Pirms gada biju izstādē Rīgā, kur cita starpā tika izrādītas videoinstalācijas ar sūdzību koriem jeb complaint choir – dažādās valstīs kopā sanākuši dziedātāji, kas radījuši savu sūdzību dziesmu un tad nu izdzied, kas nu katrā vietā ir aktuālāks. Vācijā dzied par sarežģīto nodokļu deklarāciju un mīļākajām apakšbiksēm, kas vairs nav nopērkamas. Somijā sūdzas par to, ka Zviedrija vienmēr somus pārspēj gan hokejā, gan Eirovīzijā; kaimiņš vienmēr ierodoties uz norezervēto saunas laiku pārāk ātri, bet mobilo telefonu zvanu toņi esot nogurdinoši. Lielbritānijā dzied par pārāk lēnu datoru, par pārāk dārgu alu bāros, un algām, kas agrāk bijušas augstākas. ASV dzied par to, ka visi vientuļie vīrieši esot traki, dzīvokļu biedrene pārāk skaļi čāpstinot, bet Čigānā neesot neviena kalna. Visus korus iespējams noklausīties youtube (meklējiet complaint choir), kur, protams, dziesmām ir arī angļu subtitri!
Sūdzību koris ienāca prātā šonedēļ, klausoties dažu mediju ziņas par notikumiem Latvijā, kā arī vērojot šur un tur sadzīviski satiktas pukošanās. Protams, ar sūdzību kori būtu grūti dot konstruktīvus ierosinājumus valsts budžetam nākamajam gadam vai kā atrast naudu veselības aprūpei. Sūdzību kori noteikti izaugtu ne tikai no 36 slēgšanai paredzētajām skolām, bet arī tām skolām, kur skolotāji – divas nedēļas pirms 1.septembra – nezina, vai būs nepieciešami. Tomēr, varbūt mums arī noderētu radīt sūdzību kori arī Latvijā? Varbūt no tā pat sanāktu labs TV šovs – lai ciemi sacenšas ar savu sūdzību dziesmu!
Par ko sūdzētos jūs?