Raksts

Spēlējot integrācijas teātri


Datums:
28. oktobris, 2008


Autori

Sigita Zankovska - Odiņa


Foto: Kate

Ja Integrācijas sekretariāta politiskā vadība būtu pārliecināta par augstu sava darba novērtējumu, tai nevajadzētu izmantot NVO cīņā par sekretariāta saglabāšanu.

Sabiedrības integrācijas politikas beigas Latvijā — tieši tā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) publiskajā telpā pasniedz savu reorganizāciju. Skaidrs, ka ir pieņemts politisks lēmums sekretariātu reorganizēt. Cits jautājums, kas ir šī lēmuma pamatā – līdzekļu taupīšana vai tomēr savtīgs politisks aprēķins.

Integrācijas sekretariāta vadība spēlē pavirši iestudētu teātri, izmantojot saviem nolūkiem nevalstiskās organizācijas (NVO). „NVO atzinīgi novērtē Integrācijas sekretariāta paveikto”; „NVO iestājas pret Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizāciju”; „NVO ierosina Kastēna sekretariātu pārveidot par ministriju”. Šādi un līdzīgi virsraksti jau kopš šā gada februāra parādās ĪUMSILS izplatītajos paziņojumos presei. Lasot šādus paziņojumus, rodas iespaids, ka beidzot noticis brīnums un visas Latvijas NVO ir spējušas vienoties kopīgas idejas vārdā – Integrācijas sekretariātam jātop par ministriju! Atsevišķas organizācijas, tiesa, mēģinājušas iebilst[1], taču sekretariāts nav vēlējies dot vietu citiem viedokļiem, kā tikai tiem, kas tam izdevīgi.

Paziņojumus par sekretariāta saglabāšanu parakstījušas vienas un tās pašas organizācijas. Arī uz steigā sasauktajām sanāksmēm aicinātas tikai organizācijas, par kuru lojālo viedokli sekretariāta vadība ir pārliecināta. Savukārt NVO ar atšķirīgu nostāju ĪUMSILS ignorē. Te nevēlamo organizāciju telefona numurs vai adrese it kā pazudusi, te tehnisku kļūmju dēļ e-pasts neesot nosūtīts, te kāds ierēdnis aizmirsis izpildīt savus pienākumus, jo visus uzaicināt taču neesot iespējams! Tādas atbildes parasti ir izskanējušas no ĪUMSILS, cenšoties noskaidrot, kāpēc par iecerēto politikas dokumenta vai jautājuma apspriešanu nav informēts plašs NVO loks. Tādā pašā veidā NVO tika uzaicinātas uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi 22. oktobrī. Piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) par šādas sēdes sasaukšanu un iespēju tajā piedalīties uzzināja pavisam nejauši no kādas citas organizācijas. Minētās komisijas vadītājs ir integrācijas ministra Oskara Kastēna partijas LPP/LC biedrs Jānis Šmits, un zīmīgi, ka, O.Kastēnam zaudējot ministra amatu un atgriežoties Saeimā, J.Šmitam būs jāatvadās no sava deputāta mandāta.

Komisijas sēdes laikā, daži NVO vadītāji, kuri līdz šim kritizējuši sekretariātu par tā formālā dialoga imitāciju, savas domas bija mainījuši. Tagad viņi apgalvo, ka piecu gadu laikā Integrācijas sekretariāts ir veiksmīgi veidojis dialogu ar NVO Latvijā un sekretariāta slēgšanas gadījumā liela daļa organizāciju būs spiestas pārtraukt savu darbu. Šādu nostājas maiņu var skaidrot ar bailēm, ka līdz ar sekretariāta reorganizāciju sabiedrības integrācija vispār tiks svītrota no politiskās dienaskārtības, kā arī ar bailēm zaudēt nelielās, bet tomēr stabilās valsts dotācijas. Turklāt sabiedrība tiek biedēta, ka, likvidējot sekretariātu, „mazākumtautību elektorāts var zaudēt uzticību valdībai un pieslieties kreisajiem radikāļiem”[2]. Šādi apgalvojumi neapšaubāmi ir izdevīgi LPP/LC, kura sevi valdošajā koalīcijā cenšas pozicionēt kā vienīgo spēku, kas pārstāv mazākumtautību intereses. Savukārt Integrācijas sekretariāts nevis atspēko šos maldinošos paziņojumus, bet gan aktīvi veicina to izplatīšanu.

