Raksts

Sociālie uzņēmumi – kāpēc mums tos vajag?


Datums:
25. novembris, 2015


Autori

Agnese Frīdenberga


Foto: Derrick O'Toole

2017.gadā Latvijā varētu būt likums, kas ļaus esošajiem sociālajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību, un stimulēs jaunos uzņēmumus izvēlēties tieši šādu darba un juridisko statusu.

Jēdzieni “sociālie uzņēmumi” un “sociāla uzņēmējdarbība” arvien biežāk dzīvo publiskajā telpā un valsts politikas dokumentos. To šogad novērot var arī Latvijā:

• septembrī tik izziņota iespēja pieteikties konkursam “Labās gribas uzņēmējs”, kuru rīko MTG un TV3,

• oktobrī tika uzsākta akcija “Dāvāsim bērniem kustību prieku”, ko organizē Latvijas Maiznieks,

• augustā Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi par atbalsta pasākumiem sociālajai uzņēmējdarbībai,

• septembrī Saeimā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt tiesisko ietvaru sociālo uzņēmumu darbības atbalstam.

Arī politikas līmenī ir redzama kustība uz mērķi veicināt sociālo uzņēmumu izveidi un darbību Latvijā. Pērn Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”, kuras mērķis ir atzīt un novērtēt sociālo uzņēmumu potenciālu, uzsākt pilnvērtīgas un efektīvas atbalsta sistēmas veidošanu un tiesiskā ietvara sociālās uzņēmējdarbības attīstībai izstrādi, piedāvāt definīciju un atbilstības kritērijus, kā arī atbalsta virzienus sociālajiem uzņēmumiem.

Toreiz šķita, ka politikas līmenī esam nostiprinājuši Latvijas kursu, kas vērsts uz sociālās uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu izveidi. Taču šodien, strādājot pie tiesiskā regulējuma izstrādes Saeimā, atkal un atkal nākas dzirdēt jautājumu, kāpēc sociālie uzņēmumi Latvijai ir nepieciešami?

Strādājot ar sociālajiem uzņēmējiem un uzkrājot pieredzi no citu valstu prakses, sev es esmu nodefinējusi – sociālie uzņēmumi Latvijai ir nepieciešami, jo tie ir vēl viens instruments sociālo jeb sabiedrībai svarīgo problēmu risināšanā. Līdzīgi kā citur, arī Latvijā ir daudz dažādu izaicinājumu jeb problēmu, kuras valsts nevar atrisināt, jo tai nav efektīvu instrumentu vai risinājumi ir pārāk dārgi, savukārt labdarības organizāciju piedāvājums nereti nav ilgtspējīgs un nerisina problēmu kā tādu, piedāvājot īslaicīgu aizstājēj-risinājumu.

Ārvalstu prakse liecina, ka šādos gadījumos tieši sociālie uzņēmumi ļauj atrast labāko un veiksmīgāko risinājumu, jo nereti problēmai pieiet inovatīvi, meklējot netradicionālus risinājumus, cīnās ar iemesliem, nevis sekām.

Nereti sociālos uzņēmējus sauc par sirds uzņēmējiem, jo to primārā misija ir, izmantojot biznesa metodes, risināt konkrētu sasāpējušu problēmu.

Kā piemēru varu minēt šobrīd tik ļoti aktuālo problēmu Latvijā, kurai neredzu efektīvus risinājumus, proti – skolēnu ēšanas paradumi. Lai kā valsts un pašvaldība centīsies, tai (visdrīzāk) nav efektīvu instrumentu, kā likt bērniem iemīlēt veselīgu pārtiku. Nevalstiskās organizācijas var stāstīt un mācīt bērniem par veselīgās pārtikas nozīmi, taču tam varētu nebūt tik tiešu vēlamo rezultātu.

Būtiski mainīt situāciju, manuprāt, varētu, ja kāds sociālais uzņēmums nolemtu, izmantojot skolas mājturības kabineta vai skolas virtuves iespējas, piedāvāt skolniekiem piedalīties ēdienu gatavošanā, parādot ēdienu daudzveidību un dažādo garšu pasauli.

Pagatavoto ēdienu varētu tirgot arī citiem skolēniem, tādējādi piedāvājot veselīgas alternatīvas skolās tik bieži sastopamajiem krāsaino saldumu automātiem.

Līdzīgas problēmas, kurām jāmeklē inovatīvi vai pat neordināri risinājumi, ir daudz. Piemēram, bezdarbs noteiktos valsts reģionos – vai to var atrisināt valsts vai nevalstiskais sektors? Īslaicīgi, iespējams, jā, bet skatoties ilgtermiņā – valstij un nevalstiskajam sektoram nav pieejami efektīvi risinājumi vai arī tie nav ilgtspējīgi. Ne vienmēr labdarības akcija var būtiski manīt situāciju, bet pašvaldības nevar dibināt uzņēmumus visos gadījumos, lai arī tādu sociālo jeb sabiedrībai svarīgu problēmu ir daudz.

