1. Ko tieši LC deputāti paredzējuši veikt Eiropas Parlamentā, lai nodrošinātu ES vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu Latvijā desmit gadu laikā?

Iedzīvotāju ienākumu, t.sk., vidējās algas straujš pieaugums iespējams tikai pie nosacījuma, ja Latvijā saglabāsies un uzlabosies uzņēmējdarbības vide un ārvalstu investīcijām labvēlīga politika. Savukārt ārvalstu investīciju plūsmu iespējams panākt tikai pie nosacījuma, ka Latvija un citas jaunās ES dalībvalstis saglabā labvēlīgu nodokļu politiku, kā rezultātā uz Latviju jau tuvākajos 2 gados savu ražošanu no vecajām ES dalībvalstīm pārved būtisks ārvalstu uzņēmumu skaits, sevišķi ražošanas nozarēs ar lielāku pievienoto vērtību, kuri, kā zināms, maksā, salīdzinoši ar vietējiem uzņēmumiem, lielākas vidējās algas.

Tāpēc partija LC, jau būdama ELDR (liberālo, demokrātisko un reformu partiju) grupas biedrs (no 1997.gada), 2003.gadā iestājās pret tā saucamo „nodokļu harmonizēšanas politiku”, sevišķi uzņēmumu ienākumu un sociālā nodokļa vietā, kuru vēlas uzspiest vecās dalībvalstis, lai nepieļautu būtisku investīciju pieplūdumu jaunajās dalībvalstīs.

Ievēlēšanas gadījumā LC Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīs tikai tādu ES likumdošanu, kura pieļaus katras dalībvalsts tiesības pašai veidot savas valsts uzņēmējdarbības vidi un nodokļu politiku, bez jebkādas centralizācijas šajā jomā.

Pensionāru pensiju pieaugums ir tieši atkarīgs no valsts ieņēmumu palielināšanās, kas savukārt iespējams tikai, ja tiek realizēti augstāk minētie faktori.

(atbildēja G.Lansmanis)

2. Kā LC deputāti strādājot Eiropas Parlamentā plāno panākt sabiedrības
vienotību un kas tieši ar to ir domāts?

Ja partijas „Latvijas Ceļš” Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Georgs Andrejevs tiks ievēlēts Eiropas Parlamentā un kļūs par EP viceprezidentu no ELDR frakcijas, tad, šajā postenī atrodoties un izmantojot diplomātiskos kanālus un starpvalstu pārstāvju sarunas, Georga Andrejeva darbība sekmēs Krievijas provokāciju un politiskā spiediena novēršanu Latvijai.

Iekšpolitiski būtu lietderīgi ieklausīties LC EP deputātu kandidāta Rolanda Repšas ieteikumos. – Ierosinājums Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā piemērot pēc skolēnu un vecāku pilnīgas brīvprātības principa katrā skolā individuāli, atbilstoši tās gatavības pakāpei. Šāds kompromiss, protams, ir sāpīgs sitiens pa mūsu politiķu prestižu, jo to var iztulkot kā atkāpšanos. (skatīt pielikumā raksta „Vai vilna ir brēkas vērta?” pilno versiju)

(atbildēja R.Repša)

3. Ko LC deputāti darīs Eiropas Parlamentā, lai ar ES līdzekļu palīdzību
nostiprinātu Latvijas pašvaldības?

Jau līdz šim partijas „Latvijas Ceļš” pašvaldību pārstāvji, kuri ir darbojušies kā novērotāji ES Reģionālās politikas, transporta un tūrisma komitejā (RETT), aktīvi iestājās par nepieciešamību komitejai pievērst lielāku uzmanību reģionālās attīstības jautājumiem, ES fondu pieejamībai un nomaļo reģionu (pie tādiem ir pieskaitāmi praktiski visi Latvijas reģioni, it sevišķi Latgale) problēmām.

Partija „Latvijas Ceļš” atbalstīja ELDR priekšlikumus pārskatīt pašreizējo ES reģionālo politiku, lai „bagātās valstis” rūpētos par saviem vājāk attīstītajiem reģioniem tieši, bez ES finansiālās līdzdalības (piemēram, Itālija par Sicīliju, vai Lielbritānija par Velsu), bet nepieciešamie līdzekļi tiktu novirzīti jauno dalībvalstu reģioniem.

Lai Latvija varētu pilnvērtīgi izmantot Eiropas Reģionālās attīstības un kohēzijas fondu instrumentus, nepieciešams steidzami pabeigt Administratīvi teritoriālo reformu, t.sk., izveidot otrā līmeņa vēlētas pašvaldības (apriņķus), kuras kļūtu par tiešiem ES reģionālās politikas sadarbības partneriem.

(atbildēja G.Lansmanis)