Pēc Boba Meiniga (Bob Meinig), MRSC juridiskais konsultants (http://www.mrsc.org/focuspub/hearings.aspx)

Sabiedriskās apspriedes: kad un kā tās organizējamas

Sabiedriskām iestādēm, piemēram, pilsētu domēm, pagastu pašvaldībām un plānošanas komisijām valsts likums reizēm paredz pienākumu rīkot sabiedriskās apspriedes. Tā kā šajās apspriedēs diskutējamie jautājumi bieži vien ir strīdīgi, var būt saistīti ar privātpersonu tiesību ievērošanu un kļūt par cēloni tiesas procesiem, ir svarīgi zināt pareizās apspriežu procedūras un tās ievērot. Tā kā šīs procedūras parasti nav aprakstītas normatīvajos aktos, kuros tiek pieprasīts veikt apspriedes, sabiedriskajām iestādēm nav gatavu vadlīniju, kurām sekot, veicot apspriedes.

Kas ir sabiedriskā apspriede un ar ko tā atšķiras no sanāksmes, sēdes? Sanāksme galvenokārt notiek, kad vien sanāk kopā sabiedriskas institūcijas/iestādes kvorums (vai arī mazāks pārstāvju skaits) un jebkādā veidā risina šīs institūcijas jautājumus.

Lai gan sabiedriskā apspriede ir arī sabiedriska sanāksme, galvenais lielākās sabiedrisko apspriežu daļas nolūks ir iegūt sabiedrības atzinumus vai komentārus. Sabiedriska apspriede var notikt kā parastas vai īpašas sanāksmes daļa, vai arī tā var būt īpašas sanāksmes vienīgais mērķis, ja netiek risināti citi jautājumi.

Ar likumdošanu saistītas sabiedriskās apspriedes mērķis ir iegūt sabiedrības ieguldījumu tādu normatīvo aktu sagatavošanā, kas nepieciešami, lai realizētu noteiktu politiku. Šādas apspriešanas valsts likums pieprasa, kad pilsēta vai pagasts risina tādus jautājumus kā teritorijas plānojums vai ikgadējais budžets.

Sabiedriskā procesa svarīgums

Saistībā ar noteiktiem likumdošanas jautājumiem var būt svarīgi noorganizēt pārdomātu sabiedrisku procesu pirms jebkādas sabiedriskas apspriedes. Apspriedes bieži vien notiek vēlu procesa attīstībā, un pilsoņi var gūt iespaidu, ka vietējās amatpersonas nevēlas uzklausīt viņu idejas. Pašvaldības ir formālas un var būt biedējošas tiem pilsoņiem, kuri nav pieraduši publiski uzstāties. Veids, kādā notiek apspriedes, bieži vien neatvēl pietiekami laika pat mērenai diskusijai, domu apmaiņai vai komentāriem par iepriekš izteiktajiem atzinumiem.

Te ir dažas īsas pārdomas par sabiedrisko procesu. Iesaistiet pilsoņus jau agrīnās politikas izstrādes fāzēs. Procesi, kuru laikā tiek strādāts ar mazām grupām, ir iedarbīgi, iesaistot patiesi ieinteresētus pilsoņus. Pārliecinieties, ka cilvēkiem ir pietiekami daudz iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem: parasti formālās sabiedriskās apspriedēs tā nav. Apsveriet iespēju izmantot īpaši sagatavotu procesu veicinātāju, lai vadītu diskusiju īpaši strīdīgos jautājumos. Labs sabiedriskais process var būt laikietilpīgs un dārgs, tomēr palielina iespējas iegūt risinājumus, kuriem ir spēcīgs vietējās sabiedrības atbalsts.

Kad nepieciešamas sabiedriskās apspriedes?

Sabiedriska apspriede ir nepieciešama vienīgi tad, ja noteikts normatīvais aktos to pieprasa. Protams, pašvaldība var organizēt sabiedrisko apspriedi arī citos gadījumos, piemēram, ja nepieciešams sabiedrības ieguldījums, pieņemot lēmumu jutīgā vai pretrunīgā politikas jautājumā.

Kādas procesuālas prasības attiecas uz sabiedriskām apspriedēm?