Kādi būtu citi ceļi šo problēmu risināšanai? Es uzskatu, ka jāveicina tādu uzņēmumu darbība, kas:

• grib strādāt ar īpašām personu grupām, dodot tām darba prasmes vai drošu un īpaši pielāgotu darba vietu,

• vēlas visus savus ienākumus novirzīt pilsoniskās sabiedrības attīstībai,

• vēlas radīt produktu, kas padarīs noteiktas sabiedrības grupas cilvēku dzīvi kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku!

Par jautājumu, kāpēc sociālie uzņēmumi Latvijā ir nepieciešami, aicināju izteikties arī esošos un jau labi zināmos sociālos uzņēmējus Latvijā. Kā norāda labdarības veikalu/ fonda “Otrā elpa” dibinātāja Sabīne Sīle-Eglīte, fonds turpina būt „stabils vietējais labdarības fonds, kurš no mantām ģenerē finanses, kas nepieciešamas sociālo projektu atbalstam. Mēs spējam ātri reaģēt uz vajadzībām, kur problēmu var risināt ar nelieliem grantiem – EUR 1500-3000 apmērā”. Labdarības veikali/ fonds “Otrā elpa” ir radījis pieeju vai konceptu, kā citiem nevajadzīgas mantas pārvērst naudā, lai pēc tam ienākumus novirzītu labdarības un sociālu projektu atbalstam. 2015.gadā “Otra Elpa” ir sniegusi atbalstu 14 organizācijām, piemēram:

• atbalstot biedrību “Mini SD” zupas virtuves un humānās palīdzības izdales telpu atjaunošanai,

• biedrību “Sapnis” – vingrošanas paklājiņu iegādei, dienas centra sporta nodarbību apmeklētāju vajadzībām,

• biedrību “Kalme” – veco ļaužu nama iemītnieku vajadzību nodrošināšanai (elektriskās plīts, motorzāģa, malkas skaldītāja un dzirdes aparātu iegādei), utt.

Sociālā uzņēmuma “LUDE” dibinātāja Solvita Kostjukova uzsver, ka “sociālie uzņēmumi nepieciešami, lai tie radītu jaunas darba vietas, attīstītu reģionus, atgrieztu ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū un risinātu citas sociālās problēmas, kurām ir nepietiekams valsts finansiālais atbalsts. LUDES dibinātājas ieraudzīja seniorus kā nenovērtētu resursu – pieredzes, darba prasmju un mācīties vēlmes ziņā, un nolēma veidot savu uzņēmumu. Tagad LUDE nodarbina bijušos ilgstošos pirms-pensijas vecuma bezdarbniekus – seniores, kuras nu var atļauties neprasīt pašvaldības pabalstu apkures maksai un būt sociāli aktīvas, tai skaitā, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus”.

LUDE pašreiz nodarbina trīs seniores, kuras apguvušas audēju prasmes, veidojot skaistus paklājus no dažādiem, citiem vairs nevajadzīgiem materiāliem, piemēram, mežģīnēm, kas paliek pāri, ražojot sieviešu apakšveļu.

Zīmola HOPP veidotāja Madara Makare saka, ka “privātas iniciatīvas ir gatavas risināt sociālas problēmas negaidot, kamēr valstij vai pašvaldībai būs iespējas vai vēlme ar to nodarboties. Pirmkārt, šīs iniciatīvas bieži vien ir radošākas un tādējādi labākus rezultātus sasniedzošas, nekā to formālās alternatīvas sociālo dienestu ietvaros. Otrkārt, to aptvertais pakalpojumu vai risinājumu spektrs ir daudz plašāks, tādējādi risinot daudz plašāku sociālo problēmu klāstu. Treškārt, sniedzot šīm iniciatīvām kaut vai tikai nelielu atbalstu, būtu iespējams nodrošināt šo sociālo problēmu risināšanas ilgtspēju un tādējādi nodrošināt ilgtermiņa sociālo ietekmi ar daudz stabilākiem un paliekošākiem rezultātiem”. HOPP ražo pielāgotus trīsriteņus cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Līdz šī gada beigām kopumā plānots izgatavot vairāk nekā 80 trīsriteņus, no tiem:

• apmēram 45% ir finansēti ar labdarības projektiem, tātad nodoti bezatlīdzības lietošanā ģimenēm, kuras pašas nevar atļauties,

• apmēram 25% ir finansēti ar dažādiem fondiem (Apeirons, Ziedot.lv, sociālie dienesti utml.)

• 15% ir izgatavoti senioru vajadzībām.

Sociālo uzņēmumu Latvijā nav daudz, to skaits nepārsniedz 60, bet tie visi lielākā vai mazākā mērā risina kādu svarīgu un sasāpējušu problēmu, kurai nav rasts cits risinājums.

Latvijā ir jāveido efektīvs tiesiskais ietvars, kurš veicina šādu uzņēmumu izveidi un sekmē to darbību. Darba grupa Saeimā ir tikai uzsākusi savu darbu, meklējot risinājumus un jācer, ka 2017.gadā mums būs likums, kas ļaus esošajiem sociālajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību, un stimulēs jaunos uzņēmumus izvēlēties tieši šādu darba un juridisko statusu.

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!