskākais, manuprāt, bija Peter – viens no grupas biedriem, kas virtuozi izrādīja tradicionālo īru dejotāju kāju sitienus.

Pārējie dejotāji un dejotājas kustējās līdzīgi “Lord of Dance” dejotājiem, par spīti grūtajiem deju soļiem turot rokas gar sāniem un sejā paturot koncentrētu un nopietnu skatu, gandrīz kā Brīvības pieminekļa sardze. Bet Pēteris (latviskojot no Peter) dejoja citādāk – viņa rokas nebija gar sāniem, bet gan dejoja līdz, un aizrautīgākajā mirklī pat lika aizdomāties, vai viņa izpildītais īru deju solis neradojas ar Kaukāza tautu dejošanu, kas raksturīga ar asām roku kustībām. Un tas arī nav viss – gandrīz visu priekšnesuma laiku Pētera sejā bija acīmredzams, kādu prieku dejošana viņam dod. Tādu neviltotu smaidu un lepnumu par savu mācēšanu savienojumā ar lielisku priekšnesumu bija patiess baudījums vērot!

Starp citu, kā vēlāk pastāstīja viena no grupas dalībniecēm, “Brú Ború” nav profesionāli mākslinieki, tāpēc dejošana, muzicēšana un dziedāšana ir viņu nodarbe pēc pamatdarba. Liela daļa grupas esot skolotāji, līdz ar to visvairāk laika savu seno tradīciju izbaudīšanai un popularizēšanai viņiem ir vasarās. Bet Latvijā viņi bija jau otro reizi, un, cerams, ne pēdējo. Paldies Īrijas vēstniecībai!

P.S. Lido grīdas īru deju soļus izturēja, lai gan dažos brīžos – kad dejoja visi dejotāji – nācās par to šaubīties. Bet viskiju Sv.Patrika dienā pieņemšanā nepiedāvāja, bija tumšais alus Guiness un Baileys!