Raksts

SAC: sadarbībai ar politiķiem vēl gatavojamies


Datums:
13. augusts, 2002


Autori

Providus


Informācija par organizāciju:Skolu atbalsta centrs (SAC) ir bezpeļņas organizācija ar ierobežotu atbildību. Centrs dibināts 1998. gadā, viens dibinātājiem ir Sorosa fonds - Latvija, otra dibinātāja – Mārīte Seile, kura ir arī SAC direktore kopš dibināšanas. Organizācijā uz pilnu slodzi strādā pieci, līgumdarbos – ap sešdesmit cilvēku. Galvenokārt, tie ir semināru vadītāji, autori, kuri publicējas SAC izdotajā laikrakstā Vēstis skolai.SAC mērķis: izveidot ilgtspējīgu atbalsta programmu skolām. SAC mēģina īstenot mērķi, iesaistoties izglītības pētījumos, rīkojot seminārus, skaidrojot likumu normas izglītības jomā. SAC nākotnē plāno aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar politiķiem, kas pagaidām bijusi tikai ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Par trīs centra darbības gados iegūtajām atziņām stāsta Mārīte Seile, SAC direktore:

Saeimā skaidro likumdošanas nepilnības

Saeimā konsultatīva rakstura sadarbība ir bijusi ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvi Silvu Goldi. Esam viņai skaidrojuši 1998. gadā pieņemto Izglītības likumu un tam sekojošos normatīvos aktus. Piemēram, no 2004. gada pedagogiem būs nepieciešama atbilstoša gan pedagoģiskā, gan profesionālā kvalifikācija, taču nav mehānisma, kā pedagogi, kuri māca gan ķīmiju, gan fiziku, gan matemātiku un vēl fizkultūru, var iegūt vairākas kvalifikācijas.

Izglītības likumā ir jauns jēdziens “izglītības atbalsta iestādes”, taču neeksistē mehānisms, kā reģistrēt šādas iestādes. Vēl likumā norādīts, ka pieaugušo izglītību regulē Pieaugušo izglītības likums, taču šāda likuma nav.

Skolotāju stāvoklis pasliktinājies

Skaidrojot likumus, cenšamies saskaņot teorētiķu un praktiķu viedokli. Aicinām izteikties augstskolu pasniedzējus, piemēram, Andri Kangro, Tatjanu Koķi, Baibu Rivžu, pasniedzējus no ārzemēm.

Ar IZM konsultatīvā veidā sadarbojamies regulāri – bieži esam kontaktējušies ar visiem izglītības ministriem 7. Saeimas laikā, ar departamentu direktoriem, visvairāk – ar Vispārējās izglītības departamenta direktoru Gunti Vasiļevski, ar Āriju Bērziņu no Izglītības darbinieku nodaļas bijusi sadarbība, mēģinot izprast tālākizglītības sistēmu valstī. Sarunu līmenī ierēdņi iedziļinās jautājuma izprašanā, bet, nonākot līdz konstruktīvam risinājumam, rodas izjūta, ka visā izglītības sistēmā “veselais saprāts” mazinās. Visbiežāk mūsu sarunas ir beigušās šādi – nevis mēs esam kaut ko ietekmējuši, bet, diemžēl, pēc zināma laika notiek tas, ko iepriekš esam prognozējuši kā neīstenojamu.

Mūsu novērojums: 7. Saeimas laikā likumdošanas akti izglītības jomā vairākkārt ir pieņemti ļoti sasteigti. Piemēram, no šā gada 1. septembra piecus un sešus gadus veciem bērniem jāsāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, bet IZM instrukcija par to ir pieņemta tikai 2002. gada 25. maijā. Cits piemērs – tālākizglītības kursu jautājumu risināšana: 2001. gada 18. jūlijā parādījās IZM instrukcija Nr. 8 “Par prasībām pedagogiem, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas”, kurā ir prasības profesionālajai kvalifikācijai. Instrukcijā ir minēts, ka iegūto tākākizglītību atbilstošos kursos apliecina ar IZM saskaņots sertifikāts vai apliecība par kursu beigšanu. Prasība stājas spēkā 2002. gada 1. septembrī. Taču kārtība, kādā programmas jāsaskaņo ar IZM, parādījās 2002. gada 23. janvārī. Tagad šis process tiks apturēts, atkal tiek radītas jaunas instrukcijas.

IZM, sadarbojoties ar Saeimu, strādājot pie likumu izstrādes, lielāka uzmanība ir jāpievērš lēmumu pamatotībai, pēctecībai. Katrs eksperiments izglītības sistēmā tiek izspēlēts ar lielu sabiedrības daļu. Neveiksmīgs eksperiments politiķiem var izrādīties krietni pabojātas skolēnu dzīves.

Kopumā skolotāju stāvoklis pagājušo četru gadu laikā ir pasliktinājies, neskatoties uz nelielo algu palielinājumu. Ir mazinājies pedagogu prestižs sabiedrībā. Skolotāji uzņemas strādāt aizvien lielāku darba slodzi, tas pasliktina izglītības kvalitāti, skolotāji ir pārslogoti. Turklāt pedagogu vidū aizvien biežāk parādās bezcerīgums.

Atklāti par ministriem

Analizējot 7. Saeimas laikā bijušo izglītības un zinātnes ministru (visi – no Tautas partijas) darbu, jāteic, ka S. Golde bija viszinošākā par situāciju vispārizglītojošajās skolās, taču viņa nebija pietiekami laba diplomāte un stratēģe visā izglītības laukā. Māris Vītols bija visradikālākais lēmumos, bet viņam nebija pieredzes, tas ministra amatā ļoti traucēja. Pašreizējais ministrs Kārlis Greiškalns ir viskonservatīvākais no 7. Saeimas izglītības ministriem. Tas ir gan viņa spēks, gan vājums.

Prasības 8. Saeimai

Analizējot 8. Saeimas kandidātu sarakstus un partiju programmas, lielu uzmanību pievērsīsim kandidātu praktiskajai pieredzei, viņu izglītībai. Mēs 8. Saeimas deputātu kandidātus un pēc vēlēšanām Saeimā iekļuvušos deputātus vērtēsim pēc trīs galvenajiem kritērijiem:

1. Profesionalitāte. Neviens no 7. Saeimas izglītības ministriem piemītošajiem mīnusiem profesionālajā darbībā nav bijis tāds, kuru nevarēja paredzēt. Secinājums: vai nu bijis šaurs personu izvēles loks, vai konkrēto cilvēku izvēle notikusi kādu citu, man nezināmu iemeslu dēļ.
2. Pamatotība lēmumu pieņemšanā. Lai iegūtu SAC pārstāvētās sabiedrības grupas cieņu, politiķiem 8. Saeimā pirms lēmumu pieņemšanas ir jāieklausās gan izglītības teorētiķos, gan praktiķos.
3. Ilgtermiņa skatījums. Vissvarīgākais izglītībā ir pēctecība lēmumu pieņemšanā. Par to ir jāuzņemas arī politiska atbildība. Lēmumu pieņemšana jābalsta uz līdzšinējo pieredzi, analizējot kļūdas, analizējot pētījumus.

8. Saeimas laikā esam nolēmuši paši piedalīties Saeimas komisijas sēdēs, lai savlaicīgi ieteiktu likumprojektu labojumus, papildu laiku esam plānojuši atvēlēt sadarbībai ar ministriem, politiķiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!