Raksts

Stulba nāve


Datums:
17. oktobris, 2008


Autori

Dace Akule


Man sanācis padzīvot dažādās Eiropas valstīs, un viena no tām ir Austrija, kas izceļas gan ar ārkārtīgi skaisto Vīni, gan ar daļas sabiedrības naidīgo attieksmi pret ārzemniekiem, tai skaitā Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotājiem. Un Austrija izceļas arī ar radikāli labējo partiju popularitāti – pirms pāris nedēļām notikušajās parlamenta vēlēšanās Brīvības partija (FPÖ) un Alianse par Austrijas nākotni (BZÖ) kopā ieguva aptuveni trešdaļu vēlētāju balsu. Šīs ir partijas, kuru priekšvēlēšanu plakātos ir tādi saukļi kā “Vīne nedrīkst kļūt par Stambulu”, tādi uzstādījumi, ka pārāk daudz ārzemju bērnu skolās nozīmē, ka austriešu bērnu izglītības līmenis pazeminoties, un šīs ir partijas, kuru ideju dēļ 2000.gadā ES pret Austriju ieviesa diplomātiskās sankcijas – jo bažījās par pret ārzemniekiem naidīgo FPO esamību koalīcijā. Starp citu, viens no FPO partijas jaunajām zvaigznēm ir mans kursa biedrs, ar kuru bija visai interesanti diskutēt, piemēram, par migrācijas politiku. Bet ne par to ir stāsts.

Droši vien būsiet pamanījuši pēdējās nedēļas nogales ziņas, ka auto avārijā bojā gājis bijušais FPÖ partijas un tagadējais BZÖ partijas līderis Jorgs Haiders. Lai kādi bija viņa uzskati – tai skaitā, ka noteikti nacistu nodarbinātības politikas elementi esot bijuši OK – tas tomēr bija ietekmīgs un iespaidīgs politiķis. Tāpēc arī “apsēdos”, kad redzēju ziņas par viņa nāvi. Bet nu kļuvis skaidrs, ka viņš ar savu auto traucies ar ātrumu 142 kilometri stundā un viņa asinīs bijušas 1,8 promiles alkohola. Un te nu es neko citu nevaru teikt kā – kārtējā stulbā nāve alkohola un pārgalvības dēļ.

Mums Latvijā pēdējos gados par dzeršanu un braukšanu pie stūres bijušas plašas kampaņas, bet tik un tā, piemēram, šovasar manā dzimtajā Rūjienā atradās vidusskolas beidzēji, kas nositās alkohola dēļ. Nedēļā pirms izlaiduma, kas traģēdijas dēļ bija jāatliek. Un droši vien, ka katrs esam tādu vai līdzīgu stāstu no paziņām dzirdējuši vai caur paziņām piedzīvojuši. Protams, tāpat kā Haidera gadījumā – jūtu līdz ģimenēm un piederīgajiem. Bet paši mirušie vainīgi! Paši bijuši pārgalvīgi, paši dzēruši un braukuši pie stūres. Tāpēc dominējošās emocijas tādās situācijās man ir dusmas. Par to, ka man būtu jāuzliek līdzjūtības seja un jāžēlo kāds, ka būtu jābūt bijībai/ cieņai pret mirušajiem… Bet kas tad būtu jāžēlo? Šo mirušo neizdzīvotie sapņi? Kas būtu jāciena? Viņu stulbība? Jo paši vien sevi cilvēki ir iedzinuši nāvē. Arī Jorgs Haiders.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!