Savtīgi izmanto atkarīgās NVO

Atsevišķi NVO publiskie paziņojumi liecina, ka tie tapuši sekretariāta vadības ietekmē. Šaubos, vai pašiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ienāktu prātā rosināt nodot sekretariātam Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) funkcijas, „tādējādi sniedzot iespēju samazināt darbinieku skaitu un novērst uzdevumu dublēšanos”[3]. Nav noslēpums, ka Integrācijas sekretariāts jau sen kāro pārņemt savā pakļautībā SIF – patlaban neatkarīgo Eiropas naudas apsaimniekotāju. SIF mērķtiecīgā rīcība un Valsts prezidenta atbalsts līdz šim to nav pieļāvuši[4]. Abu institūciju apvienošana būtu izdevīga gan Integrācijas sekretariātam, gan tā klientiem: sekretariāts iegūtu pārraudzību pār ievērojamiem finanšu līdzekļiem, bet daļa NVO varētu cerēt uz ievērojami lielāku atbalstu savu aktivitāšu īstenošanai.

Ja sekretariāta politiskā vadība būtu pārliecināta par sava darba rezultātiem un patiešām augsto novērtējumu, tai nevajadzētu izmantot NVO cīņā par sekretariāta saglabāšanu. Tāpat tai nebūtu jātur slepenībā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, uz kurām, apspriežot sekretariāta reorganizāciju, tiek uzaicinātas tikai ĪUMSILS lojālas organizācijas. Sekretariāta vadībai nebūtu jāuztraucas, ka uz sēdi ierodas arī „nelūgti viesi”, piemēram, LCC un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, kas, izjaucot iestudēto izrādi, aicina pirms restrukturizācijas izvērtēt, cik efektīvs bijis sekretariāta līdzšinējais darbs.

Nav šaubu, ka sabiedrības integrācija ir un būs ļoti nozīmīgs jautājums arī pēc 2009. gada 1. janvāra, kad sekretariāts tiks saglabāts vai reorganizēts, un valdībā ir nepieciešama spēcīga struktūra, kas uzņemtos sabiedrības integrācijas politikas noformulēšanu un īstenošanu. Tāpēc šobrīd svarīgāka par statusa maiņu ir ĪUMSILS piecus gadus ilgā darba izvērtēšana, par kuru pat dzirdēt negrib tā vadība un atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs. Visticamāk tāpēc, ka rezultāti nebūtu iepriecinoši. Līdztekus jāizvērtē arī līdzšinējā sabiedrības integrācijas politika. Kamēr tas netiks izdarīts, kamēr valdošā koalīcija nespēs vienoties par skaidriem integrācijas politikas mērķiem, prioritātēm un īstenošanas mehānismiem un kamēr atbildīgais ministrs un viņa komanda nebūs gatavi uzklausīt un pārstāvēt dažādu NVO viedokli, nebūs nozīmes, vai ĪUMSILS turpinās darbu kā sekretariāts, vai pārtaps par ministriju, vai arī tā funkcijas tiks nodotas kādai citai ministrijai.

____________________

[1] Integrācijas sekretariāts izplata maldinošu informāciju par NVO nostāju (26.02.2008.). Mūrniece I., „Modelē jaunu ministriju”, Latvijas Avīze, 24.10.2008. http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=39415

[2] Mazākumtautību organizācijas aicina saglabāt Integrācijas sekretariātu (02.09.2008.). http://www.integracija.gov.lv/?id=499&sa=499&top=1&doc=1817

[3] Mazākumtautību organizācijas aicina saglabāt Integrācijas sekretariātu (02.09.2008.). http://www.integracija.gov.lv/?id=499&sa=499&top=1&doc=1817

[4] SIF jau kopš 2005.gada ir aktīvi cīnījies pret ĪUMSILS vēlmi, labojot SIF likumu, pārņemt fondu savā pakļautībā. 2008.gada pavasarī Saeimā beidzot tomēr pieņemtos SIF likuma grozījumus, ar kuriem Integrācijas sekretariātam un līdz ar to LPP/LC iespējams politiski ietemēt SIF administrētās naudas sadali, Valsts prezidents neizsludināja un aizsūtīja uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai. Patlaban SIF likuma grozījumi ir „iesaldēti”.


Mana vara manās rokās

Plastilīna iecietība

Sabiedrības integrācijas fonds

Valsts finansējums nevalstiskajām organizācijām

Давайте жить дружно!*


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!