Paziņojums. Publisks paziņojums ir nepieciešams visu sabiedrisko apspriežu gadījumā. Ja normatīvais akts, kas noteiktā gadījumā paredz sabiedrisko apspriedi, nosaka paziņojuma veidu, tas jāievēro. Šādas prasības var paredzēt sludinājumu avīzē, paziņojumus vēstuļu veidā, kuri tiek nosūtīti iesaistītajām pusēm. Pašvaldība, protams, var izlemt sniegt jebkāda veida papildus paziņojumu līdztekus normatīvajos aktos paredzētajiem.

Paziņojumu jāsniedz vairākas dienas pirms apspriedes – parasti pietiek ar laika posmu no nedēļas līdz 10 dienām. Atsevišķos gadījumos var būt pietiekams paziņojums, kas sniegts sabiedrībai mazāk nekā nedēļu iepriekš. Ideālā gadījumā katrai pašvaldībai būtu jāpieņem vietējais normatīvais akts, kas precizē paziņojumu sniegšanas kārtību par sabiedriskajām apspriedēm tajos gadījumos, kad paziņojuma sniegšanas kārtību nenosaka normatīvais akts, kas paredz sabiedriskās apspriedes nepieciešamību.

Kā jāorganizē sabiedriska apspriede?

Vieta. Pašvaldības telpas, kur parasti notiek sanāksmes, bieži vien ir labākā vieta, kur notikt sabiedriskajai apspriedei. Ja sagaidāms, ka piedalīsies liels daudzums ļaužu, kas neietilpst šajās telpās, jāatrod plašākas telpas. Jebkurā gadījumā telpām jābūt labi apgaismotām un ar labu ventilāciju. Jānodrošina mikrofons (ja iespējams, uz paaugstinājuma), lai visi atzinumi būtu dzirdami, un, ja nepieciešams, pienācīgā kvalitātē ierakstīti.

Valsts normatīvie akti nekonkretizē metodes, kā vajadzētu vadīt sabiedriskās apspriedes. Tā kā ar normatīvo aktu izstrādi saistītās apspriedes parasti ir neformālas, galvenais, par ko jāparūpējas – lai visiem sabiedrības pārstāvjiem, kas tajās piedalās, būtu iespēja izteikties, ja viņi to vēlas. Individuāliem komentāriem jāuzliek laika ierobežojumi, ja atzinumus iecerējuši sniegt daudzi cilvēki, un sabiedrība jāinformē par to, ka komentāriem jābūt saistītiem ar apspriežamo jautājumu. Pastāvīgi jāuztur kārtība un pieklājība. Pamatnoteikumus, kuriem jāpakļaujas apspriedes laikā, pašā apspriedes sākumā būtu jāpaziņo diskusijas vadītājam vai galvenajai amatpersonai.

Padomi sekmīgai sabiedriskai apspriedei

Sekojošais jāpatur prātā, lai palīdzētu nodrošināt apspriedes norisi bez sarežģījumiem un kļūdām:

· Esiet sagatavojies! Neierodieties uz apspriešanu neinformēts. Apskatiet priekšlikumu / iesniegumu un pavadošos dokumentus.

· Pārliecinieties, vai pirms apspriešanas sniegts savlaicīgs un pienācīgs paziņojums.

· Sagatavojiet skaidrus pamatnoteikumus apspriedes norisei un sagatavojiet sabiedrībai pieejamas noteikumu kopijas rakstveidā.

· Pārliecinieties, ka ikvienai personai vai grupai (ar pārstāvja palīdzību), kas vēlas runāt, tiek nodrošināta šāda iespēja.

· Ja apspriede ievelkas par ilgu, izziņojiet pārtraukumu un turpinājumu citā dienā.

· Uzdodiet jautājumus, uzdodiet jautājumus…darbiniekiem, juristiem, priekšlikuma iesniedzējam un cilvēkiem, kas sniedz atzinumus.

· Pārliecinieties, ka jūsu lēmums ir skaidri saprotams, balstīts uz pierādījumiem, kas iekļauti protokolā, un saskan ar likuma noteiktajiem standartiem, kas attiecināmi uz priekšlikumu.